Principi, kā draudzei rīkoties ar naudu (Infografika)


417
Foto: amanat-kasih.com
Foto: amanat-kasih.com
Naudas pārvaldīšana – tā ir liela atbildība. Gan savā ģimenē vai darbavietā, gan draudzē. Ja draudzes ganam, priekšniekam, padomes loceklim vai kalpošanas vadītājam uztic naudu no Baznīcai ziedotajiem līdzekļiem, no viņiem sagaida skaidrus principus, kā ar naudu rīkoties, vai ne? TUVUMĀ aptaujātie draudžu pārstāvji ir vienisprātis, ka svarīga ir paļaušanās uz Dieva vadību un Bībelē minēto principu ievērošana, tajā skaitā valsts likumu ievērošana. Diskusija izvērtās par to, vai un kā draudzē ievērotie principi naudas pārvaldībā atšķiras no tiem, kas valda biznesa vidē.

 

Pētījums konferences laikā

“Uzņēmumu un organizāciju vadītāji arvien vairāk apzinās savu atbildību gan Dieva, gan apkārtējās sabiedrības priekšā,”- ar tik skaļiem vārdiem pērn tika reklamēta “Global Leadership Summit” (“GLS”) konference, kas 13.un 14.novembrī Rīgā draudzes “Labā vēsts” telpās pulcēja visdažādāko jomu uzņēmumu vadītājus, bet jo īpaši bija aicināti dažādu konfesiju, tostarp arī brīvbaznīcu, draudžu vadītāji.

Arī “TUVUMĀ” dibinātāja Aija Volka piedalījās konferencē. Pēc tam jaunā, tobrīd tikai vēl topošā medija “TUVUMĀ” pagaidu vietnē www.manapasaule.lv tika publicētas A.Volkas pārdomas.


Lasi fragmentu, uzklikšķinot uz bildes zemāk.

gls aija

Foto:  facebook.com/glslatvija, flickr.com


 

Organizatori “TUVUMĀ” veidotājiem vestibilā bija atvēlējuši stendu. Konferences starpbrīžu laikā pie tā piegājušie interesenti tika lūgti brīvā formā atbildēt uz atvērta tipa anketas jautājumu “Kādiem būtu jābūt draudzes vadītāja principiem naudas pārvaldīšanā?”. Uz lapiņas bijām atstājuši tik daudz vietas, lai norādītu trīs principus. Savu viedokli paguva sniegt 11 dažādu draudžu pārstāvji.

Atbildes parādīja, ka nav gluži tā, ka visiem būtu prātā nākuši vieni un tie paši principi, vērtības vai atslēgvārdi. Infografikos (skatīt zemāk) apkopojām pilnīgi visas sniegtās atbildes, kuras bija norādījuši aptaujātie 11 anonīmie draudžu pārstāvji. Pēc viņu domām noteikti nevar spriest par to, kādi ir visu Latvijas draudžu vadītāju uzskati par naudas lietojumu. Dažādu konfesiju un dažādu draudžu izpratne par to, kā ir pareizi jārīkojas, lai īstenotu Dieva prātu, atšķiras. Tomēr vēlamies rosināt diskusiju par to, vai ir vērojamas kādas tendences. Kam var piekrist, kam ne?

Lai gūtu plašāku priekšstatu, cik dažādas ir pieejas naudas pārvaldībā kristiešu vidū un kas visiem ir kopīgais uzskatos, aicinājām mūsu iegūtos aptaujas rezultātus komentēt arī:

  • Vecās Ģertrūdes draudzes priekšniekam Aldim Princim,
  • Āgenskalna baptistu draudzes priekšniekam Mārcim Rožkalnam,
  • uzņēmējai, katolietei, vienai no “Betlēmes žēlsirdības mājas” vadītājām Danai Anskaitei,
  • Lutera akadēmijas studentam Ilmāram Šlakotam.
  • Uzrunātais katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs atteicās infografikus plašāk komentēt, tomēr arī viņa lakoniskā atbilde noderēja, lai izdarītu kādus secinājumus.

 

Zemāk infografika* ar apkopotām 11 draudžu pārstāvju atbildēm “GLS” laikā.

Infografiku veidoja Sanita Veinberga

Tā kā aptaujātos lūdzām atbildēt brīvā formā, nepiedāvājot kādus jau gatavus atbilžu variantus, atbildes bija dažādas- kādi bija minējuši tikai noteiktus jēdzienus, citi- lietojuši garākas frāzes. Apkopojām visu plašo ideju spektru, tādēļ neesam vērtējuši to, kuras atbildes bija biežāk vai retāk sastopamas.

Zemāk infografika ar apkopotām 11 draudžu pārstāvju atbildēm “GLS” laikā.

Infografiku veidoja Sanita Veinberga

Paļauties uz Dievu

Kopumā skatoties, redzams, ka parādās šādas kopīgas idejas: ir jāpaļaujas uz Dieva vadību, jāievēro Bībelē minētie principi, tajā skaitā valsts likumi, piemēram, jāmaksā nodokļi.

Ko īsti nozīmē paļaušanās? “Dot tam, kam Dievs uzrāda,”- bija viena no atbildēm anketā. Savukārt citā atbildē bija teikts, ka jābūt drosmīgiem darīt lielas lietas, pat ja kasē ir maz naudas, jo Dievs naudu sagādās tik, cik, pēc Viņa prāta, būs nepieciešams.

Arī M.Rožkalns uzsver, ka naudas jautājumā jāpaļaujas uz Dievu. Viņš to skaidro ar piemēru – kad Āgenskalna draudzē projektu īstenošanai nebija pietiekoši daudz naudas, beigās izrādījās, ka nauda nepietrūka un bija vairāk, kā cerēts. „Budžeta plānošana ir forša lieta, bet Dievs svētī uzticību arī tad, ja kasē naudas maz,” teic M.Rožkalns.

Atšķirīgi uz budžeta plānošanu raugās D.Anskaite. Viņasprāt tad, ja tiek plānots budžets, tas liecina, ka nauda tiek izlietota saprātīgi. “Ja runājam par ieguldījumiem – tad vienīgi baznīcas uzturēšanai.”

Arī A.Princis piekrīt, ka naudas pārvaldība draudzē nozīmē  mērķtiecīgi plānot budžetu, lai veiktu nepieciešamos maksājumus. Tie arī atspoguļojas infografikā-  10.tiesa, īres maksa, nodokļi u.c. A.Princis vēl piebilst, ka mūsdienās ir ļoti daudz iespēju piedalīties dažādos konkursos, iegūt papildus līdzekļus projektu īstenošanai. “Mēs ļoti daudz piesaistām naudu no ES fondiem. Draudze nevar paveikt kaut ko vairāk tikai ar ziedojumiem, draudzei ir vajadzīga vēl kāda piesaiste. Piemēram, esam izmantojuši ES finansējumu tornīšu atjaunošanai, un tagad gaidām, kad varēsim saņemt finansējumu energoefektivitātes uzlabošanai,” stāsta A. Princis.

Pats galvenais, kas vieno visus, ir princips, ka draudzes nauda ir jāizlieto tikai baznīcas vajadzībām, nevis atsevišķu draudžu locekļu individuālajām vēlmēm, uzskata D.Anskaite. Arī baptists M.Rožkalns piekrīt šim apgalvojumam: “Draudzes nauda nav mana nauda, bet uzticēta būtisku izdevumu segšanai.

M.Rožkalns: “Nauda ir jāizlieto tā, ka “vari nekaunēties draudzes priekšā”.”

D.Anskaite: “Visām draudzēm jāapzinās, kādi līdzekļi pieejami un kādas ir vajadzības. Jā, anketās atbildes ir skaistas, un es nesaskatu tur kaut ko īpašu, bet jautājums paliek – vai mēs to ievērojam?”

Draudze = kristīgs uzņēmums?

Taču iezīmējās arī jautājums par naudas pārvaldīšanu par viedokli, ko bija “GLS” konferencē minējis viens respondents. Vai patiešām draudze ir jāvada līdzīgi kā uzņēmums?

Izteikumam, ka draudze jāvada līdzīgi kā kristīgs uzņēmums, no papildus aptaujātajiem piekrita tikai A.Princis. Pārējos šis izteikums bija izraisījis vislielāko skepsi.

M.Rožkalns: “Galīgi nepiekrītu, ka draudze jāvada kā kristīgs uzņēmums. Jēzus un mācekļu piemērs par kasi lieliski parāda, ka mēs kā mācekļi esam atbildīgi, lai palīdzētu un atbalstītu cilvēkus un maksātu par tiem izdevumiem, kas saistīti ar Dieva valstību. Ikdienā strādāju biznesa vidē kā loģistikas projektu vadītājs, es saprotu, kas ir kas uzņēmumā un tirgū, bet draudze ir kas cits, jo tur pārsvarā ir brīvprātīgie un nedominē princips – izdevumi mazāki par ienākumiem.” Viņš vēl piebilst, ka „jā, ir jādarbojas gudri un ar atbildības sajūtu, bet ir jāuzmanās aiz bilances likumiem nepazaudēt uzticēšanos Dievam.”

Arī I. Šlakota piemin paļāvību uz Dievu, tomēr infografikos atspoguļotais viņam radījis iespaidu, ka atsevišķiem draudžu pārstāvjiem ir vēlme pārvaldīt finanses līdzīgi kā biznesā- “”laicīgiem ieročiem”. Viņaprāt tas ir absurdi, jo draudzē ienākumi tiek gūti no pašiem baznīcas locekļiem, līdz ar to ‘’pasaulīgais menedžments atkrīt, Baznīcā menedžmentu veic Svētais Gars.’’ Draudzes bagātība ir paši draudzes cilvēki. Tā vietā, lai vadītu draudzi, piemēram, pašiem savā gudrībā plānojot budžetu, viņaprāt galvenais ir lūgt pēc “gudrības no augšas”. Ja cilvēki Baznīcā nav apzinājušies savu talantu un aicinājumu, tad arī draudzei nebūs naudas.”

Katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs atteicās komentēt aptaujas rezultātus, visdrīzāk tieši šī viedokļa dēļ par draudzes vadīšanu kā uzņēmumu, jo mums atbildēja tik īsi: „Romas Katoļu Baznīcā ir mazliet cita draudzes koncepcija, kas netiek būvēta uz biznesa principiem.”  Ar ko tā atšķiras, gan netika paskaidrots.

Katoliete, uzņēmēja D.Anskaite vien deva norādi, ka viņasprāt katoļu draudzēs ir konservatīvāka pieeja, bet luterāņu- demokrātiskāka, tomēr arī vienas konfesijas dažādās draudzēs mēdz atšķirties principi, kā pārvaldīt naudu.

Ko kurš saprata ar izteikumu ‘’vadīt kā uzņēmumu’’? Tā tomēr paliek mīkla. Jāpiebilst, ka konferences “GLS” laikā paralēli aptaujājām arī uzņēmumu pārstāvjus, vaicājot- kādi viņuprāt ir principi, kā kristiešiem vadīt uzņēmumu. Par to rakstīsim vairāk nākamajā šīs rakstu sērijas daļā.


Kādi ir Bībeles principi? Skaidro Ilze Eris

Ilze Eris. Foto: Dace Salmane
Ilze Eris. Foto: Dace Salmane

Atbildēs, kas atspoguļotas infografikos, parādās jēdzieni –  ”godīgi”, godprātīgi”, ”atklāti”, ”caurskatāmi”. Kā tiem būtu jāizpaužas reālajā dzīvē, telefoniski pastāstīja projekta “Mīlestības skola” kalpotāja Ilze Eris, kura pēdējos gados īpaši interesējas par ebreju vēsturi un kultūru. 10 gadus viņa bijusi luterāņu draudzē padomes sekretāre. Vaicājot par Bībeles principiem, viņa kā pirmo nosauca – “par naudas izlietojumu draudzē nedrīkst nevienam melot. Piemēram, ja draudzei tiek dots mērķziedojums ar norādi-  bērnu nometnei-, šo naudu nedrīkst novirzīt maksājumam par  jumta labošanu, pat ja pēc tā ir lielāka nepieciešamība,” teic Ilze. Mūsdienās tieši par labdarību parasti cilvēki ir gatavi atdot vairāk, kamēr baznīcas cīnās ar ikmēneša maksājumiem par telpu uzturēšanu. Teiksim, ja baznīca lūgtu ziedojumu par elektrības nomaksu, tiktu saziedoti mazāk līdzekļu.

I.Eris norādīja, ka nepieciešams rūpēties par trūcīgajiem. Ebreju tradīcijā tieši labdarība ir augstākais tikums, tāpat- viesmīlība, norāda I. Eris. Kristietim ir jārūpējas par nabagiem- “ne, lai viņi dzīvotu uz tava rēķina, bet- iedod makšķeri, atvēli nabagam vietu pie sava galda. Tas nenozīmē tikai ziedot labdarībai uz ārzemēm.”

Arī mūsdienās 10. tiesa nav atcelta. Kad dod baznīcai 10.tiesu, tā vairs nav tava daļa, kā baznīca šo naudu izlieto- tas nav attaisnojums – kritizējot izlietojumu-, lai pats nemaksātu. Nav arī jālūdz Dievs: “Dod naudu, lai būtu, ko dot tālāk! Vispirms ir jānovērtē tas, ko esam jau no Dieva saņēmuši, un jādod tālāk,” uzskata I.Eris.

Kādi ir Bībeles principi? Skaidro Dace Balode

Dace Balode. Foto no personīgā arhīva
Dace Balode. Foto no personīgā arhīva

Vairāk par Bībeles principiem un draudzēm runājām arī ar Daci Balodi, kura ir asociētā profesore bibliskajā teoloģijā un LZP (Latvijas Zinātņu padomes) eksperte teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā. Arī D.Balode īpaši uzsvēra godīgumu, kā galveno pamatprincipu, ko draudzēm nepieciešams ievērot. Lai arī Jaunajā Derībā nemaz nav tādi principi, kā draudzei vajadzētu rīkoties ar naudu, taču tiek mācīts, kā katram kristietim vajadzētu rīkoties, “jāievēro godīguma un taisnīguma principi it visur, ne tikai draudzē.”

Turklāt, lai arī viņa uzskata, ka neviena draudze nevar būt ideāla, tomēr draudzei viens no svarīgākajiem principiem jābūt- caurskatāmībai. “Draudzēm ir jāuzrāda, kur nauda aiziet. Ir jāveic atskaites. Un godīgumam jābūt kā pamatprincipam,” teic D.Balode. Viņa vēl piebilst par to, ko Marka evaņģēlijs māca: “Tas māca, ka mums jābūt taisniem un godīgiem. Tas ir neatkarīgi no katra konfesionālās piederības. Visiem jābūt godīgiem. Nekas vairāk, ne mazāk.”

Otrkārt, nauda jālieto efektīvi. Ja to lietos godīgi un atklāti parādot, kur un cik daudz tā tiek patērēta, tad naudu varēs izlietot efektīvi. Arī uzkrājumi liecina par efektīvu izmantošanu.

Kā trešo principu D.Balode pieminēja: rīkoties žēlsirdīgi, palīdzot citiem. “Ir labi, ja draudzes palīdz arī citu draudžu trūcīgajiem, taču baznīcai jārūpējas arī par saviem cilvēkiem – viņi ir jātaupa, viņiem ir jāpalīdz,” stāsta D.Balode, pieminot arī to, ka bieži vien esam skaudīgi – “kad prasa ziedot tornītim, tad jā – ziedojam, bet kad prasa cilvēkam, mācītājam, tad – priekš kam viņam vajag?”

D.Balode: “Baznīcai jābūt kā žēlsirdības salai.”

D.Balode arī uzskata, ka draudzei ir jābūt piemēram sabiedrībā-  jāievēro likumi, jāmaksā nodokļi. Viņa atceroties stāsta: “Pirms kādiem 20 gadiem baznīcas mēģināja apiet likumus, jo ēku uzturēšana, nodokļu maksāšana prasīja lielus izdevumus. Toreiz tas bija pat izdzīvošanas jautājums, taču šodien šī situācija pilnīgi noteikti ir uzlabojusies.”

Dace īpaši uzsvēra Bībeles Rakstu vietu no Mateja evaņģēlija 22.nodaļas, kurā farizeju mācekļi jautāja Jēzum – vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne? Un kad tie parādīja Viņam nodevu naudu, uz kuras bija ķeizara attēls, 21.pantā Jēzus tiem atbildēja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

Tomēr D.Balode atzīst: reizēm arī likumi var būt netaisnīgi. “Baznīcai būtu jācīnās par taisnīgiem nodokļiem. Tai jāparāda, kā pareizi rīkoties. Jārāda pareizs piemērs un reizēm arī jācīnās pret kādām netaisnībām.”

Īres maksa, nodokļi, draudzes uzturēšana – tas viss prasa naudu, bet nauda tiek izlietota arī mācītāju algās, kaut arī proporcionāli draudzes uzturēšanai iziet visvairāk līdzekļu.

Vai par kalpošanu būtu jāmaksā?

D. Balode stāsta piemēru par kādu mācītāju: “Zinu kādu mācītāju, kurš strādāja kurpju darbnīcā, lai nopelnītu sev iztiku, un sestdienās rakstīja sprediķi, bet svētdienās kalpoja baznīcā par mācītāju. Viņa pārliecība bija tāda, ka par kalpošanu nevar prasīt naudu.” Dace uzskata, ka šāds piemērs tiešām ir apbrīnojams, taču tas nav viegli – strādāt bez apstājas. Tāpēc viņa uzskata, ka arī kalpošana var būt apmaksāta: “Ja mācītājs tiek apmaksāts, tad viņš vairāk var veltīt laiku un nodoties tam pilnībā, nekā tas, kurš maizei pelna iztiku kur citur. Brīvprātīgais atnāk un aiziet, bet tam, kam maksā – tas var nodoties tam vairāk. Un vēl, manuprāt, tam, kam maksā arī vajadzētu būt pietiekami harizmātiskam un dedzīgam, lai viņš darbotos nevis naudas dēļ, bet no patiesas sirds.”

 

* Infografikas veidoja Sanita Veinberga