Aijas Volkas pieredze. 10 veidi, kā iepazīties ar kristiešiem

Vēlmei iepazīt jaunus cilvēkus var būt dažādas motivācijas. Piemēram, vēlme atrast draugus. Es personīgi gan neesmu uzskatījusi, ka draugi būtu kā īpaši jāmeklē vai jāizvēlas pēc kādiem noteiktiem kritērijiem. Tajā skaitā esmu centusies nevērtēt, vai cilvēki man līdzās ir vai nav kristieši un cik viņi dedzīgi. Draugi parasti uzrodas gluži dabiski, ikdienišķās vietās. Pat, ja kādam uznāktu ticības krīze, īsta draudzība tāpēc neizzudīs. Arī, kad kļuva aktuāls jautājums, kur un kā sastapt puisi, ko apprecēt, joprojām speciāli nelūkojos tikai uz kristiešiem. Paļāvos uz Dieva nodomu, dotu zīmi, ar ko man būs lemts būt kopā abpusējā mīlestībā. Godīgi sakot, es neesmu arī no tiem, kas starp kristiešiem apzināti meklē autoritātes, lai no tām mācītos. Autoritātes neapzināti man veidojušās jau bērnībā ģimenē un ikdienā. Vēlāk svarīgāk šķitis nevis meklēt gudrus cilvēkus, bet — piedzīvot Svēto Garu. Galu galā Kristus runā arī, esot vienatnē.

Tad kāpēc vispār ir nepieciešams iepazīties ar citiem kristiešiem, ja, līdzīgi kā man, nav aktuāls neviens no iepriekš minētajiem mērķiem?

Māsas un brāļi

Pirmkārt, ikdienā mēs daudziem paejam vienaldzīgi garām, ja neizpildās kāds no mūsu mērķiem (potenciālais draugs, otrā pusīte vai autoritāte…). Ja uzstādām par mērķi tuvoties savas ticības brāļiem un māsām, neatkarīgi no draudzes vai konfesijas, kā vērtību pašu par sevi, sākam redzēt un dzirdēt to, ko citkārt nebūtu pamanījuši.

Mēs katrs atsevišķi, manuprāt, pārāk bieži esam aizrāvušies paši ar savām privātajām dzīvēm, savām vajadzībām un patiesībām vai centieniem pievērst kristietībai neticīgos, ka savus ticības brāļus un māsas esam atstājuši novārtā! Iedrošināsim cits citu, lūgsimies, pasniegsim roku, kad nepieciešams! Satraucošās norises pasaulē arvien skaudrāk pierāda, cik aktuāla ir vajadzība veicināt kristiešu vienotību! Dalīšos pieredzē, kādos veidos pēdējā laikā esmu centusies iepazīties un tuvināties visdažādākajiem kristiešiem.

1)Aizej uz Baznīcu, kas vistuvāk mājām!

Es nevarēju pat iedomāties, cik daudz ticīgo dzīvo manā rajonā, tuvējās mājās! Par to pārliecinājos, kad devos apmeklēt katoļu Misi baznīcā, kuras celtniecību biju vērojusi. Uz savu baptistu draudzi arvien braucu ar auto vai sabiedrisko transportu. Ejot kājām, nedaudz kavēju Mises sākumu. Tieši pie durvīm, uz kāpnēm manā acu priekšā pakrita kāda tantiņa. Mirklis bija sirreāls: lūk, te kāds tieši mani gaida! Pieskrēju klāt, pēdējiem spēkiem uzvilku viņu augšā, kopīgi iegājām Baznīcā. Biju iecerējusi uz notiekošo noskatīties no malas, kaut kur pēdējā rindā, taču, tā kā Baznīcā nemanījām nevienu brīvu sēdvietu, izņemot pašā pirmajā solā, sieviete mani lūdza pavadīt turp. Tā mēs, rokās sadevušās, stāvējām altāra priekšā. Man bira asaras no šīs tuvības. Šķita, ka pats Jēzus mani ieaicinājis! Vēlāk pavadīju sievieti uz mājām. Pārmijām pāris vārdus. “Dievs mums visiem ir viens!” – viņa teica. Tie bija tik īpaši vārdi!

2) Uzsāc sarunu internetā tev svešas konfesijas domubiedru grupā!

Atzīšos, par pareizticīgajiem zināju ļoti maz. Tie, kas bija man pazīstami, dievkalpojumu apmeklēja labi, ja Ziemassvētkos. Ukrainas krīzes notikumu kontekstā sāku satraukties par politiskajām norisēm un pareizticīgo lomu tajās. Man bija izveidojušies savi priekšstati. Tā nu reiz nolēmu izpētīt sociālajā tīklā draugiem.lv, kādas kristiešu domubiedru grupas tajā atrodamas. Atradu arī “Pareizticīgo stūrīti”. Pēc dažiem ierakstiem tajā man sāka rakstīt kāda sieviete. Pēc pirmā iespaida šķita tik nedraudzīga! Tomēr palēnām ledus starp mums kusa, atradām kopīgu valodu. Vairākas viņas izteiktās domas man ir tik spilgti palikušas atmiņā! Prieks, ka abas uzdrošinājāmies uzsākt šo sarunu!

3) Uzaicini uz savu draudzi kristieti, kurš nav no tavas konfesijas!

Es biju apsolījusi nodziedāt dažas dziesmas draudzes rīkotā labdarības pasākumā, un man ienāca prātā šoreiz uzaicināt ar mani kopā muzicēt nesen iepazītu meiteni, kura ir no kaimiņu katoļu draudzes. Iepazināmies, kad man ieteica ar viņu sazināties pavisam citā saistībā studiju biedrene. Otra mūziķe bija luterāne, ar kuru biju iepazinusies pirms kāda ilgāka laika, arī pēc saņemta ieteikuma. Tā nu mēs izveidojām šādu ekumēnisku grupiņu. Pēc priekšnesuma atklājās, ka mūs speciāli klausīties bija atnākusi vienas no mūziķēm mamma, kā arī brālis. Esmu pateicīga meitenes ģimenei par šādu atbalstu! Mūsu iepazīšanās ar šiem baznīcas viesiem bija pavisam īsa. Iespējams, savā draudzē viņus vairs nesatikšu, taču — redz, mūzika spēj tuvināt! Un ir tik jauki saņemt un atsaukties ieteikumiem kādu noteiktu cilvēku iepazīt tuvāk!

Raksta autore Aija Volka (pie klavierēm) izpilda dziesmas kopā ar Ievu (flauta) no luterāņu draudzes un Veltu (ģitāra) no katoļu draudzes. Foto: Otto Ozols

4)Apmeklē starpkonfesionālu konferenci!

Par piedzīvoto konferencē “GLS” jau esmu rakstījusi. Šoreiz pastāstīšu par iepazīšanos ar kristiešiem. Protams, šādos lielos pasākumos vispirms meklē pazīstamas sejas. Tā kā biju sagatavojusies starpbrīdī dalīt bukletus un vizītkartes, lai izmantotu izdevību pastāstīt par kristīga medija ieceri, ar daudziem nepazīstamiem uzsāku pirmā sarunu. Es biju patiesi pārsteigta, cik daudz atsaucīgu cilvēku sastapu! Ar vairākiem saruna izvērtās plašāk nekā cerēts: man uzdeva jautājumus, deva padomus, dalījāmies pieredzē un apspriedām kopīgos mērķus! Viens no pārsteigumiem bija kāda sieviete, ar kuru, izrādās, bijām iepriekš sarakstījušās sociālajos tīklos, bet tā arī nebija sanācis satikties vaigā! Starpkonfesionālas konferences ir lieliska iespēja, lai satiktu māsas un brāļus no malu malām.

5) Piedalies starpkonfesionālā projektā!

Padzirdējusi par projektu “Jauna slavas dziesma”, reiz arī es nolēmu tam pieteikties! Nosūtīju savas jaunākās kristīgās dziesmas, mani uzaicināja. Diemžēl bija noticis pārpratums: mājās tapušais ieraksts bija tik sliktā kvalitātē, ka organizators nebija piefiksējis, ka dziesmas teksts neatbilst slavas un pielūgsmes dziesmu konceptam. Kā viņš paskaidroja, dziesmas esot drīzāk ‘’sprediķis’’. Aicināja tekstu uzlabot, lai to var dziedāt draudzēs kopīgi, nevis, ka dziesma ir mans personīgais priekšnesums. Bija iebildumi arī pret atsevišķām “teoloģiskām idejām”. Godīgi sakot, biju šokā. Redzēju, kā citi pazemīgi pielabo tekstus. Bet es nespēju sevi piespiest. Nogāju vienatnē pie ezera un raudāju. Tā viena dziesma bija tapusi man tik nozīmīgā dzīves kontekstā, ka tur neko pielikt, neko atņemt. Pavisam negaidīti man atbalstu sniedza kāda iepriekš nepazīstama meitene. Uzdrošinājos dalīties ar savu apjukumu un izrādījās, ka arī viņai dzīvē bijusi tāda pieredze, kas ļāva pilnībā izprast dažas frāzes no manas dziesmas teksta. To mirkli nekad neaizmirsīšu! Tā nu es nolēmu braukt mājās. Ilgi neesmu uzdrošinājusies publiski stāstīt par šo atgadījumu, tomēr ar šo atklātību vēlos iedrošināt: nebaidies piedalīties projektos! Pat, ja kaut kas noies greizi, Dievs redz Tavu sirdi un Viņam noteikti ir kāds nodoms, kāpēc kaut kam bija jānotiek!

6) Aprunājies par Dievu ar cilvēku, kurš neapmeklē baznīcu!

Tā bija skaista, silta vasaras nakts. Jaukā kompānijā biju aizpļāpājusies ar jaunu puisi un sievieti, kuriem ļoti interesēja dažādi filozofiski jautājumi. Parasti mazpazīstamiem cilvēkiem cenšos neuzplīties ar ticības lietām. Tomēr šoreiz atļāvos būt atklātāka pati par sevi, savu ticību un uzskatiem, nekā līdzīgās situācijās būtu darījusi. Rezultātā saņēmu tik daudz interesantu jautājumu, ka palika arvien grūtāk uz visiem atbildēt. Viņi bija kristījušies baznīcā, taču nebija kādas noteiktas baznīcas apmeklētāji. Jaunais puisis, kurš kristīts bērnībā, pat īsti neatzina savu identitāti, ka ir kristietis. Taču mēs nopļāpājām līdz rītam par Bībeli, par baptismu, par dzīves jēgu, sabiedrībā valdošo kārtību, Dieva nodomu un daudzām citām tēmām. Kāda būs nozīme šai sarunai viņu dzīvē, zina tikai Dievs! Bet noteikti arī šādi domātāji ir brāļi un māsas!

7) Piedalies Bībeles studijas grupiņā, kas nav saistīta ar noteiktu draudzi!

Es iefiltrējos grupiņā, kura kopīgi studēja Svētos Rakstus jau pasen. Izbrīnā varēju vērot dalībnieku draudzību un vienlaikus atšķirīgos raksturus, atšķirīgo konfesiju pieredzi un pieeju Bībeles skaidrošanā. Bet tādi jau mēs, kristieši, esam! Katrs ar savu dzīves gājumu. Katram cits pants un nianses būs aktuālas. Taču, pazemīgi saliekot galvas kopā, mēs spējam labāk aptver, ko Jēzus vēlas mums visiem teikt!

8) Apmeklē kristīgas grāmatas atvēršanas svētkus!

Reiz mani uzaicināja uz grāmatas prezentācijas pasākumu. Atklāti sakot, sen nebiju lasījusi jelkādu kristīgu grāmatu. Šo grāmatu diez vai būtu pati izvēlējusies no grāmatu plaukta. Tobrīd man bija aktuālāka jaunākā dēliņa auklēšana. Tomēr ar visu zīdaini padusē ierados uz pasākumu. Tiku pie latviešu valodā tulkota nekanoniskā “Toma evaņģēlija” un iepazinos ar kādu brīnišķīgu mākslinieci!

9) Piesakies teologu sagatavošanas kursos!

Mans nodoms nebija uzsākt studijas, tomēr cerēju, ka man netiks liegta iespēja noklausīties sagatavošanas kursus, ko piedāvāja LU Teoloģijas fakultāte. Izrādās, ar šādu pašu interesi kursus bija uzgājis arī kāds jauns vīrietis. Kopīgi secinājām, ka bez Alfas kursa, ko arī katrs savā draudzē esam apmeklējuši, laikam jau maz ir šādu iespēju bez maksas padziļināt zināšanas par kristietību. Te nu bija mana iespēja: gan satikt citus zinātkāros, gan iepazīt tik dažādos lektorus!

10) Piedalies kristīga medija “TUVUMĀ” veidošanā!

Strādājot pie “Manapasaule.lv” jaunās versijas ar jauno nosaukumu “TUVUMĀ”, esmu paredzējusi gan žurnālistu darbu, gan arī pilsonisko žurnālistiku. Tāpēc nemitīgi uzrunāju un iepazīstu arvien jaunus kristiešus. (Kas ir “pilsoniskā žurnālistika”? Tā ir iespēja jebkuram, arī bez žurnālista pieredzes vai izglītības, piedalīties satura veidošanā! Piemēram, ar uzņemtām fotogrāfijām, video, reportāžām, vēstulēm u.tml.)

Iepazītie cilvēki bijuši tik dažādi! Ar vairākiem iepazītajiem mēs esam sākuši pārrunāt ne tikai medija jautājumus, bet arī privāti palīdzam ar pieredzi, padomiem. Bet lielākais prieks un pārsteigums man bijis, ka, pavisam negaidot, esmu iepazinusies ar talantīgiem un dedzīgiem savas draudzes locekļiem, kuriem draudzē parasti pagāju garām…

Bet bijušas arī kādas vilšanās. Piemēram, kāds vīrietis reiz apsolīja nofilmēt interviju, bet doto vārdu neturēja, pie tam samelojās… Es neloloju ilūzijas, ka, esot kristiešu vidē, jutīšos tikai kā starp eņģeļiem! Es pati jau arī neesmu eņģelis, un mans mērķis nav nokļūt “superizlasē”. Šis ir tikai viens no veidiem, kā, par spīti visam, mācīties mīlēt Dievu un Dieva bērnus!

Raksts pirmoreiz publicēts ”manapasaule.lv” 2015.gada 23.decembrī.