Iespējams, kāds sevi sauc par kristieti tikai tāpēc, lai saņemtu kristiešu atbalstu vēlēšanās. Var gadīties, ka citi sevi nesauc par kristiešiem tāpēc, lai apliecinātu, ka rūpēsies ne tikai par kristiešu, bet arī citu cilvēku interesēm. Un var izrādīties, ka ticība tiek uzskatīta par privātu lietu, kas nekādā veidā nav saistāma ar politisko pārliecību…
Dievs viņu spēcīgi uzrunā caur to, ko viņa ierauga ultrasonogrāfa ekrānā aborta laikā.
Bella Briška ir aktīviste nevalstiskajā organizācijā “Dzīvnieku Brīvība”, kas organizē dažādas kampaņas dzīvnieku labturības uzlabošanai un augu valsts uztura popularizēšanai. 15. martā piedalījās ”Klimata streikā”.
Ko sagaidāt no jaunās valdības? Ko novēlat Latvijas sabiedrībai, kura vēro un piedalās politiskajos procesos?
“Aicinājums pamanīt nepilnības un tās labot nav necieņa vai nodevība pret valsti. Tikai vienmēr atcerēsimies, ka atbildība par Latviju vispirms ir mūsu katra rokās.”
Apzinoties, ka sabiedrībai ir īsa atmiņa- atgādināsim par domām, kas virmoja pirms iepriekšējām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Jautājumu loks, kas samilzis debatēs par konvenciju, ir tik plašs, ka šajā rakstu sērijā esam nolēmuši rindas kārtībā iztirzāt argumentus atsevišķi pa tematiem. Sāksim analīzi ar vardarbības problemātiku.
Es mācījos, ka joprojām esmu vērtīga – arī bez mūzikas un atpazīstamības, ka Dievam ir plāns arī tad, kad es to nesaprotu. Daudzas no šīm lietām es jau zināju savā prātā, bet nu man bija iespēja to izdzīvot.
“Ja mēs ticam Kristum, tad mums jādzīvo pēc mūsu ticības. Tad mēs iegūsim mieru, garīgu prieku, gaismu un dvēseles mieru, un lielu cerību.”
Piedāvāju atskatīties, kāds ir bijis šis gads un kuras kristīgās norises izrādījušās ievērības vērtas plašākā sabiedrībā.