Parunāsim par vērtībām! Viesģimeņu iespaidi pēc Tezē jauniešu uzņemšanas (+ VIDEO)

Viena no kristiešiem svarīgām vērtībām ir viesmīlība – šāds vēstījums nesen plaši izskanēja medijos saistībā ar Tezē kopienas rīkoto tikšanos jauniešiem Rīgā. Viesmīlība tika saukta arī par svarīgu universālu vērtību – piemēram, tā tviterī izteicās Romas katoļu baznīcas Rīgas diecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.  Tas patiešām pierādījās – svētceļniekus no ārzemēm bija gatavi uzņemt savās mājās gan kristieši, gan arī citu ticību vai uzskatu cilvēki. Bet kādas vērtības un dzīves principi raksturo tieši kristiešus? Aicināju vairākas viesģimenes pastāstīt par savu pieredzi, uzņemot viesus, lai noskaidrotu, kas tad īsti mūs, kristiešus, vieno.  Kādas kopīgas atziņas par dzīvi un attiecībām ar Dievu tika iegūtas saskarsmē ar kristiešiem?

Lūgšanas un liecības

Sākot apskatu par kristiešiem vērtīgo, jāsāk ar pašu Dievu. Piemēram, bieži pieminēts jēdziens Tezē pasākumu kontekstā bija Svētais Gars. Cilvēki Svēto Garu piedzīvojuši gan lūgšanu laikā “Arēna Rīga” un Ķīpsalas hallē, gan arī savās mājās, lūdzot Dievu citam par citu kopā ar ciemiņiem.

Vispirms ieskatam — video apskats no Tezē pasākumu norises vietām. “TUVUMĀ” filmēšanas grupa: Jānis Locs, Jānis Skulme, Ģirts Vikmanis.

Varētu pat teikt, ka lūgšana atsevišķi izceļama kā viena no kristiešu vērtībām  — garīga prakse, kuras laikā bijis iespējams izjust kopību Kristū.

Mācītājs Edgars Mažis:

“Man bija iespēja divas reizes pabūt “Arēnā Rīga”, un tas bija uzrunājoši un reizē arī dziļi garīgs piedzīvojums. Mana pārliecība ir, ka Tezē kopienas nestais garīgums un lūgšanu forma ļauj vienoties tik dažādu konfesiju pārstāvjiem un izjust kopību Kristū.”

Māsa Inese Šteina:

“Ķīpsalas hallē lūdzos kopā ar jauniešiem no visas pasaules. Tūkstoši sēdēja sveču gaismā un klusējot pielūdza Dievu…Pat mazie bērni, kurus līdzi bija paņēmuši vietējie jaunie vecāki, uzvedās rātni. Lai ļautu vēstij, ka Dievs mūs mīl, iesakņoties, nepieciešams biežāk kopīgi lūgties. Lūgšanas skaistums atspoguļo kaut ko no Dieva noslēpuma un var vest pie personiskas tikšanās ar Dievu.”

Kāds puisis, kurš arī bijis “Arēnā Rīga”, gan tieši izbrīnījies par kopīgo klusēšanu. Viņam radies jautājums, kāpēc šie kopā sanākušie kristiešu tūkstoši drīzāk neiziet ielās, lai stāstītu par evaņģēliju tiem, kuri vēl Dievu nepazīst.

Aptaujāto citu kristiešu teiktais gan atklāj, ka pasākums ir izmantots arī evaņģelizācijai, tieši aicinot uz Tezē kopienas rīkotajiem pasākumiem. Piemēram, māsa Inese Šteina uzsākusi sarunas par Dievu ar nejaušiem garāmgājējiem, dalot Tezē pasākumu programmiņas un skaidrojot, kas ir Tezē.

Savukārt viesģimenes stāsta, ka tās teikušas liecību saviem viesiem par to, kā personīgi veido attiecības ar Dievu.

Ulvis Kravalis ir viens no tiem, kas viesiem stāstījis savu liecību. Runājuši arī par to, kā sadzirdēt Dieva balsi.  Tezē pasākumu laikā viņš arī aizlūdzis un izteicis iedrošinājuma vārdus kādiem cilvēkiem.

Zemāk video intervija ar Ulvi Kravali.

Iespēju liecināt izmantoja arī Baiba Baikovska, pie kuras viesojās trīs meitenes:  Anne no Vācijas un Ginevra un Chiara no Itālijas.

Baiba Baikovska (vidū)

“Īpašs prieks bija par sarunām, kas nereti iestiepās vēlā nakts stundā, kurās bija iespējams dalīties par to, ko Dievs dara manā dzīvē. Pēdējā dienā visas kopā gardi pasmējāmies par to, ka izrādījās, ka pēc mana apraksta draudzē pirms ierašanās pie manis Ginevra un Chiara bija iedomājušās omulīgu omīti ratiņkrēslā ar sedziņu uz celīšiem. Bet izrādījās pilnīgi citādi un tas, ko viņas teica, bija: “Vajadzēja teikt, ka tā ir jauna, aktīva un labā nozīmē traka sieviete!” Domāju, ka sevišķi jaunajām meitenēm no Itālijas tika lauzti kādi stereotipi par cilvēkiem ar invaliditāti.”

 

Draudzēšanās un kalpošana

Uzrunātās viesģimenes daudzkārt uzsver iespēju veidot draudzību ar cilvēkiem, kuri snieguši iepriecinājumu un izstarojuši gaišumu.

Piemēram, Aļesja Lavrinoviča savās mājās uzņēma trīs meitenes no Spānijas:

Māsa Inese Šteina sajutusi sirsnību un mīlestību pat sabiedriskajā transportā:

Pilsētas transportā Tezē dienās bija jūtams liels sirsnīgums pasažieriem vienam pret otru. Ja ir 15 tūkstoši kristiešu un vēl vietējie kristieši, kas tas ir par garīgu spēku! Kalnus var gāzt. Mīlestība, kas mūsos guļ, pamostas.”

Savukārt Velta Skolmeistere, kura uzņēma sešus jauniešus no Polijas, piemin kopīgus smieklus un atzinību par latviešiem piemītošo izpalīdzīgumu:

“Tā kā man pašai šīs dienas bija diezgan aizņemtas, tad kopā pavadīt laiku sanāca diezgan maz, bet tas, kas bija pats lielākais pārsteigums – pietika kopā pavadīt vien desmit minūtes, lai liktos, ka esam draugi un ka ir patīkami runāt un smieties par pavisam ikdienišķām lietām.

Par būšanu Latvijā jaunieši dalījās, ka jutās patīkami pārsteigti, ka latvieši ir izpalīdzīgi arī visikdienišķākajās  situācijās. Tas ļauj apzināties, ka ne tikai ticīgie savā starpā ir brāļi un māsas.”

Velta Skolmeistere (vidū)

Maija Gūte, atminoties piedzīvoto savās mājās, arī izceļ draudzību, kurai velk vienlīdzības zīmi ar citu kristiešiem svarīgu jēdzienu — kalpošanu:

 

Maija Gūte ar ģimeni un viesiem

” Lai arī paši bijām saņēmuši viesmīlību jau aizvadītajās Taize tikšanās pilsētās, paši klusinājām sirdsapziņu ar neskaitāmiem attaisnojumiem un nemaz nesteidzāmies pieņemt pozitīvu un arī kristīgu lēmumu. Taču Dievam bija cits plāns. Ļoti samīļojošs un svētību pilns plāns. Visi mūsu iepriekš paredzētie šķēršļi viesmīlīgai uzņemšanai pārvērtās bagātīgās un dziedējošās svētībās un brīnumaini atrisinājās pat dažas sadzīviskas ķibeles.

Nedēļu pirms viesu atbraukšanas, mēs pavisam nejauši uzzinājām, ka mūsu jaukie kaimiņi, kuri nepieder draudzei, ir izteikuši patiesu vēlmi uzņemt arī savās mājās svētceļniekus. Tas bija milzīgs iepriecinājums un arī apliecinājums, ka ejam kopā ticībā un mīlestībā. Šis pavērsiens bija arī kā īpaša liecība, ka arī nekristieši var iedrošināt kristiešus, lai arī tas zināmajā situācijā liekas pilnīgi neloģiski.

Starpsvētku dienās, kad gaisā vēl virmoja Ziemassvētku sajūtas un pavisam strauji nāca jaunais gads, pie mūsu galda pirmajās vakariņā sēdēja divi brīnišķīgi puiši no Slovēnijas un stāvu augstāk līdzīgas pirmās iepazīšanās sajūtas piedzīvoja mūsu kaimiņi. Aiz loga bija ļoti pelēks un lietains, bet mūsu ģimene šajā laikā piedzīvoja svētību lietu, un sajutām īpašu Dieva pieskārienu, katru reizi kalpojot un esot sadraudzībā ar cilvēkiem, kuri nemanāmi jau bija kļuvuši par mūsu ģimeni. Likās neticami, bet šo dienu laikā šie svešie cilvēki bija kļuvuši par mūsu ģimenes daļu un atvadījāmies kā no draugiem, ar kuriem atkal noteikti tiksimies. Draudzība ir īpaša svētība. Vēl vairāk – kalpošana. “

Pieredzētais dievkalpojumos

Viesi iedvesmojuši arī pārdomāt, kāda vērtība ir dievkalpojumam, un bija iespēja iepazīt dažādu konfesiju tradīcijas.

Pie Aida Tomsona dzīvoja seši viesi no Polijas.

“Viņu labais piemērs mudināja izvērtēt manu attieksmi.

Viesi Aida Tomsona mājās

Sākotnēji bija nolemts, ka mūsu Pierīgas grupai svētdienas rīts būs atvēlēts gulēšanai. Taču viņi paši bija vienojušies tomēr sarīkot dievkalpojumu. Kad sestdienas vakarā sapratām, ka šī būs ceturtā nakts, kurā viņi gulēs ne vairāk par 4-5 stundām, es jautāju, vai

tiešām viņi negrib šo dievkalpojumu izlaist? Zināju, ka dažas itālietes un portugālietes bija nolēmušas nepiedalīties. Bet mūsu seši jaukie poļi sacīja – nē, dievkalpojuma laikā mēs negulēsim. Kad no rīta aiz durvīm dzirdēju, kā viņi pošas dievkalpojumam, sapratu, ka arī es nevaru gulēt. Cik gan bieži es esmu dzirdējis aizbildinājumu par nogurumu! Šo jauniešu attieksmi es gribu saglabāt savā sirdī.”

Mācītājs Edgars Mažis, atminoties Tezē nakts dievkalpojumu, piemin piedzīvotu īpašu emocionālu brīdi- svētības došanu, kā arī prieku par dejām un dziesmām.

Edgars Mažis ar sešiem viesiem no Polijas, ko uzņēma savās mājās. “

Kāds ir kristīgs dzīvesveids?

Ainars Jānis Jerumanis savās mājās uzņēma vietējo latviešu meiteni no Latgales, kura uzaugusi bērnunamā. Sarunas ar viņu mudinājušas domāt par dzīvesveida jautājumiem, piemēram, cik vērtīga ir brīvība no atkarībām — kā arī kultūras vērtības — dievnami, izglītība un darbs.

“Sintija ir kristiete, uz Tezē dienām atbrauca ar vēlmi vairāk apskatīt skaisto Rīgas pilsētu, brīnišķīgās Rīgas baznīcas un arī “Radio Marija” studiju, kur esmu brīvprātīgais. Sintiju uzrunāja radio vidē tas, ka tur nebija pelnutrauku. Sintija ir smēķētāja un ieminējās, ka viņa taču varētu atmest smēķēšanu un līdzināties gan manas Kristus Karaļa draudzes tantēm, gan arī tiem, kas strādā “Radio Marija”. Runājām arī par to, cik liela nozīme ir izglītībai ikviena cilvēka dzīvē. Sintija pēc pusgada plāno pabeigt pavāru arodvidusskolu. Sintijas dvīņumāsa nevēlas iegūt izglītību un  nevēlas nekur normāli strādāt. Sākumā bijusi doma uz Tezē dienām braukt kopā ar māsu, bet, uzzinot, ka netiks lietots alkohols un ka būs jāatturas no smēķēšanas, māsa tomēr neatbrauca.”

Par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvesveidu, nācies aizdomāties arī kādai sievietei, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa savās mājās uzņēmusi vairākus puišus no Itālijas, kuru nolūki atbraukt uz pasākumi šķituši nesaistīti ar kristīgo ticību. Puiši devušies tusēties, vēlu nākuši mājās. Bijis noprotams, ka viņi atbraukuši, izmantojot iespēju lēti ceļot un iepazīties ar jauniem cilvēkiem, īpaši — meitenēm. Tomēr sieviete arī pamanījusi, ka kādam no puišiem bijusi līdzi Bībele. Puiši uz atvadām arī izrādījušies pateicīgi, sadāvinot “visādus mammu sarūpētus gardumus”.

Māsa Inese Šteina, atsaucoties uz Tezē kopienas brāļa Aloīza priekšlikumiem kristīgam dzīvesveidam, mudina aizdomāties vēl par tādām vērtībām kā atbalsts, sirds skaidrība, vienkāršība, miers, kuras ir tā vērts vairāk popularizēt sabiedrībā: