IesakāmPersonas

Ceļojums caur grēku un garu. Armēņu mākslinieces instalācija 60. Venēcijas biennālē

Eva CiniņaEva Ciniņa
83 skatījumu0
60. Venēcijas biennālē Armēnijas Republiku pārstāv Parīzē dzīvojošas un strādājošas armēņu mākslinieces Ninas Hemčjanas (1964) jeb Ninas daudzdimensionālu multimediju instalācija, kas ietver armēņu viduslaiku kultūras mantojuma un garīgo principu koncepcijas.

“Nav nekā cilvēciskāka par grēku, un nav nekā cilvēciskāka par vēlmi to pārvarēt.” /Nina/ Foto: Eva Ciniņa

Paviljons izvietots Magazzino del Sale 3 — vēsturiskā sāls noliktavas ēkā, kas celta 14.gadsimtā, bet mūsdienās tā ir nozīmīga mākslas telpa, ko uzrauga “Accademia di Belle Arti di Venezia”.
Armēnijas paviljonu veido divas lielas un viena otru papildinošas instalācijas: “Echo” un “Seven Deadly Sins”, turklāt to ideja un koncepcija attīstīta līdz galapunktam – Zelta sfērai, norādot uz cilvēka tieksmi pēc pilnības, kas var kļūt par jaunu sākumpunktu.

“Seven Deadly Sins” jeb Septiņi nāves grēki

Instalāciju “Septiņi nāves grēki” veido 50 m garš mākslas darbs uz viengabala papīra ruļļa, kas sadalīts septiņās atsevišķās daļās, no kurām katra attēlo vienu no grēkiem. Melnās tintes izvēle uz balta papīra ne tikai nodrošina izteiksmīgu, grafisku kvalitāti, bet arī simbolizē morāles un amoralitātes polaritāti, kas raksturīga grēku jēdzienam. Septiņas ainas veido stāstu, ko animē noteikts ritms, bet katra epizode ir bagāta ar simboliku un groteskiem vizuāliem tēliem.

Echo jeb Atbalss

Šo centrālo paviljona daļu veido vienpadsmit zilas keramikas sfēras: māla skulptūras. Katru no šīm sfērām rotā zelta inkrustācijas, kas attēlo īpašu armēņu šarakānu izlasi, vienpadsmit grēku nožēlas dziedājumus, ko sarakstījis Mesrops Maštocs (4.–5. gs.): armēņu alfabēta izgudrotājs, filozofs, teologs, priesteris un dzejnieks.

Foto: Eva Ciniņa

Lai gan pirms instalāciju radīšanas Nina bija pamatīgi izpētījusi Maštoca daiļradi, mākslinieces redzējumu papildināja unikāla satikšanās un armēņu dziedātāja Hasmika Bagdasarjana-Doluhanjana noslēpumainās balss iepazīšana, tāpēc šķiet likumsakarīgi, ka fizisko instalāciju biennālē papildina dziedātāja 5.gadsimta šarakānu dziedājums a capella, saplūstot divām mākslām – taustāmai un dzirdamai.

Foto: Eva Ciniņa

Abas instalācijas viena otru papildina, savijot cilvēka grēcīguma tēmas ar garīgās pestīšanas meklējumiem, kas mūsdienās ir būtiski un vitāli svarīgi. Vienā gadījumā grēki tiek attēloti kā vizuāli teksti, kas piepildīti ar tēlainību, bet otrā gadījumā burtiski teksti (šarakāni) tiek pārveidoti vizuālos kodos uz sfērām.
Taču armēņu paviljons ne tikai raisa pārdomas par grēkiem un pestīšanu, tas it kā bruģē ceļu cauri šim grēku serpentīnam, lai ieietu meditatīvās pašrefleksijā un piedošanas telpā. Zelta sfēra kalpo kā attīrīšanās, gaismas un mūžības simbols: pati pilnība.

Foto: Eva Ciniņa

*Ar autores atļauju pārpublicēts no sociālā tīkla ”Facebook”
Eva Ciniņa
Eva Ciniņa ir dzimusi ventspilniece, pēc izglītības finansiste ar darba pieredzi bankā un naftas pārstrādes uzņēmuma vadīšanā. Pēc pārliecības Eva ir kristiete. Sirdslietas ir kultūra un māksla, jo īpaši glezniecība un tēlniecība. Ļoti patīk ceļot, lai paplašinātu savu redzesloku, iepazīstot citu zemju un tautu kultūru.
Iepriekšējais