Kā Horhe Mario Bergoljo kļuva par pāvestu Francisku


318
1936.gada 17.decembrī Buenosairesā itāļu emigrantu ģimenē pasaulē nāca Horhe Mario Bergoljo. Tēvs Mario bija grāmatvedis dzelzceļa uzņēmumā, bet māte Regīna Sivori bija mājsaimniece un audzināja piecus bērnus.

Kopš bērnības Horhe aizrāvās ar futbolu un tango, kļuva īsts operu zinātājs un sapņoja par lielu ģimeni.Bergoljo ieguva ķīmijas tehniķa diplomu un paralēli studijām strādāja kā naktskluba apsargs un apkopējs.

Vēlāk, kad nolēma kļūt par priesteri, viņš iestājās diecēzes seminārā Villa Devoto.

”Kādā dienā, ejot garām baznīcai kopā ar saviem draugiem, izjuta vēlmi tajā ieiet. Baznīcā viņš izdzirdējis klusu balsi, kas viņam lika doties uz biktskrēslu izsūdzēt grēkus. Izejot ārā no baznīcas, draugi pamanījuši, ka Horhe ir piedzīvojis kaut ko īpašu un kļuvis citāds. Šis bija tas brīdis, kad viņš izjuta un sadzirdēja savu aicinājumu kļūt par priesteri. Viņa mamma bijusi ļoti neapmierināta ar dēla izvēli,” – tā “Katoļu Baznīcas vēstnesī” raksta Inese Runce.

Vēlāk Bergoljo kļuvis par jezuītu- iestājās Jēzus Sadraudzības noviciātā. Būdams jezuīts, viņš īpaši rūpējies par nabadzīgajiem. Piemēram, rādījis priekšzīmi citiem, ka “ar nabadzīgajiem cilvēkiem ir jādalās nevis tajā, kas tev paliek pāri, bet tajā, kas tev ir pats labākais”- raksta I. Runce.

Pēc tam beidza humanitārās studijas Čīlē un 1963. gadā atgriezās Argentīnā, kur pabeidza filosofijas studijas Sv. Jāzepa koledžā Sanmigelā. No 1964.- 1965.gadam pasniedza literatūru un psiholoģiju kādā koledžā. No 1967. līdz 1970. gadam Bergoljo studēja teoloģiju.

1969.gadā tika iesvētīts par priesteri. 1986. gadā devās uz Vāciju, lai pabeigtu doktordarbu.

1998. gadā par Buenosairesas arhibīskapu. Tolaik viņam mērķi bija atvērtas un brālīgas kopienas, arvien lielāka laju iesaistīšanās Baznīcas dzīvē un evaņģelizācijā, un palīdzība nabadzīgajiem un slimajiem.

2001.gadā Jānis Pāvils II viņu iecēla par kardinālu. Ikdienā viņš bijis vienkāršs, piemēram, braucis ar sabiedrisko transportu, uzrunājis tur cilvēkus.

2013. gadā 13. martā, pēc pāvesta Benedikta XVI atkāpšanās,  visu pasauli pāršalca ziņa, ka tēvs Bergoljo ir ievēlēts par Romas 266. pāvestu.

Viņš ir pirmais pāvests no Amerikas kontinenta un pirmais, kas izvēlējies vārdu Francisks, tādējādi godinot Francisku no Asīzes – 13. gadsimta svēto, kas iedvesmoja ar savu vienkāršību, nabadzību un rūpēm par dabu. Šādi pāvests Francisks norādīja uz savām prioritātēm Baznīcā, ko pats ir raksturojis ar vārdiem: “nabadzīga Baznīca nabagiem”.

Vairākos dokumentos, kas ir pieejami arī latviski, – “Mīlestības līksme”, “Evaņģēlija prieks”, “Pazemības ceļš” un “Dieva vārds ir žēlsirdība”, –  pāvests ir uzsvēris, ka viņam rūp katoļu Baznīcas un visas pasaules garīgā atjaunotne, un skaidrojis redzējumu par ticību, ekumenismu, rūpēm par Zemi un ekoloģiju, ģimeni un laulību, korupciju, netaisnībām un nabadzības izskaušanu.

Pāvests Francisks ir devies 22 apustuliskajās vizītēs uz 30 valstīm, kuru vidū tikai trīs ir Eiropas Savienības valstis. 2016. gadā pāvests devās uz Poliju, kur norisinājās 31. Pasaules jauniešu dienas, tāpat apmeklēja Zviedriju saistībā ar Reformācijas 500 gadu piemiņas pasākumu, savukārt 2017. gadā Portugālē piedalījās Dievmātes parādīšanās Fatimā simtās gadskārtas svinībās.

Šogad no 22. līdz 25.septembrim pāvests Francisks dodas vizītēs uz Baltijas valstīm- apmeklēt Viļņu, Kauņu, Rīgu, Aglonu un Tallinu. 24.septembrī pāvests ierodas Latvijā.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs par pāvestu Francisku teic: ”Viņam rūp pirmām kārtām mazie un pasaules vareno mazvērtētie, bet Dievs tieši caur viņiem pasaules vēsturē bieži vien ir darījis lielas lietas. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir uzticēta īpaša misija Dieva plānā. Lai pāvesta Franciska vizīte palīdz mums šai svarīgajā Latvijas simtgades svinību jubilejā to labāk ieraudzīt, novērtēt un piepildīt!”

Liepājas bīskaps Viktors Stulpins no pāvesta Franciska sagaida drosmīgas uzrunas par sabiedrībai svarīgām jomām: “Ceru, ka arī mūsu zemē teiktie vārdi liks kādam aizdomāties par viņa darbošanos un pamudinās kaut ko mainīt, lai vairāk kalpotu visas sabiedrības labumam.”

Šogad 13. martā apritēja pieci gadi, kopš Horhe Mario Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma Franciska vārdu. “No pirmās savas kalpošanas dienas viņš aicina pasauli pievērsties nabagiem un visvājākajiem, nebaidās runāt atklātu valodu par netaisnībām sabiedrībā, kā arī pats savā valstī izstrādā caurspīdīgu finanšu sistēmu, nebaidoties zaudēt līdzekļus. Viņš runā par vides jautājumiem un aicina būt vērīgiem pret zemes neatjaunojamo resursu izmantošanu. Viņam rūp ģimeņu cieņa un labklājība, kā arī ticīgo cilvēku iekšējā atjaunotne,” – tā pāvestu raksturo Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs.

Britu raidsabiedrība BBC un žurnāls „Times” pāvestu Francisku ir atzinis par vienu no vispopulārākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Pāvestam ir oficiāls sociālā tīkla Twitter konts, un viņam ir visvairāk sekotāju. Centrālā atziņa ierakstos ir par to, ka

mierpilnu un pārtikušu sabiedrību var celt, cienot ikvienu cilvēku.

Jauna pieeja

“Kopš savas ievēlēšanas pāvests daudz runājis par dzīvību katoļu Baznīcā, Garu un piedošanu, pieņemšanu un žēlastību,” vērtē teoloģe Aļesja Lavrinoviča, kura pāvesta Franciska gaitām sekojusi līdzi no pirmās dienas.

“Pāvests Francisks ir izteicies, ka vajadzētu ar pastorālu gudrību attiekties pret tiem baznīcā, kas ir šķīrušies un apprecējušies no jauna (saskaņā ar kanoniskajām tiesībām šie cilvēki dzīvo laulības pārkāpšanā un nevar piedalīties Euharistijā jeb Svētajā vakarēdienā).  Viņš sasauca Ģimenes sinodi, kurā apsprieda visdažādākos jautājumus, kā rezultātā izdeva savu slaveno dokumentu – “Amoris Laetitia”. Daži kardināli vērsās pie pāvesta, pieprasot paskaidrot, kas tajā teikts. Cik zinu, šī vēršanās pēc paskaidrojuma tika uzskatīta par pāvesta reputācijas graušanu. Rezultātā es nezinu nevienu valsti (iespējams, izņēmums ir Vācija vai Atgentīna), kurā šis jautājums ar otrreiz precētiem tiktu atrisināts un viņi tiktu pielaisti pie komūnijas,” stāsta A. Lavrinoviča. Iepriekšējais pāvests Jānis Pāvils II bija teicis, ka tie, kas otrreiz apprecējušies, var piedalīties Svētajā vakarēdienā tikai tad, ja vīrs ar sievu dzīvo kopā kā brālis ar māsu.
Vēl viena tēma, ko pāvests aktualizējis, ir ģimenes plānošana. “Katoļu mācība kategoriski aizliedz izsargāties no grūtniecības un par to ir vesels dokuments “Humanae Vitae”, kas izdots Otrā Vatikāna konsīlija laikā uzreiz pēc pāvesta Jāņa XXIII nāves, kurš 1963. gadā bija nodibinājis speciālu komisiju, lai pētītu ģimenes plānošanu, bet neizdzīvoja līdz Vatikāna II konsīlija beigām. Jānis XXIII bija gatavs pieņem to, ka izsargāšanās ģimenē ir normāla lieta. Pēc Jāņa XXIII nāves viss tika pagriezts pretējā virzienā un izdota “Humanae Vitae”.  Pāvests Francisks, kad uzrunāja katoļus Filipīnās, teica, lai tie nevairojas kā truši. Pāvests norādīja, ka ir atļauta ģimenes plānošana ar dabīgo ciklam sekošanas metodi. Likumsakarīgi katoļu zemēs, kur ir daudz bērnu, ir liela nabadzība,” spriež A. Lavrinoviča.
Vēl vērā ņemami izteikumi ir bijuši par iespējamu sievietes lomas paplašinājumu. Piemēram, tikusi nodibināta komisija, kas pēta, vai sievietes varētu būt diakones. Tomēr skaidrība nostājā pagaidām nav.
Liela problēma, kas arvien grauj katoļu Baznīcas reputāciju, ir skandāli saistībā ar iespējamu seksuālo vardarbību. Pāvests Francisks ir nodibinājis komisiju cīņai ar pedofiliju. Viņš pēc savas ievēlēšanas paziņoja, ka pret pedofiliem nebūs nekādas iecietības. Tomēr medijos aprakstīti gadījumi, kas rada šaubas par kādām būtiskām pārmaiņām upuru aizsardzībā un vainīgo sodīšanā – radot iespaidu, ka primārākas ir rūpes par katoļu Baznīcas reputāciju. Piemēram, Čīlē tika atklāts kāds priesteris, kurš seksuāli nodarīja pāri daudziem cilvēkiem. Viņa vaina tika pierādīta un Vatikāns to atzina 2011.gadā, taču, kad Francisks viesojās Čīlē, viņš publiski uzstājoties pateica, ka upuri visu izdomājuši.
Arī Latvijā šobrīd negatīvs fons priecīgajam notikumam – pāvesta vīzītei – ir nesen medijos izskanējušais skandāls saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām par seksuālām darbībām pret priesteri Pāvelu Zeiļu un viņa apcietināšana. Var tikai minēt, vai vispār un kā pāvests Francisks komentēs notikušo. Vietējie iedzīvotāji apsūdzībām netic, un ”pieļauj, ka Zeiļa aizturēšana ir provokācija vai apmelošana saistībā ar pāvesta vizītes tuvumu vai (Saeimas- red.) vēlēšanām,” raksta lsm.lv.
Pāvests Francisks sākotnēji vēl aktualizēja jautājumu par celibātu. Izskanēja runas, ka tiek pieļauts atcelt celibātu, tādējādi atrisinot priesteru trūkumu. Tomēr nekas mainījies šobrīd nav. Tā vietā tiek pastiprināti strādāts ar jauniešiem un aktualizēta tēma- aicinājums uz priesterību.

Pāvests Francisks katoļu jaunatnes vidū ir populārs. Pasaules jauniešu dienu laikā, kas notika Brazīlijā 2013.gadā, Francisks, smaidīdams teica, ka brazīļu dziedātāji ir apvienojuši sambu ar katoļu garīgo mūziku. Pasaules jauniešu dienu noslēgumā pāvests vēroja viņam veltīto flešmobu (pūļa deju, kas ir lielākais flešmobs pasaulē), kurā kopā ar 3 miljoniem dalībnieku piedalījās arī uz skatuves esošie Latīņamerikas bīskapi.
2015. gadā pāvests pārsteidza, izdodot  mūzikas CD ar nosaukumu „Wake up!” (latv. – Mosties!), kurā viņa īsās uzrunas un lūgšanas pavada roka un pop stila skaņdarbi, vijoties ar garīgajām dziesmām latīņu valodā, modernā aranžējumā. Pāvesta uzrunas izskan gan angļu, gan spāņu, gan itāļu un portugāļu valodās.

Pāvests Francisks, uzrunājot Āzijas konferences jauniešus angļu valodā, saka, lai tie mostas, jo Kungs mums ir uzticējis būt atbildīgiem, un

“mūsu pienākums ir būt nomodā, neļaujot spiedienam, kārdinājumiem un grēkiem notrulināt mūsu sapratni par svētuma skaistumu un par evaņģēlija prieku. […] Tas, kas guļ, nevar dziedāt, dejot un līksmot.”

Pāvests turpina: “Tas nav labi, kad es redzu, ka jaunie cilvēki guļ. Nē, mostieties! Ejiet, ejiet uz priekšu! Dārgie jaunieši, Kungs, mūsu Dievs ir svētījis mūs, no Viņa mēs esam saņēmuši žēlastību […], ejiet ārā, pasaulē, lai žēlastībā, kas jums ir parādīta, viņi, jūsu draugi, darba kolēģi, kaimiņi, tautieši, visi uz šī lielā kontinenta uzzinātu par Dieva žēlastību! Tas ir viņa žēlastības dēļ, ka mēs esam pestīti.”

Albums ir tapis, ierakstu studijai “Believe Digital” vienojoties ar Vatikānu. Albuma producents un mākslinieciskais direktors ir tas pats Dons Džūlio Neroni (Don Giulio Neroni), kurš ierakstījis albumu arī ar iepriekšējā pāvesta Benedikta XVI uzrunām, kā arī albumu ar pāvesta Jāņa Pāvila II uzrunām pēc viņa nāves.
Tomēr šis albums krasi atšķiras no iepriekšējiem ar to, ka tas ir ierakstīts roka un popmūzikas stilā. Neroni skaidroja, ka albums atspoguļo pašreizējā pāvesta centienus kalpot ar atšķirīgu pastorālo pieeju – pāvests Francisks attieksmē pret citiem ir vērsts uz atklātību, dialogu un viesmīlību.

Pēc amatā pavadītiem pieciem gadiem viņš tiek saukts arī par reformatoru, no kura sagaidāmi pārsteidzoši izteikumi.

Zemāk radio ”Marija Latvija” vadītāja priestera Pētera Skudra ieteikts video