Mūžībā devies pāvests Francisks
Informācija no katolis.lv
Foto: Ģirts Vikmanis
Otrajās Lieldienās, 21. aprīlī, mūžībā devies pāvests Francisks, ziņo Vatikāna preses dienests. Preses dienesta paziņojumā kardināls Kevins Farels norādīja: „Šorīt plkst. 7.35 Romas bīskaps Francisks atgriezās tēva mājās. Visa viņa dzīve bija veltīta kalpošanai Kungam un Viņa Baznīcai. Viņš mācīja mums dzīvot saskaņā ar Evaņģēlija vērtībām uzticīgi, drosmīgi un ar universālu mīlestību, īpaši pret visnabadzīgākajiem un atstumtākajiem. Ar milzīgu pateicību par viņa kā patiesa Kunga Jēzus mācekļa piemēru mēs novēlam pāvesta Franciska dvēseli Trīsvienīgā Dieva bezgalīgajai žēlsirdīgajai mīlestībai.“
Šī gada februārī pāvests tika ievietots slimnīcā, kur ilgstoši ārstējās. Marta beigās viņš atgriezās Svētās Martas mājā, kur turpināja ārstēšanos. Šajā laikā viņš veica dažas vizītes un tikšanās, taču viņa sagatavotos vēstījumus ticīgajiem pats nelasīja. Pēdējo reizi ticīgie pāvestu redzēja Lieldienu pusdienlaikā, kad pāvests parādījās Svētā Pētera bazilikas centrālajā lodžijā Lieldienu vēstījuma “Urbi et Orbi” laikā. Pāvesta sagatavoto vēstījumu nolasīja viņa ceremoniju meistars arhibīskaps Djego Ravelli, bet Francisks vēstījuma noslēgumā deva savu apustulisko svētību.
Pāvests Francisks (Horhe Mario Bergoljo) dzimis 1936. gada 17. decembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē. Bergoljo saņēma ķīmijas tehniķa diplomu, taču drīz pēc tam nolēma kļūt par priesteri un iestājās diecēzes seminārā. 1969. gada 13. decembrī viņu ordinēja par priesteri. 1973. gada 22. aprīlī H. M. Borgoljo salika mūža solījumus jezuītu kongregācijā. 1973. gada 31. jūlijā viņu ievēlēja par Argentīnas jezuītu provinciāli. 1986. gadā Bergoljo devās uz Vāciju, lai pabeigtu doktordarbu.
1992. gada 20. maijā Jānis Pāvils II Bergoljo nozīmēja par Aukas bīskapu un Buenosairesas palīgbīskapu. 27. jūnijā kardināls viņu konsekrēja par bīskapu. 1993. gadā viņš kļuva par arhidiecēzes ģenerālvikāru. 1997. gada 3. jūnijā viņu izvēlēja par Buenosairesas arhibīskapa palīgu, bet 1998. gada 28. februārī Bergoljo kļuva par Argentīnas arhibīskapu. 2001. gada 21. februāra Konsistorija laikā Jānis Pāvils II iecēla Bergoljo par kardinālu. 2001. gada oktobrī viņu iecēla par Bīskapu sinodes 10. ģenerālās asamblejas, kura bija veltīta bīskapu kalpojumam, galveno referentu. 2005. gadā kļuvis par Argentīnas Bīskapu konferences prezidentu.
2013. gada 13. martā Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma Franciska vārdu. Viņš bija pirmais pāvests, kas nebija eiropietis, un pirmais jezuīts šajā amatā. Jau no viņa pontifikāta sākuma Franciska uzmanības lokā bija grūtībās nonākušie, nabagie, atstumtie, bēgļi. Viņš aicināja cienīt ikvienu cilvēku, rūpēties par apkārtējo vidi. Tāpat viņš iestājās pret karu un ieroču pārdošanu, aicinot uz mieru starp tautām, konfesijām, reliģijām.
Arī vienā no saviem pēdējiem sagatavotajiem tekstiem – Lieldienu vēstījumā “Pilsētai un pasaulei” – pāvests aicināja uz mieru: “Es vēlos, lai mēs atkal varētu cerēt, ka miers ir iespējams! No Svētā kapa Kristus augšāmcelšanās baznīcā, kur šogad Lieldienas vienā dienā svin katoļi un pareizticīgie, lai miera gaisma spīd visā Svētajā Zemē un visā pasaulē. Esmu tuvs kristiešu ciešanām Palestīnā un Izraēlā, kā arī visai izraēliešu un visai palestīniešu tautai. Mūs satrauc pieaugošā antisemītisma atmosfēra, kas izplatās visā pasaulē. Vienlaikus manas domas pievēršas cilvēkiem, īpaši kristiešu kopienai Gazā, kur briesmīgais konflikts turpina sēt nāvi un iznīcību, rada dramatisku un necilvēcīgu humanitāro situāciju. Es aicinu karojošās puses: pārtrauciet uguni, atbrīvojiet ķīlniekus un sniedziet palīdzību izsalkušajiem cilvēkiem, kuri tiecas pēc mierīgas nākotnes!”
Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam!
Saistīti raksti:
Kā Horhe Mario Bergoljo kļuva par pāvestu Francisku
Pāvests Francisks uzrunā stingri uzsver, lai “tiktu pārtraukts šis bezjēdzīgais karš”
JAUNĀKIE KOMENTĀRI