Vai mēs kā kristiešu sabiedrība spējam pieņemt, ka citiem cilvēkiem, ar kuriem dalām šo Dieva radīto zemi, arī ir kādas tiesības?
4. septembrī festivāla ”LAMPA” ietvaros notika diskusija ”Izlīgums kā ceļš no izstumšanas uz iekļaušanu.” Diskusijas mērķis bija vērst uzmanību uz Lasīt vairāk
Jauniete vēlas kļūt par sociālo darbinieci, lai liktu lietā savu pieredzi, tādā veidā palīdzot tiem, kuri nonākuši līdzīgā situācijā kā viņa pati bērnībā.
Komentē Edgars Mažis, Gints Berneckis, Marlēna Pirvica, Bella Briška, Edgars Šneiders
Tie, kas bija par ratifikāciju, ar vardarbību saskārušies savā reālajā pieredzē – tādēļ arī ikdienā biežāk palīdz upuriem, privāti tos atbalstot; ziņo policijai, ja ir notikuma aculiecinieki; darbojas organizācijās, kas cīnās pret vardarbību.
Jautājumu loks, kas samilzis debatēs par konvenciju, ir tik plašs, ka šajā rakstu sērijā esam nolēmuši rindas kārtībā iztirzāt argumentus atsevišķi pa tematiem. Sāksim analīzi ar vardarbības problemātiku.
Iespējams, klusēšanas dēļ mēs nezinām par gadījumiem, kad cietuši bērni…
Sarunā ar Jēzu mēs drīkstam un mums vajag meklēt un jautāt: kur ir tavā ceļā, tavos mīlestības meklējumos gūtās brūces un rētas? Kuri ievainojumi ir tavas sāpes Kristus dēļ un kuri – tādēļ, ka neesi spējis atšķirt savu labo roku no kreisās?
Brigita Kabuce atklāti stāsta par piedzīvoto vardarbību ģimenē un ceļu līdz piedošanai
Laimdota Vištarte- Leimante: “Pirmā no mūsu ģimenes bija mana vecākā meita, kura sāka domāt, uz kuru baznīcu varētu aiziet – uz luterāņu vai katoļu? Viņa aizgāja uz to, kas blakus mājai.”