Sēdējām koridorā pustumsā, sarunas gaitā vienubrīd aiz loga dzirdējām salūtu. Nobrīnījos par viņas mieru un koncentrēšanās spējām, atvērtību un tik atklātām atbildēm brīdī, kad šķietami vajadzēja būt steigai un satraukumam.
Bērnu teātra studija, Lutera muzejs, bibliotēka, arī koncertuzvedumi un izrādes ar pašas veidotiem scenārijiem
Kristiešu strīdi par Stambulas konvenciju – īpaši sociālajos tīklos- nerimstas. Pētījām, kāda nozīme konfliktā ir autoritātēm un kāds ir autoritāšu tēls sabiedrībā.
Dievs katru bērnu ir radījis unikālu un apveltījis ar dažādām dāvanām, kuras paši bērni pamazām sāk atpazīt. Dievs grib, lai mēs katrs – gan liels, gan mazs – lietotu savus talantus un spīdētu, nesot Viņa gaismu tumsā.
Mūsu kopējā dāvana, kā arī piedzīvotā realitāte ir mīlestība uz Kungu un tuvāko.
“Vienīgā baznīca, kas jāreformē – tas esmu es pats!”
Dievs reaģē uz mūsu domām, motīviem, vārdiem.
Artūrs Veispals: ”Šajā krīzē mēs kā kalpotāji, kā draudze esam saliedējušies un skaitliski mēs esam kļuvuši uz pusi vairāk un esam gatavi kopā celties un celt.”
Bībele ziņo, ka Jēzus faktiski tika nogalināts tāpēc, ka sludināja „nepareizo” ticību. Bet Viņa vēsts visasāk bija vērsta tieši pret garīgo augstprātību.
“Ir viedokļi, par kuriem nevajag strīdēties, nevajag uzspiest citam un nevajag otru pārliecināt pieņemt manējo.”