Jau svētdien latviešu luterāņiem būs divi arhibīskapi – abi Latvijā!

Svētdien, 27. aprīlī, plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalna ielā 5, notiks Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Pasaulē jaunievēlētā bīskapa Kārļa Žola konsekrācijas dievkalpojums. Bīskaps electus Kārlis Žols vienlaikus kļūs arī par Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Pasaulē (LELBP) arhibīskapu.

Ievērības cienīgs ir fakts, ka LELBP kā latviešu luterāņu baznīca savu juridisko klātbūtni Latvijā nostiprināja 2022. gadā, reģistrējoties Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā. Pirms 2022. gada LELBP bija plašāk pazīstama kā “trimdas baznīca” vai Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas.

No tā izriet, ka, sākot ar 27. aprīli, Latvijā būs divi latviešu luterāņu arhibīskapi – Kārlis Žols (LELBP) un Jānis Vanags (LELB).

Zīmīgi, ka Kārlis Žols būs pirmais pēctrimdas LELBP arhibīskaps, kurš tiks konsekrēts Latvijā un (vismaz šobrīd zināms) arī paliks Latvijā. Šis notikums iezīmē simbolisku Latvijas trimdas baznīcas atgriešanos dzimtenē.

Arhibīskapa Teodora Grīnberga zizlis atgriežas Latvijā

Vēsturiski, simboliski un garīgi tas nozīmē, ka pirmajam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapam, vienlaikus arī LELB ārpus Latvijas arhibīskapam Teodoram Grīnbergam (melnbaltais attēls), piederošais leģendārais arhibīskapa zizlis pēc 81 gada atgriezīsies Latvijā un tiks nodots LELBP jaunajam arhibīskapam Kārlim Žolam. Patiesības labad jāpiebilst, ka pirmais LELB bīskaps bija Kārlis Irbe, kas tika iesvētīts 1922. gadā. Grīnbergs bija Irbes pēctecis un iemantoja arhibīskapa titulu 1932. gadā, kad LELB 8. Sinode viņu ievēlēja par arhibīskapu.

Kārlis Žols pārņems LELBP vadību no līdzšinējās arhibīskapes Laumas Zušēvicas, kura dzīvo ASV un LELBP vada kopš 2015. gada 19. aprīļa.

Konsekrācijas dievkalpojumā piedalīsies bīskapi no citām Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) baznīcām, kā arī Porvo ekumeniskās apvienības baznīcu pārstāvji (t.sk. Anglikāņu bīskaps), vietējo kristīgo baznīcu vadītāji un draudžu locekļi.

Kārlis Žols ir ordinēts par mācītāju 1996. gadā Rīgā, kalpojis Ikšķiles evaņģēliski luteriskajā draudzē, Rīgas Lutera evaņģēliski luteriskajā draudzē, Ziemeļkalifornijas un Oklendas latviešu draudzēs, Stokholmas un Upsalas latviešu draudzēs, šobrīd kalpo LELBP Sofijas draudzē Rites pagastā, Jēkabpils novadā. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu teoloģijā Latvijas Universitātē, maģistra grādu programmā “Kultūra un garīgums” Holy Names universitātē Oklendā, Kalifornijā, kā arī apguvis garīgā padomdevēja prasmes Spiritual Directors institūtā Burlingemā, Kalifornijā. Kārlis Žols ir arī pedagogs un trompetes skolotājs ar diplomiem no Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes. Viņš ir četru bērnu tēvs, tulko un raksta grāmatas, pārvalda piecas valodas.

Izmaiņas LELB vadībā jau šogad

2025. gads ir arī laiks, kad Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, kurš šajā amatā kalpojis 32 gadus, plāno doties emeritūrā jeb pensijā. Jaunā LELB arhibīskapa vēlēšanas paredzētas jau pēc dažiem mēnešiem – 2025. gada 7. jūnijā, LELB 30. Sinodes laikā. Vanaga konsekrācija arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993. gada 29. augustā. Plānots, ka 2025. gada 29. augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīgs dievkalpojums, kura laikā arhibīskaps Vanags nodos savu zizli jaunajam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vadītājam. Iznāk, ka abās latviešu luterāņu baznīcas pusēs 2025. gadā nomainās augstākā garīdzniecība.

Kas ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca Pasaulē?

Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca Pasaulē (LELBP) ir pirms-trimdas Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas turpinātāja, kas tika dibināta 1922. gadā pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā. Baznīcu, ko tagad sauc par Latvijas Evaņģēliski luterisko Baznīcu Pasaulē (LELBP), kā LELB darbības turpinātāju izveidoja latviešu bēgļi pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija tika okupēta un iekļauta Padomju Savienībā. Apmēram puse latviešu luterāņu mācītāju, ieskaitot arhibīskapu Teodoru Grīnbergu un lielāko daļu prāvestu, bija atstājuši Latviju un 1944. gadā atradās trimdā.

Strīdus ābols – sieviešu ordinācija

Atšķirībā no LELB, LELBP turpina ordinēt sievietes mācītāju amatos. Atgādinām, ka kopš Jāņa Vanaga ievēlēšanas par LELB arhibīskapu 1993. gadā Latvijā sieviešu ordinācija tika pārtraukta, lai gan tā bija notikusi kopš 1975. gada. 2025. gads ir nozīmīgs arī sieviešu ordinācijas jautājumā, jo šogad aprit 50 gadi kopš pirmās trīs sievietes tika ordinētas par mācītājām Latvijas Evaņģēliski luteriskajā Baznīcā.

1975. gada 23. augustā arhibīskaps J. Matulis Sv. Jāņa baznīcā pirmoreiz Latvijas vēsturē ordinēja sievietes mācītāja I pakāpē (ar titulu mācītājpalīdzes) – Teoloģijas semināra studentes V. Bitēnu (skat. foto: mācītāja Vaira Bitēna, kura šogad atzīmē 50 g. ordinācijas jubileju), B. Stroži un H. Valpēteri. Tā bija vēsturiska diena Latvijas Evaņģēliski luteriskajā Baznīcā. Vēlāk šīs sievietes pilnā mācītāja pakāpē ordinēja 1979. gada 17. jūlijā Rīgā, Jāņa Ģertrūdes baznīcā, pasniedzot tām sudraba krusta amatzīmes. Ordināciju vadīja arhibīskaps prof. Dr. J. Matulis ar asistentiem prāvestu V. Ozoliņu un virsmācītāju, rektoru prof. R. Priedi.

Vēlāk tika ordinētas arī citas sievietes: arhibīskaps J. Matulis ordinēja Aleksandru Domburi (1976), Irmu Kalēju, Mildu Vainovsku (1981) un Valdu Krūmāju (1985).

Nevienam nav noslēpums, ka sieviešu ordinācijas jautājums ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem abu latviešu luterāņu baznīcu apvienošanās ceļā. Latvijas luterāņu baznīcu apvienošana vienā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika plānota gadiem, bet apstājās 1993. gadā.

LELB Sinode, kas notika 2016. gadā, pieņēma LELB Satversmes 133. panta grozījumus, kas nosaka, ka ordināciju mācītāja amatā var lūgt tikai vīriešu kārtas pārstāvji. Tādējādi Latvija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas pārtrauca sieviešu ordinācijas tradīciju.

Neraugoties uz to, ka kopš 1993. gada Jānis Vanags nav ordinējis sievietes, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība atzīmēs sieviešu ordinācijas 50 gadu jubileju šā gada septembrī. Jubilejas pasākumā pulcēsies garīdznieki no ārvalstīm, tostarp sievietes mācītājas, bīskapes un Pasaules Luterāņu federācijas pārstāvji. Jubilejas ietvaros paredzēta arī starptautiska konference.

Fotogrāfijas:

Jānis Vanags, By Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja, cropped by Maliepa – Cropped from the Flickr original image: Saeimas priekšsēdētāja tiekas ar Pasaules Luterāņu federācijas prezidentu, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=38134855

Kārlis Žols, LELBP mājas lapa

Vaira Bitēna, LLSTA arhīva foto

Autore Aļesja Lavrinoviča ir pašreizējā Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības (LLSTA) valdes locekle, teoloģijas doktore