“Apmeklējiet kapus! Fantastiska vieta!” Saruna ar vēsturnieku Robertu Ķipuru (+VIDEO)
Kā mūsu vēstures zināšanu kvalitāte ietekmē mūsu šodienu un nākotni? Kādas sekas uz Latvijas sabiedrību atstājusi padomju okupācija, un kādā veidā šodien ar mums cenšas manipulēt? Vai sociālajos medijos sastopamie šķietami nevainīgie materiāli vienmēr ir tik nevainīgi? Saruna par šo un citiem ar vēstures izpratni saistītiem jautājumiem ar vēsturnieku Robertu Ķipuru.
Roberts Ķipurs ir Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, “Gada vēsturnieks Latvijā 2024”, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijaspieminekli.lv veidotājs, Latvijas Republikas 14.Saeimas deputāts (frakcija “Nacionālā apvienība”).
Sarunā pamatā Roberts Ķipurs stāsta par Latvijas vēsturi, tostarp piemin Kārli Ulmani. Piemēram, piemin to, ka trimdas latvieši atmiņas par Ulmani “aizveda” ārpus Latvijas, un vēlāk, atgriežoties Latvijā, “atveda” atpakaļ. Viņaprāt mūsdienās tiek pārāk kritizēts Ulmaņa režīms, jo tad mums vairs teju nekas nepaliek pāri ar ko lepoties. Vai tikai ar Brīvības pieminekli, retoriski jautā R.Ķipurs. Latvijas vēsture ir ļoti sarežģīta, jo daudzi savas dzīves laikā varējuši vairākas reizes kļūt par varoni vai nodevēju, vai atkal varoni, secina R.Ķipurs. Piemēram, Viļa Lāča liktenis.
Skolēniem R.Ķipurs aicina pētīt arī savas dzimtas vēsturi, piemēram, kā dzimta nonākusi Latvijā,- iespējams, no Krievijas vai Baltkrievijas. Sabiedrība ir tik sašķēlusies: apsaukājot sabiedrības grupas par okupantiem vai fašistiem. Būtu nepieciešams nonākt visai sabiedrībai pie loģiska kopsaucēja, un vēlams nepieļaut vecās kļūdas.
Fakti mēdz apaugt ar leģendām vai folklorizējas, tāpēc ir svarīgi, ka vēsturnieki analizē avotus, ņem vērā jaunus atklājumus, sākot no tā, kas atrasts arheloģiskajos izrakumos, bet svarīgas arī laikabiedru liecības. Ideāli būtu, ja vēstures materiāli visi būtu digitalizēti, un, vēl labāk, ja arī visi Krievijas arhīvu materiāli būtu digitalizēti un pieejami,- bet tā tas nav, un, visticamāk, nekad nebūs pieejami.
Lielās nācijas parasti pārmet mazām tautām, ka tiek pārrakstīta vēsture, izraisot strīdus par teritorijām, tomēr tas ir normāli: pārskatīt vēstures zināšanas.
R.Ķipurs atsaucās uz Gata Krūmiņa citātu, ka ir normāli pārrakstīt vēsturi, un viņa rakstu LSM par Krievijas kultivētiem mītiem propagandas nolūkā (2017.gadā rezonansi sabiedrībā izraisīja NATO veidotā īsfilma par nacionālās pretestības kustību Baltijā- Kremļa amatpersonas tolaik apsūdzēja NATO un Baltijas valstis vēstures falsificēšanā un pārrakstīšanā).
R.Ķipurs uzsvēra: Latvijā ir būtiski, ka jaunieši apgūst lasītprasmi, kritisko domāšanu, iemācās analizēt dažādus avotus. Diemžēl šobrīd ir skolas, kur nav atsevišķa vēstures priekšmeta, un jauniešu zināšanu līmenis ir atkarīgs vien no skolotāja entuziasma. Viņaprāt ar izglītības reformu “Skola 2030” ir “iešauts kājā”- cerams, ka nav neatgriezeniski.
Esam radījuši sabiedrību, kas spējīga uzspiest “like” citātiem, kas iekļaujas vienā rindiņā, zaudējam loģisko domāšanu, un pastāv risks, ka tāda sabiedrība ir pakļaujama jebkādam idejām. “Pamatā tās būs stipri totalitāras”, brīdina R.Ķipurs.
“Ieteiktu vecākiem un vecvecākiem sarunāties ar saviem bērniem un mazbērniem. Stāstīt savu pieredzi, par savu pagātni, Brežņeva laiku, 90.gadu kriminālajiem, un kādi tik vēl nav bijuši. Filmu ”Tumšzilais evaņģēlijs” bez vēstures zināšanām arī nevar skatīties. Un
apmeklējiet kapus! Fantastiska vieta! Tur ir visa Latvijas vēsture.
Ja aizej uz Raiņa kapiem, Brāļu kapiem, Pirmais Pasaules karš, Brīvības cīņas… Meža kapiem ar visiem Latvijas prezidentiem, dziesminiekiem. Tās ir vietas, kuras stāsta par pagātni. Tur ir tik daudz akmenī kaltas informācijas! Arī bieži vien ir mītiska un ir kritiski jāvērtē, bet tās ir mūsu vietas, vajag godāt mūsu vēsturi. Izkristalizēt mūsu demokrātijas, brīvības režģi. Tik vaļā no pagātnes kara šausmām, kas velkas no Otrā pasaules kara. [..] Ja ģimenēs sarunāsies, tad varam cerēt, ka būs jēdzīgāka un gudrāka jaunā paaudze.”
Video interviju skaties youtube.com šeit:
Saruna ierakstīta pirms četriem mēnešiem, 2026.gada 21. maijā.
JAUNĀKIE KOMENTĀRI