Lībiņa-Egnere: Latvijā baznīcas sevi pretnostata jautājumos, kuros citās valstīs tās tieši veido dialogu

Latvijā bieži vien baznīcu instrumentalizēta dezinformācija par starptautisko tiesību dokumentiem, šajā gadījumā konkrēti runājot saistībā par Stambulas konvenciju, nodara lielu ļaunumu. Tā intervijā aģentūrai LETA izteikusies tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”). 

Lūgta vērtēt baznīcu lomu Latvijā, kā arī vispār baznīcu un valsts savstarpējo neatkarību, arī tajos pašos jautājumos par to, piemēram, kā regulēt viendzimuma pāru attiecību tiesisko regulējumu, ministre bija visnotaļ kritiska.

Viņasprāt, baznīcas un reliģiskās organizācijas demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti vērtīgas dialoga veidošanai par dažādiem jautājumiem. Taču, raugoties uz Eiropu kopumā, tad “Latvija pat kaut kādā ziņā ir unikāla tajā, ka reliģiskās organizācijas sevi pretnostata jautājumos, kuros citās valstīs tās tieši veido dialogu un meklē risinājumus”.

“Līdz ar to es domāju, ka problēma nav tajā, ka baznīcām nebūtu jābūt iesaistītām. Tieši pretēji – katra iespēja sabiedrībai būt kopā un meklēt risinājumus, balstoties uz vērtībām, ir ļoti laba.” Tā intervijā ziņu aģentūrā LETA teikusi ministre. “Problēma ir tajā, ka baznīcu instrumentalizēta dezinformācija, un te es runāju arī par konkrētiem starptautisko tiesību dokumentiem, kā Stambulas konvencija, nodara lielu ļaunumu.”

“Uz vājāko aizsardzību balstīta starptautisko tiesību konvencija tiek dēmonizēta un izmantota, es redzu, kaut kādas Kremļa propagandas ietvaros. Tā, manuprāt, ir vislielākā problēma, ka šī kritiskā domāšana bieži vien ir Ahileja papēdis,” izteikusies Inese Lībiņa-Egnere.

Ministre turpina, sakot, ja “mēs Covid-19 kontekstā redzējām “burbuļus” sociālajos tīklos, tad tādi tiek veidoti arī reliģisko organizāciju kontekstā”.

“Es ar visu savu būtību, arī kā kristiete, aizstāvēšu baznīcu lomu. Bet man pašai ir daudz neatbildētu jautājumu, kādēļ Latvijas baznīcas ieņem vienu vai otru pozīciju dažādos jautājumos,” tā jautājumu noslēgusi tieslietu ministre.

Jautāta par to, kādēļ Latvijai būtu tik svarīgi ratificēt jau pieminēto Stambulas konvenciju, Inese Lībiņa-Egnere atzina, ka “iespēja pastāv vienmēr, it īpaši politikā”. Viņasprāt: “Šie argumenti, kādēļ tas netika izdarīts, ir mākslīgi veidoti, tie ir ārpus jebkādas loģikas un lietu kārtības. Šī konvencija atbilst Satversmei un to ir pateikusi arī Satversmes tiesa. Tā ir tiešām kristīga konvencija, kā palīdzēt nelaimē nonākušajiem, un es nekad nebeigšu ticēt tam, ka labais beigās uzvar.”