Atsauksmes par ekumenisko lūgšanu pasākumu Rīgas Domā

Šī gada ekumēniskā lūgšanu tikšanās bija īpaša vispirms jau ar to, ka tā notika Rīgas Doma Baznīcā – mūsu brāļu luterāņu galvenajā Dievnamā, ļoti īpašā vietā, pašā Vecrīgas sirdī. Šajā tikšanās reizē, atsaucoties uz šī gada Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību lūgšanu astoņām dienām (ar katras dienas attiecīgo vietu no Svētajiem Rakstiem), radošā veidā tika realizēta ideja šīs astoņas lūgšanu dienas tēmas, kas ir ļoti kerigmātiskas [red.- Tādas, kas attiecas uz Jēzus Kristus mācības pasludināšanu], iekļaut atbilstošās astoņās stacijās kā lūgšanu, aizlūgšanu vai svētības vietās abos Doma baznīcas sānos, tādējādi izmantojot esošo Doma Baznīcas arhitektūras specifiku. Līdz ar to šajās stacijās varēja izdzīvot Trīsvienīgā Dieva mīlestības pieskārienu kristiešu kopībā caur dažādo konfesiju draudžu mācītāju, priesteru vai pārstāju piedalīšanos un kalpošanu citiem.

         Kopumā pārējais lūgšanas vakara pasākums tika organizēts ap Doma baznīcas vidū esošo lielo akmens kristāmo trauku. Kā simbolisks vienotības nepieciešamības atgādinājums lūgšanas vakara sākumā pie kristāmtrauka tika ienests tukšs biķeris ar patēnu, ko vakara beigās – procesijā no kristāmtrauka – mācītājs aiznesa uz altāri, tādējādi akcentējot, ka kristieši vēl ir ceļā uz pilnīgu vienotību.

        Šāda tikšanās noteikti saliedē un veicina dažādo konfesiju kristiešu vienotību, savstarpējo mīlestību, viens otra labāku iepazīšanu, pieņemšanu un izlīgšanu – gan garīgi, gan praktiski konfesiju un draudžu vadītāju – bīskapu, mācītāju, priesteru- , kā arī pārējo kristiešu starpā. Un tā, neredzamā un redzamā veidā, tiek veicināta kristiešu sadarbība, vienotība gan kopējā evaņģelizācijas misijā, gan kopumā Latvijas garīgajā atjaunotnē. Ļaunais gars grib visu šķelt, bet Trīsvienīgais Dievs Jēzū Kristū vēlas vienot Svētā Gara spēkā! Un lai to visu  sasniegtu, nepieciešams ieraudzīt otrā kristietī un vispār cilvēkā Kristus attēlu, un tad, vienojoties kopējā Dieva slavēšanā, Dieva Vārda pasludināšanā uz kopējā ticības pamata Jēzū Kristū, liecināt par Augšāmceltā Kristus mīlestību un uzvaru!”

Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis:

Rūta Poikāne no kopienas “Chemin Neuf”:

“Šī gada lūgšanu tikšanās likās īpaša, pirmkārt, jau dēļ vietas maiņas. Man patika būt tik silti uzņemtai luterāņu baznīcā. Vēl mani uzrunāja arhibīskapa [Jāņa] Vanaga teiktais, ka katrs skatāmies uz Dievu no kādas īpašas šķautnes. Patika arī austrumu baznīcas dziedājumi. Un arī tukšais kauss un patēna, kas simbolizē plaisu, bet arī, ka lūdzam cerību pāri visām cerībām un arī ceram no visa spēka. Atšķirtības mūri nesniedzas līdz debesīm!
Šādas tikšanās, pēc manām domām, ir svarīgas, lai lūgtu par vienotību kopā kā viena Tēva bērni, pavisam blakus, un svētītu viens otru, cienītu viens otru redzamā konkrētā veidā. Pateikties par katra īpašo devumu un skatījumu. Un arī darītu kopā, veidojot pasākumu. Mūsu kopiena ir ekumēniska, un liels prieks, ka Latvijā ir tik liela iespaidīga tikšanās katru gadu, un ka tik daudziem tas rūp.”

Kaspars Ezeriņš, mūziķis no ”Jaunatne ar Misiju”:

“Katra tikšanās reize ir ļoti īpaša, ka nākam vienoti Kristū lūgt, lasīt Viņa Vārdu un slavēt Vareno Dievu.

Šī bija trešā reize, kad notika šāda veida tikšanās. Un katra bija ļoti īpaša un arī citādāka. Tas unikālais, ko cenšamies paturēt šajās ekumēniskās tikšanās reizēs, ir slavēšana  un pielūgsme ar dziesmām. Pielūgsme ir dāvana no Dieva un tā ir par Viņa tuvumu. Viņa tuvums maina mūs. Esam atvērti Svētajam Garam. Kur ir tā Kunga Gars, tur ir brīvība.

Esmu dzirdējis, ka daudzi mācītāji un atnācēji saka, ka šie ir tādi brīvāki [pasākumi], ar slavēšanu, un tādi, uz ko ir ļoti īpaši nākt. Protams, lūgšanu tikšanās, ekumēniskie dievkalpojumi var notikt dažādās formās, piemēram, ļoti akadēmiski, klasiski un varbūt ļoti klusu. Šiem īpašais ir, ka slavēšana un pielūgsme ar dziesmām ir brīvākā un plūstošākā formātā, bet, protams, Kristus centrēti un ar Svētajiem Rakstiem. Tas padara to īpašo, ka dažādu konfesiju mācītāji, priesteri, bīskapi, laji var vienoti dziedāt arī šāda formāta slavēšanā un tas savijās kopā ar lasījumiem no Bībeles, uzrunām un pat ar seniem lūgšanu dziedājumiem armēņu valodā. No šīs reizes īpaši palika atmiņā brīdis, kad dziedājām priecīgu aleluja, tad lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija latviešu valodā, tad tas pats evaņģēlija fragments tika nodziedāt armēņu valodā un tad mēs atkal dziedājām priecīgo aleluja.

Īpaši bija tas, ka šoreiz varēja notikt Rīgas Domā. Ja iepriekš tie bija Romas Katoļu baznīcā, tad viens no mērķiem bija organizēt citur, lai nevienam neliktos, ka šī ir ekumēniskā tikšanās, kur visus grib zem Romas katoļu baznīcas dabūt. Mērķis ir iepazīt vienam otru un kopīgi apliecināt ticību uz Jēzu Kristu, kopīgi slavēt un lūgt. Noteikti varu teikt, ka arī sadraudzībā zupa bija ļoti, ļoti garšīga.

Ir varbūt žēl, ka tādas tikšanās ir jārīko, lai lūgtu par kristiešu vienotību. Mums taču būtu jābūt vienotiem, nevis sadalītiem. Tomēr arī mūsu Kungs un Pestītājs – Jēzus Kristus- lūdza lūgšanu, lai mēs visi būtu viens (skatīt Jāņa evaņģēlija 17.nodaļā). Domāju, ka velns vēlas šķelt, samaitāt, izjaukt, izārdīt, jo ir liels spēks, kad Jēzus sekotāji ir vienoti. Tāpēc arī mums ir jālūdz, bet ne tikai jālūdz, bet arī jārīkojas. Jāizlīgst, jāpiedod, jāieklausās, jāiepazīst. Citreiz mūsu priekšstati un dzirdētie nostāsti par citu draudzi ir pilnīgi citādāki, kā varbūt ir patiesībā. Šādās tikšanās mēs dzirdam un redzam, kopā lūdzam.

„No tā visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā,” saka Jēzus. (Jāņa 13:35)

Mums ir jāmācās mīlēt, piedod un ieklausīties – uz to mums katram ir jāaug.

Citreiz pat vienā draudzē cilvēki šķeļas un ir ķildas. Pat viena konfesija ir sadalīta dažādos virzienos. Cits saka, ka turas pie tā sludinātāja vai tradīcijas, ka identitāte ir tāda konfesionālā piederība. Taču mums ir jāturas pie Kristus, un mūsu identitātei ir jābūt Jēzū Kristū.

Ir labi, ka šādas tikšanās atgādina, kam vajadzētu būt mūsu pamatam: “Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.” (1. korintiešiem 3:11).

Kā arī, ka esam vienoti patiesībā, Viņa Vārdā. Jēzus ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība.

Vai tad Kristus ir dalīts? (1.korintiešiem 1:13). Nē, Viņš nav dalīts, Viņš ir vienīgais patiesais pamats mums visiem kristiešiem.

Iespējams, kādi teiks: kā tad var nākt kopā ar tiem, kuriem esot nepareiza izpratne un mācība. Es vēlos aicināt skatīties uz to, kas mūs vieno, tas ir, Kristu, nevis meklēt to, kas šķeļ. Sludināsim Kristu un ļausim, lai Svētais Gars maina, jo Viņš to dara! Un būsim gatavi paši mainīties, kļūt līdzīgāki Kristum, mīlēt, jo Viņš pirmais mūs ir mīlējis:

“Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!” (Kolosiešiem 3:12-16)”.