Dienas ritmi un mācības mājās. Evelīnas Sproģes pieredze [Pārpublicēts]

Evelīna Sproģe ir mamma četriem mājmācības audzēkņiem — 6., 4., 2. klases skolēniem, kā arī pirmsskolas vecuma bērnam. Viņai ir pieredze Montesori pedagoģijā darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Evelīna raksta blogu mammassmaids.net un dalās mājmācības pieredzē Instagram. Evelīnas pieredze sākotnēji publicēta žurnāla “Skola & Ģimene” maija un jūnija numurā zem virsraksta “Netiecamies uz perfekciju” kopā ar Aijas Volkas rakstu “Mācības mājās: patvērums “siltumnīcā” vai lidojums plašajā pasaules telpā”. Ar žurnāla “Skola & Ģimene” galvenās redaktores Ilzes Kuzminas un pašas Evelīnas atļauju pārpublicējam Evelīnas stāsta nesaīsināto versiju.

Kristīgā medija TUVUMĀ.lv galvenais redaktors Augusts Kolms

No lielpilsētas uz laukiem

Pandēmijai sākoties, devāmies pie vīra vecākiem uz Užavu. Apstākļi tā sakrita, ka varējām arī vairāk praktiski palīdzēt saimniecības darbos. Piemēram, pirms gada aprīlī bērni katru dienu pēc mācībām kopā ar tēti veda šķūnī malku. Malkas bija daudz, un darba arī. Omamma pat uzcepa īpašo svētku kūku par godu darba pabeigšanai. Vispār esam rīdzinieki un joprojām skaitāmies ar vienu kāju Rīgā un ar otru — laukos. Rīgā bērni apmeklēja dažādus pulciņus — meitai bija koris (tagad kora nodarbības notiek attālināti) un šūšana, dēliem – kokapstrāde un kuģu modelisms, visiem kopā — zīmēšana un džiudžitsu.

Ierobežojumu dēļ pulciņi tika atcelti un varējām doties uz laukiem. Laukos baudām svaigo jūras gaisu – bērniem ļoti patīk dažādas spēles, ielejā netālu no mājas pie strauta ir uzbūvēti štābiņi, kas regulāri tiek pārveidoti, tiek kāpts kokos, barotas vistas un suņi, tiek pētīta daba un viss kaut kas cits izdomāts, ko varētu darīt sētā. Ar vīru dodos regulārās rīta pastaigās uz jūru. Tas ir mūsu laiks sarunām, kad pārrunājam notikumus pasaulē vai kaut ko dzirdētu vai izlasītu, vai vienkārši pārrunājam dienas plānus. Kopā ar bērniem dodamies skrējienos līdz jūrai vai pa mežu.

Tagad, esot laukos, liels atspaids ēst gatavošanā ir vīra mamma. Man tik bieži nav jāplāno un jāgatavo pusdienas kā tas bija Rīgā, un pašreizējā dzīves posmā es to ļoti novertēju. Varu kopā ar bērniem mācīties un nedalīt uzmanību ar virtuves darbiem.

Rīgas ritmā mums bija virtuves uzkopšanas grafiks — pēc katras maltītes viens no bērniem mazgāja traukus, otrs — slaucīja, un trešais — nokopa darba virsmas un izslaucīja grīdu. Laukos bērniem ir mazliet vieglāk, jo šeit ir trauku mazgājamā mašīnā un ir iespēja apgūt citas prasmes: salikt tajā traukus, ielikt pulveri, ieslēgt, izņemt traukus. Šeit mūsu Rīgas grafiks nestrādā.
Bērnu iesaiste mājas darbos ir ne tikai liels atpaids vecākiem, bet tas arī palīdz bērniem apgūt praktiskās iemaņas. Šīs iemaņas ne tikvien būs svarīgas, bērnam reiz dodoties patstāvīgā dzīvē, bet arī dod bērnam sajūtu:

esmu vajadzīgs un varu dot savu ieguldījumu mūsu ģimenes kopējā labsajūtā.

Ritmi un rituāli

Viena no svarīgām kompetencēm ir iemācīties pašam veidot savu dienas ritmu. Jo īpaši tas vajadzīgs tiem, kas ir pašnodarbinātie jeb frīlanceri (brīvmākslinieki). Es pati uzaugu apstākļos, kad visu laiku kāds cits diktēja manu dienas ritmu — gāju bērnudārzā, skolā, augstskolā, tad strādāju —, un tikai, kad aizgāju dekrēta atvaļinājumā, pēkšņi attapos, ka varu sākt pati organizēt savu laiku.

Protams, dekrēta atvaļinājums un mazulīša ienākšana ģimenē noteiks savu ritmu, citādāku no tā, kad bērni ir paaugušies. Dažādi pētījumi apliecina, cik svarīgi ne tikai bērnam, bet arī pieaugušajam ir dienas ritms un rituāli.
Man patīk veidot dažādus grafikus. Varbūt ne vienmēr bērni ir sajūsmā, kad es pasaku, ka mums vajadzētu vēl kādu “sarakstiņu”, bet kopumā tie palīdz strukturēt dienu.

Esot šādā dzīves ritmā — visi kopā un mājās —, svarīgi ir sadalīt atbildības un deleģēt uzdevumus. Tajā pašā laikā es mācos arī būt elastīga, lai nekļūtu par pulksteņa vergu un gadījumā, ja plāns nestrādā, varētu kaut ko pamainīt. Laika plānošana ir prasme, kuru vēlos attīstīt arī savos bērnos. Laiks taču ir viens no dārgākajiem resursiem, kas mums ir un kuru atpakaļ atgriezt nevaram. Mēs to mācāmies visi kopā. Katru vakaru pārrunājam dienas gaitas. Ir reizes, kad nākas atzīt — jā, šodien es īsti nemācēju saplānot darbus vai arī pārāk daudz laika nobumbulēju telefonā. Bērni redz – vecāki arī mācās un atzīst, ka ne vienmēr ar to gudro laika plānošanu tik labi viss sanāk.

Mācos nedarīt vairākas lietas vienlaicīgi. Man koncentrēties uz kādiem rakstu darbiem, grāmatas lasīšanu vai bērnu mācīšanu palīdz sociālo tīklu paziņojumu atslēgšana, uzliekot telefonā “focus mode” (latviski varētu teikt — netraucētās fokusēšanās režīms). Kādreiz palīdz arī tas, ja telefonu atstāju citā istabā.

Mūsu bērni mājmācību apgūst sadarbībā ar mūzikas un mākslas pamatskolu “Universum’’ (Valmierā). Skolniekiem divas reizes mācību gadā tiek uzdoti apjomīgi pārbaudes darbi vietnē uzdevumi.lv, kam laicīgi varam gatavoties. Zinām datumu, līdz kuram pārbaudes darbi jāiesniedz, tad nu paši varam saorganizēt savas mācību dienas, lai veiksmīgi tos nokārtotu. Mūsu pirmdzimtā meita, 6. klases skolniece, ir mērķtiecīga — viņa grib jau laicīgi visus darbus iesniegt, un redzu, ka viņa cītīgi iet uz mērķi. Puišiem bieži domas ir citur — grib ārā rosīties, šaut ar lokiem.

Daudz runājam ar bērniem par mērķiem.

Kad bērns ir sevi pārvarējis, tad uzslavējam par izaugsmi un pārrunājam, kā viņš tagad jūtas un viņš pats atzīst, cik konkrētā uzvara (sevis pārvarēšana) liek labi justies.

Iedvesmojamies no citu pieredzes internetā vai piezvanu citām mājmācības mammām, lai aprunātos un saņemtu iedrošinājumu. Mammām, kurām nav mājmācības pieredzes vai kurām šī sfēra ir sveša, es detaļās nestātīšu par saviem izaicinājumiem tieši kā mamma, kura ir izvēlējusies bērnus mācīt mājās, jo ļoti iespējams, dzirdēšu: “Ko tu vispār mocies, ved uz skolu!’’

Pastāstīšu, kā mēs pašreiz organizējām savu dienu. Akcents ir uz “pašreiz”, jo ritmi var būt mainīgi un tos var ietekmēt dažadi faktori. Pašreiz ritms ir šāds, un pēc pusgada tas būs citādāks. Dienu esam sadalījuši tādos kā lielākos blokos. Ir rīta bloks, tas būs no pulksten septiņiem līdz desmitiem. Šajā laikā mostamies, izdarām rīta darbus, pabrokastojam, bērni apskrien aplīti pa sētu. Tad no pulksten desmitiem līdz vieniem mums ir mācību bloks. Tajā būs kādi kopīgi darbi, kurus būšu ieplānojusi es. Vai nu tā būs kādas tēmas prezentācija, vai arī mēs kopīgi izlasīsim nodaļu no grāmatas, kas būs saistoša visiem bērniem, un tad būs uzdevums pierakstīt divas vai trīs domas no dzirdētā, vai arī veiksim kādu citu kopīgu projektu un pēc tam būs laiks patstāvīgajiem darbiem.

Ja attiecīgajā dienā esmu atbildīga par pusdienām, tad brīdī, kad bērni veic individuālos darbus, ņemu palīgā savu multivāres katlu, kurā salieku visu nepieciešamo pusdienām, ieslēdzu to un ļaujam katlam gatavot, bet pati atgriežos pie bērniem. Daudzas mājmācību mammas atzīs, ka ļoti svarīgi ir plānot ne tikai dienas ritmu, bet arī maltītes. Protams, var gadīties dienas, kad ir jāsmērē “sviestmaizes”, bet tomēr, lielos vilcienos, mēs gribam baudīt gardas un veselīgas maltītes.

Pēc pusdienām ir virtuves nokopšanas darbi, un tad bērni var atkal izskriet pa sētu. Pēcpusdienas blokā (pēc plkst. 15:00) būs vēl kādi mācību darbi uzdevumi.lv vietnē un angļu vai krievu valodas mācības internetvietnē Rosetta Stone.

Vēl bērniem katru dienu ir grāmatu lasīšanas laiks un tad vēlāk arī brīvais laiks pie datora. Tā šobrīd ir pusstunda. Bet ir novērots, ka kādreiz arī piemirstas ieslēgt taimeri, un tad pusstunda izvēršas mazliet garāka.

Nepieprasīt perfekcionismu

Es nelieku pildīt no mācību grāmatas visus uzdevumus pēc kārtas, un mums paliek arī puspildītas darba burtnīcas. Ja bērns ir iepazinies ar mācību tēmu vietnē uzdevumi.lv un pildījis visus tēmai piekļautos uzdevumus un testus, tad darba burtnīcas uzdevumus izlaižam un vielas apguvē ejam tālāk. Katrā vecuma posmā mācību apjoms ir atšķirīgs, un vecāka prasības var pielāgoties arī konkrētiem apstākļiem, bet es cenšos nekad nepieprasīt perfekcionismu. Protams, ir arī brīži, kad bērni saka, ka ir par grūtu vai negribas kaut ko darīt.

Vecākiem svarīgi saglabāt humoru un šodienas izaicinājumus ieraudzīt plašākā perspektīvā.

Mūsu skola sadarbojas ar ļoti daudzām mājmācību ģimenēm. Lai skola varētu sekot līdzi, kā notiek darbs ģimenē, mēs katram bērnam veidojam elektronisku portfolio, kurā liekam fotogrāfijas, video, īsus aprakstus par paveikto. Kā jau minēju, tad divreiz gadā visos priekšmetos skola uzdod pārbaudes darbus vai nu vietnē uzdevumi.lv, vai projektu veidā.

Valsts noteiktie diagnosticējošie darbi ir jākārto 3. klasē un 6. klasē. Pašos skolas pirmssākumos bija jābrauc tos kārtot uz Valmieru. Mans dēls, kad mācījās 3. klasē, diagnosticējošos darbus varēja jau pildīt Rīgā, kur skolai ir atvērta filiāle.

Šogad pandēmijas dēļ 6. klases skolniecei bija jāpilda valsts pārbaudes darbi attālināti, par ko priecājos — tepat dators, visu izdrukājām, aizpildīja un aizsūtīja.

Pirms pandēmijas skola organizēja dažādus pasākumus arī mājmācības ģimenēm, tādējādi gan palīdzot mājmācību ģimenēm savstarpēji satikties, gan tuvāk iepazīties ar skolotājiem un pašu skolu. Piedalījāmies svinīgajos pasākumos macību gada sākumā un nobeigumā. Skola organizēja Ziemsvētku pasākumu ar svētku tirdziņu, sporta dienas, mūzikas novirziena audzēkņu koncertus un citus temtatiskos pasākumus.

Plānojam, ka meita 7. klases vielu turpinās apgūt kādā tālmācības skolā Latvijā. Mums ir vairākas draugu ģimenes, kurām bērni ir dažādās tālmācības skolās, plānojam izjautāt viņus un arī pašas skolas, lai pieņemtu galējo lēmumu. Ir skolas, kurās ir atlaide mācību maksai daudzbērnu ģimenēm. Tas varētu būt viens no skolas izvēles faktoriem. Man pašai saistoša šķiet ideja, ka mācību priekšmeti ir sadalīti blokos — piemēram, vienu mēnesi mācās četrus priekšmetus, mēneša beigās nokārto pārbaudes darbus un tad nākamajā mēnesī ir citi 4 priekšmeti.

Redzam, ka pašreizējā situācijā iespēju ir ļoti daudz. Meitas māsīca pat mācās tālmācības programmā ārpus Latvijas un ir ļoti apmierināta.

Raksts sākotnēji publicēts žurnāla “Skola & Ģimene” 2021. gada maija un jūnija numurā zem virsraksta “Netiecamies uz perfekciju” un pārpublicēts ar žurnāla galvenās redaktores Ilzes Kuzminas un autores Evelīnas Sproģes atļauju. Numurā lasi arī Aijas Volkas rakstu “Mācības mājās: patvērums “siltumnīcā” vai lidojums plašajā pasaules telpā”! Žurnālu “Skola & Ģimene” vari abonēt šeit!

Kristīgais medijs TUVUMĀ.lv publicē dažādu kristīgu autoru viedokļus. Autores personīgais viedoklis nav uzskatāms par kristīgā medija TUVUMĀ.lv vai Kristīga dzīvesveida izpētes fonda oficiālo nostāju. Ja arī Tev ir viedoklis, pārdomas, recenzija vai kāda cita veida raksts, kuru vēlies publicēt pie mums, raksti uz tuvuma@tuvuma.lv!

Foto: Evelīna Sproģe