Īstā tolerance – Jēzus stilā. Par tolerances jēdziena radītāja Džona Loka uzskatiem
Jēzus metode bija cilvēku pārliecināšana ar savas dzīves piemēru un sarunām, nevis zobenu- tā savulaik rakstīja Džons Loks, jēdziena ‘’tolerance’’ radītājs. Mūsdienās, kad, piesaucot toleranci, tiek runāts par rasismu, minoritātēm, homoseksualitāti, dažādību, uzskatu plurālismu, galu galā- demokrātiju- , šķiet, ka Loka idejas būtība kaut kur izčabējusi.
UZZIŅA
Filozofs Džons Loks (John Locke) savā darbā “Divi traktāti par valdību” (Two Treatises of Government, 1689) izvērsti pamato tēzi, saskaņā ar kuru valsts varas uzdevums ir indivīda pamattiesību (dzīvības, brīvības, īpašuma) aizstāvība. Dž. Loks bija arī nozīmīgākais reliģiskās tolerances aizstāvis.
Avots: enciklopedija.lv
Tolerances konceptuālā sākotne meklējama
”renesanses un reformācijas laikmetā un tās (gandrīz) vienpersonisks autors ir angļu filozofs Džons Loks (1632-1704).” Viņa darbi ”sarakstīti laikmetā, kad Eiropu bija pārņēmuši reliģiski satricinājumi un sociālpolitiski nemieri. [..]
[..]Loka laikā tolerances problemātikas aktualitāte izrietēja no reliģiskās situācijas, kāda bija radusies reformācijas rezultātā. [..] 17-18. gadsimtā Britānijas politiskās cīņas raksturu noteica trīs spēki – anglikānisms kā valdošā valsts baznīca, politiski sakautie Romas katoļi un kontinenta stila protestanti [..]. Tieši šīs tā dēvētās sektas veidoja mazākumu (tolerances teorijas izpratnē) un uzstājīgi pieprasīja vienādas reliģiskās un pilsoniskās tiesības. [..] Loks ieteica reliģisko nesaskaņu novēršanai attiecināt toleranci uz visām reliģijas izpausmēm. [..] Loks ieteica valdībai: “[..]lai nepiekāpīgie iegūst gluži tādas pašas privilēģijas pilsoniskajā ziņā, kādas ir pārējiem pavalstniekiem, un pavisam drīz kļūs
skaidrs, ka viņu reliģiskās sanākšanas vairs nebūs bīstamas… Jo cilvēki iesaistās noziedzīgās sazvērestībās ne jau reliģijas dēļ, bet gan tāpēc, ka viņu ciešanas un apspiestība tos mudina uz atbrīvošanos.”
Avots: Dr. habil. phil., asoc. prof. Jānis Nameisis Vējš, kra.lv
Notiek gan vārdu kaujas, gan arī reāla vardarbība – starp “tolerantajiem’’ un tā saucamo tradicionālo vērtību aizstāvjiem.
Piemēram, ja izteikšu negatīvu nostāju pret homoseksualitāti,- ko saņemšu pretī? “Cilvēktiesību aizstāvju’’ nosodījumu. Pat, ja tā ir tikai mana iekšēja pārliecība un neko ļaunu ārēji nevienam homoseksuālim nedaru… Vai norādīt uz manu tolerances trūkumu ir korekti? Kurš cienīs manu personīgo pieredzi, jūtu pasauli un prāta spējas, par kurām runājis Loks?
Bieži vien cilvēktiesību aizstāvji mēdz moralizēt par iecietības trūkumu mūsu valstī, tajā pat laikā neiedziļinoties citādi domājošo – tajā skaitā sevi par konservatīviem dēvējošo – personīgajā pieredzē.
Kurš teicis, ka spriedumi balstās tikai uz aizspriedumiem? Un ja nu viedoklis balstās uz dziļi privātu pieredzi, jūtām vai pat Dieva atklāsmēm?
Nosodot konservatīvas, tradicionālas idejas, tā ir tikai citas ideoloģijas uzspiešana, ko jau darījuši totalitāri režīmi, piemēram, ateisma sludinātāji.
Loka tolerance ir “galvenais patiesās Baznīcas raksturojums” (John Locke.A Letter Concerning Toleration.1689). Loks neiestājās par vērtību ralatīvismu, bet gan kritizēja dogmatismu un cīņu par varu. “Patiesi reliģiska dzīve un spēks pastāv iekšējā un pilnā prāta pārliecībā, un ticība nav ticība bez ticēšanas.”
Loks kritizēja kristiešus, kas iet zem Kristus karoga, sludinot citiem Kristus mācību, bet tajā pašā laikā, dzīvodami neķītru un visādi citādi kristīgajiem principiem pretēju dzīvi.
“Sadalīšanās sektās nekad nevajadzētu būt šķērslim dvēseļu glābšanai; taču laulības pārkāpšana, ārlaulības sakari, netīrība, baudkāre, elkdievība un tamlīdzīgas lietas – nevar būt noliegts, ka tās darbojas pēc miesas, kas attiecas uz apustuļu mācīto, ka “tie, kas tā dara, neiemantos Dieva valstību,”” rakstīja Loks. Mūsdienās šos Loka uzskatus daudzi ignorē vai pat nezina.
Starp citu, Loks izdomāja frāzi ”cilvēks kā balta lapa”, un to citē uz nebēdu, kad tas ir izdevīgi, piemēram, izstrādājot bērnu audzināšanas programmu, rakstot valsts likumus, nosodot baznīcas iejaukšanos laicīgajā dzīvē vai vienkārši runājot par cilvēktiesībām. Jā, Loks patiešām iestājās par reliģijas izvēles brīvību un baznīcas nošķiršanu no valsts. Taču tikai tāpēc, ka viņaprāt ir jāizbeidz karš starp dažādām konfesijām un sektām, netiesājot cilvēku iekšējās pārliecības; bet tiesnešiem valsts tiesās jāspriež tikai par ārējiem notikumiem. Pēc Loka teiktā, tiesneši, tas ir, laicīgā vara, arī nav tie, kas glābs dvēseles. Mūsu Glābējs ir tolerantais Jēzus!
Pirmo reizi publicēts blogā ”manapasaule.lv” 2014. gada 12. maijā
Avots: vikipēdija
Pēcvārds. Ir 2020. gads un, pārlasot savu viedokli, ko uzrakstīju pirms sešiem gadiem, varu piebilst, ka pārmetumi un konflikti, šķiet, ar katru gadu saasinājušies. Joprojām redzu ”karotājus” tā saucamo ”cilvēktiesību aizstāvju” rindās, kas rada spēcīgu pretreakciju. To pastiprina arī nežēlīgi ”karotāji” konservatīvo un tradicionālo uzskatu paudēju pusē, kas cīnās nostiprināt savas pozīcijas ar likuma spēku. Līdz ar to kaujām neredzu gala. Cik bieži katra no pusēm runā ar lozungiem vai aizskarošiem lamuvārdiem, cita citai pretī, nemaz neieklausoties. Varu vien atgriezties pie sākotnēji teiktā- visētiskākā metode ir cilvēku pārliecināšana ar savas dzīves piemēru un sarunām. Mierīgām.
CITI VIEDOKĻI
Andis Kudors: Satversmes tiesas ievārīto putru strēbsim ilgstoši. Avots: nra.lv
Rīgas arhibīskaps: Lemjot par viendzimuma pāru aizsardzību, jāatmet ideoloģija un reliģiskie uzskati. Avots: lsm.lv, Dienas ziņas
Pie Satversmes tiesas notiek pikets “pret ģimenes jēdziena kropļošanu”. Avots: TVNET/LETA
JAUNĀKIE KOMENTĀRI