”Cietuma kameras stūrī ir tualete. Papīra vietā pamanu Bībeles lapas, vēl kaut kur pie cietuma makulatūras atrodu brošūru. Lasu: – Sātanam ir plāns tavai dzīvei, un Dievam ir plāns tavai dzīvei, bet pašam tev jāizvēlas, kura plānos iekļauties. Pirmo reizi mūžā lūdzu Dievu. Dievs mani uzklausa: mani šeit nenosit, nepadara par zilo, neesmu nomiris badā, pat visi zobi mutē.”
”Būt laulībā ir dievišķi.”
“Ar Dievu iespējamas visas lietas!”
Andis Zvans: “Vēlme sevi pilnveidot ir dievišķa īpašība”
“Iespējams, es savos 20 gados biju pārtraucis repot, jo man vēl nebija cilvēkiem, ko teikt. Tagad, dzīvojot Jēzum par godu, man ir.”
Esmu pieaugusi, mans mūžs aizvien virzās uz priekšu, bet laiku pa laikam to aizkavējušas atmiņas- vajājošas un rūgtas…
Kam gan der šādi grēcinieki? Vai tādiem vairs ir ceļš atpakaļ?
“Fiziski atrodoties viszemākajā savas dzīves punktā, garīgi biju pakāpusies augstākajā, jo patiesi nodevu visu Dieva rokās.”
Artūrs Veispals: ”Šajā krīzē mēs kā kalpotāji, kā draudze esam saliedējušies un skaitliski mēs esam kļuvuši uz pusi vairāk un esam gatavi kopā celties un celt.”
Vai spējat noticēt, ka kāds cilvēks savas dzīves laikā var turpat 50 reizes nonākt līdz dzīvības un nāves robežai, 50 reizes par mata tiesu izglābties no nāves? Kaut ko tādu iedomājoties, gribas domāt par “laimes krekliņu” vai īpašu izredzētību. Tieši tā,pārvērtējot savu dzīves gājumu, par sevi saka sludinātājs, rakstnieks un uzņēmējs Vjačeslavs Kostigovs.