Patiesa neizbrīnīšanās. Viesturs Pirro par grautiņiem Eiropas pilsētās

Bet cēlonis ir elementāri vienkāršs un vecs kā pasaule – no sabiedrības tika izraidīts Dievs un kristīgā ticība. Francija sevi pasludināja par sekulāru, t.i., bezdievīgu valsti, no klasēm pavēlēja aizvākt krucifiksus, jebkādu “reliģisku simboliku”, lai netraumētu islamticīgo, ateistu, agnostiķu un citu reliģiju piekritēju trauslās jūtas. Viņu dzimtajās zemēs gan netiek izrādīta tāda nedzirdēta piekāpība kristiešiem – tur, tieši otrādi, kristieši ir tikai nicināta vai vajāta minoritāte.

Es esmu patiesi neizbrīnījies par to, kas notiek Eiropā, jo tā ir tikai likumsakarība – ja tīrumā neiesēsi labību, izaugs nezāles, ja nemācīsi labo, būs ļaunais, ja neaudzināsi tikumībā, būs izvirtība, ja nezināsi, kas ir svētums, būs grēka attaisnošana visās tā izpausmēs. Ja baznīcās tiek ierīkotas iestādes, klubi, bibliotēkas, restorāni, deju zāles, mošejas utt., tad dabiskas sekas ir visatļautība, jo nekas vairs nav svēts. Jebkurai valstij ir izvēle – būvēt baznīcas vai cietumus. Dzīvot mierā vai pastāvīgās bailēs no kārtējā, neizbēgamā vardarbības uzliesmojuma.

Ja no sabiedrības ir izraidīts Dievs, tad valdīšanu pārņem Sātans. Tik vienkārši tas ir. Tukša vieta nepaliek nekad.

Tādēļ arī Eiropā pieaug baznīcu dedzināšanas un demolēšanas.

Neatkarīgi no ielu grautiņiem, organizācijas OIDAC Europe (Observatory on Intolerance and Discrimination against Christians in Europe) dati liecina par dramatisku antikristīgo naida noziegumu, vandālisma un dedzināšanu pieaugumu Eiropā:

• Tīša dedzināšana: Tikai 2024. gadā vien Eiropā tika reģistrēti 94 tīšas dedzināšanas gadījumi pret baznīcām (trešdaļa no tiem Vācijā). Piemēram, 2024. gada septembrī ugunsgrēkā, kas izcēlās tīšas aizdedzināšanas dēļ, gandrīz pilnībā tika iznīcināta vēsturiskā Senomēras (Saint-Omer) baznīca Francijā.

• Statistika Francijā: Saskaņā ar Francijas Reliģiskā mantojuma observatorijas datiem, valstī ik gadu tiek reģistrēti desmitiem tīšu baznīcu aizdedzināšanas mēģinājumu (tostarp izmantojot Molotova kokteiļus) un simtiem vandālisma aktu (kapsētu apgānīšana, statuju bojāšana, zagšana).

• Uzbrucēju motīvi: Šos izolētos uzbrukumus baznīcām parasti veic radikāli noskaņoti kreisie vai labējie ekstrēmisti, islāmistu radikāļi, kā arī personas ar psihiskiem traucējumiem vai vienkārši vandāļi.

• 2024. gads: Reģistrēti vismaz 2211 antikristīgi naida noziegumi.

• 2023. gads: Reģistrēti 2444 naida noziegumi 35 Eiropas valstīs.

• Tendence: Kaut arī kopējais reģistrēto incidentu skaits nedaudz svārstās, fizisku uzbrukumu un tiešas vardarbības apjoms pret ticīgajiem un garīdzniekiem pieaug (no 232 gadījumiem 2023. gadā līdz 274 gadījumiem 2024. gadā).

Baznīcu dedzināšana un demolēšana (2024. gada dati)

Uzbrukumi tieši reliģiskajām ēkām un īpašumiem veido lielāko daļu no visiem incidentiem. Padziļināti analizējot apstiprinātos un dokumentētos gadījumus, uzbrukumu veidi sadalās šādi:

• 94 tīšas dedzināšanas (Arson): Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā trešdaļa no šiem ugunsgrēkiem (33 gadījumi) reģistrēti Vācijā.

• Vandālisms un demolēšana (50%): Tas joprojām ir visizplatītākais nodarījums. Tas ietver logu izsišanu, baznīcu fasāžu apkrāsošanu ar politiskiem vai sātaniskiem grafiti, kā arī durvju un solu laušanu.

• Apgānīšana (13%): Tikai jūlijā vien tika fiksēti vairāki smagi gadījumi, kad vandāļi baznīcās apzināti izmantoja bioloģiskos atkritumus, lai sabojātu svētbildes un altārus.

Uzbrukumu intensitāte Eiropā nav vienmērīga. Visvairāk antikristīgo incidentu pastāvīgi reģistrē piecās valstīs:

1. Francija: Gadiem ilgi saglabā pirmo vietu ar gandrīz 1000 incidentiem gadā (gan demolēšana, gan mēģinājumi dedzināt ar Molotova kokteiļiem).

2. Apvienotā Karaliste: Vairāk nekā 700 incidentu gadā.

3. Vācija: Piedzīvojusi visstraujāko kāpumu — no 135 gadījumiem 2022. gadā līdz 277 gadījumiem nākamajā gadā, fiksējot vairāk nekā 100% pieaugumu. Vācijas Bīskapu konference publiski norādījusi, ka vandālisma ziņā “visi tabu ir pārkāpti”.

Klasisks piemērs: Senomēras baznīcas iznīcināšana (Francija, 2024).

Bezvainīgās ieņemšanas baznīcas dedzināšana Sentomērā (Saint-Omer) 2024. gada 2. septembra naktī kļuva par vienu no skaļākajiem un postošākajiem uzbrukumiem reliģiskajam mantojumam Eiropā. Ugunsgrēka rezultātā pilnībā sabruka vēsturiskā dievnama zvanu tornis un jumts, kā arī tika iznīcināta lielākā daļa iekštelpu struktūras.

• Uzbrukuma gaita: Ugunsgrēks sākās sakristejā agri no rīta. Vietējais draudzes priesteris fiksēja ielaušanās pēdas. Kamēr vairāk nekā 90 līdz 120 ugunsdzēsēji cīnījās ar liesmām, pats draudzes priesteris, riskējot ar dzīvību, iegāja degošajā ēkā, lai glābtu Vissvētāko Sakramentu un aptuveni 20 vēsturiskus artefaktus. No blakus esošajām mājām tika evakuēti vairāki desmiti iedzīvotāju.

• Vainīgais: Francijas policija operatīvi aizturēja 39 gadus veco Žoelu Viguro (Joël Vigoureux). Viņš izrādījās bīstams sērijveida likumpārkāpējs, kurš no cietuma bija izlaists tikai pirms dažām dienām. Viņam jau iepriekš bija 26 sodāmības, tostarp par četru citu baznīcu aizdedzināšanu Buloņā 2021. gadā.

• Motīvs: Nopratināšanā vīrietis atzinās, ka ielauzies, lai nozagtu naudu, un pēc tam pielaidis uguni. Kā savu ideoloģisko motīvu viņš minēja bērnības traumas un medijos dzirdēto informāciju, uzskatot, ka visi priesteri ir noziedznieki.

• Atjaunošana: Šī baznīca salīdzinoši nesen (2018. gadā) bija piedzīvojusi vērienīgu renovāciju, kas izmaksāja 5 miljonus eiro. Pēc ugunsgrēka uzreiz tika uzsākta sabiedrības ziedojumu vākšana un valdības līmeņa plānošana tās pilnīgai rekonstrukcijai.