Iespējams, kāds sevi sauc par kristieti tikai tāpēc, lai saņemtu kristiešu atbalstu vēlēšanās. Var gadīties, ka citi sevi nesauc par kristiešiem tāpēc, lai apliecinātu, ka rūpēsies ne tikai par kristiešu, bet arī citu cilvēku interesēm. Un var izrādīties, ka ticība tiek uzskatīta par privātu lietu, kas nekādā veidā nav saistāma ar politisko pārliecību…
“Ir nepieciešama kopīga dažādu konfesiju kristiešu lūgšana, varbūt arī dažādu partiju politiķu kopīga lūgšana. Atmoda nāks, ja visi kopā vienprātīgi par to lūgsies.”
Ko sagaidāt no jaunās valdības? Ko novēlat Latvijas sabiedrībai, kura vēro un piedalās politiskajos procesos?
Apkopojām dažādus viedokļus, kas pausti pēdējo gadu laikā- domājot par bēgļu uzņemšanu.
Raidījuma viesi šoreiz bija dziedātājs un Romas katoļu baznīcas Marijas Magdalēnas Rīgas draudzes loceklis Jānis Kurševs, baptistu mācītājs Edgars Mažis un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.
“Aicinājums pamanīt nepilnības un tās labot nav necieņa vai nodevība pret valsti. Tikai vienmēr atcerēsimies, ka atbildība par Latviju vispirms ir mūsu katra rokās.”
Sēdējām koridorā pustumsā, sarunas gaitā vienubrīd aiz loga dzirdējām salūtu. Nobrīnījos par viņas mieru un koncentrēšanās spējām, atvērtību un tik atklātām atbildēm brīdī, kad šķietami vajadzēja būt steigai un satraukumam.
Tie, kas bija par ratifikāciju, ar vardarbību saskārušies savā reālajā pieredzē – tādēļ arī ikdienā biežāk palīdz upuriem, privāti tos atbalstot; ziņo policijai, ja ir notikuma aculiecinieki; darbojas organizācijās, kas cīnās pret vardarbību.
Apzinoties, ka sabiedrībai ir īsa atmiņa- atgādināsim par domām, kas virmoja pirms iepriekšējām Valsts prezidenta vēlēšanām.
Turpinām meklēt atbildes uz jautājumu: kāpēc vieniem šķiet, ka plānotās izmaiņas nāks par labu, un kāpēc citi ir pārliecināti par pretējo- ka notiek mēģinājums sabiedrību izmainīt un samaitāt.