Ilgvars Vērmelis: “Varēsi dot un dot, un neiztukšoties”

Par jaunāko Maikla Velsa grāmatu un par aktuālajām ASV prezidenta vēlēšanām – tā biju formulējusi mērķi, kāpēc nepieciešama intervija ar Amerikā dzīvojošo misionāru Ilgvaru Vērmeli. Vienlaikus biju nolēmusi ļauties plūsmai, uz ko vedīs mūsu saruna, lai izzinātu viņa pasaules skatījumu par visdažādākajiem jautājumiem dziļāk. Viņš ir būtiska persona, saistīta ar ”Latvijas Kristīgo radio” (LKR). Pirmais ziedotājs. Ilggadīgs LKR prezidenta Tālivalža Tālberga draugs.

Ilgvara Vērmeļa dzīvesstāsts jau medijā ”Tuvumā.lv” ticis aprakstīts [”Ilgvars Vērmelis – misionāram nav jābrauc ar limuzīnu”, 2016], kad viņu intervēja mūsu agrākā autore, kura ir arī “Latvijas kristīgā radio” ilggadēja darbiniece, Viktorija Slavinska-Kostigova. Taču radās iespēja pašai beidzot viņu satikt klātienē, un mūsu saruna izvērtās ilgāk nekā plānots, turpinot vēl dedzīgi diskutēt arī kopīgās pusdienās. Veiksmīgi uzķērām viens otra humoru, atklājāmies viens otram arī privātās detaļās, kas publikācijā paliks aizkadrā kā ”off the record” , turklāt saņēmu arī laipnu un pavisam konkrētu padomu, kas man jāpagūst izdarīt līdz Kristus otrajai atnākšanai. Tāds pavērsiens nevar neatstāt iespaidu. Turpmākā intervija ir īsināta versija no sarunas, jo, kā smejies, pilns atšifrējums būtu atsevišķas grāmatas apjomā.

Nesen apmeklēju konferenci ”Ventspils paralēle”, kur pieminēja kādu prestižu izdevniecību, kas visvairāk bija iespiedusi recepšu grāmatas un dziesmu klades. Runātājs nosmēja, ka latviešiem svarīgākais ir labi paēst un pēc tam padziedāt. Jūs esat saistīts ar grāmatu izdošanu. Kāds ir jūsu novērojums, ko vajag cilvēkiem, un ko jūs pats gribat izdot?  

Ir miljoniem grāmatas sarakstīts par visādām tēmām, un cilvēki par sevi raksta. Mums jau pietiek visādas pavārgrāmatas un dziesmu grāmatas. Es gribu izdot materiālus, kas cilvēkus ceļ, rāda viņiem uz Jēzu Kristu, uz patiesību. Ne jau tikai Svētos Rakstus, kas jau ir uzrakstīti un izdoti. Cilvēki strīdoties ir aizgājuši visādos sānceļos, bet izšķirošais cilvēku dzīvē ir Jēzus Kristus evaņģēlijs.

Respektīvi, ja tā ir grāmata par kādu cilvēku, tad kas tajā ir jāatspoguļo? 

Kad kļuvu par kristieti, tad sapratu, ka cilvēka likteni izšķir viņa attiecības ar Dievu. Mums cilvēkiem jāpalīdz saskatīt viņu mērķis dzīvē, saskatīt To Kungu un mācīties paļauties uz Viņu.  Jēzus teica:  ejiet un dariet par mācekļiem.

Kuras no Jūsu izdotajām grāmatām līdz šim bijušas ar vislielākajām tirāžām? 

Grāmata, kuru mēs jau trīs vai četras reizes esam izdevuši, ir [Maikla Velsa] ”Nomaldījušies tuksnesī”. Tā ir

grāmata, kas bijusi viena no vissvarīgākajām arī manā dzīvē, kas izdarīja dzīvē pagriezienu par 180 grādiem. 

Kad es grāmatu izlasīju, teicu: “Wow, manai tautai Latvijā tā noderētu, lai garīgi stiprinātu, zeltu un plauktu.” Tad mēs ar Maiklu sākām organizēt lekcijas pa visu Latviju.

Maikls Velss nepieder nevienai konfesijai?

Viņš daudz ceļoja uz dažādām zemēm, uzstājās daudzās dažādās draudzēs. Tādas vienas konfesijas, kurai viņš piederētu, nav, bet pamati ir līdzīgi kā baptistiem, luterāņiem, pa daļai arī katoļiem.

Kad es apmeklēju mājas draudzi un biju klausījies dažādus sprediķus, man ieteica noklausīties Maiklu Velsu. Domāju, ka viņš ir viens no tiem ”urrā” mācītājiem, kas bija apnikuši, jo sludina labklājības evaņģēliju, būtībā maldu mācības. Taču viņš izrādījās atšķirīgs.

Jūs nākat no luterāņu vides. 

Man viena kundze reiz teica: “Tev ģīmis kā luterānim. Pārāk nopietns.” (Smejas.) Agrāk mans priekšstats par kristiešiem un kristietību bija diezgan negatīvs. Uzskatīju, ka kristieši ir vāji: ne šis, ne tas. Biju redzējis Jēzus tēlu karikatūrās un filmās: tādu svētulīgu austrumu mistiķi, un man tas ļoti nepatika.

Jūs pats tādu vienu filmu atvedāt mums uz Latviju.  

Jā, es zinu. Ne viss ir perfekts.

Galvenais, lai sludini Kristu ar pareiziem nolūkiem.

Jūs esat viens no ”Latvijas Kristīgā radio” dibinātājiem, kas ir veidots kā starpkonfesionāls medijs. Vai nav tā, ka tas pauž noteiktas vadlīnijas, kas nesakņojas [tradicionālajās] konfesijās?

Ir zināmi jautājumi, kuros visiem kristiešiem ir jāpiekrīt, citādi neesi kristietis. Pamata jautājumi: kas ir Jēzus Kristus, kas ir Trīsvienība, kas ir pestīšana, un vai tici, ka Bībele ir Dieva Vārds. Tas ir pamats, kas visām konfesijām ir vienāds. Protams, mēs kā cilvēki atšķiramies cits no cita. Nav problēma, ka cilvēki arī draudzē atšķiras viens no otra. Problēma ir, ja mēs ieklemmējamies kādā lietā, kas ir nevis teoloģiska, bet blakus jautājums.

Reiz viens brālis Amerikā prasīja aizlūgt par savu draudzi, jo tā draudēja sašķelties. Izrādījās, ka divi draudzes vecākie bija sastrīdējušies par paklāja krāsu. Mīļā stundiņa, par tādiem sīkumiem cilvēki apvainojas un uzpūšas? Man nav laika tādām lietām.

Tas ir piemērs sadzīviskai ķildai vai arī tikpat labi atspoguļo atšķirību izpratnē par autoritāti, hierarhiju? Kā jūsuprāt rodas konflikti?

Vienmēr visi konflikti sākas ar lepnību. Kāds pasaka asāku vārdu un kāds apvainojas. Bībelē teikts:

ja kādam ir kaut kas pret tevi, ej pie viņa pazemībā; negaidi, ka viņš nāks pie tevis.

Jūs nupat teicāt, ka nepatīk ”urrā” mācītāji jeb maldu mācītāji. Bet kā jums izdodas veidot kontaktus ar dažādiem cilvēkiem?

Ir kristieši, ar kuriem ir gandrīz neiespējami runāt, viņiem uz acīm ir tādas klapes! Ka tikai viņi ir vienīgie pareizie. Bet gudrība no Augšienes ir miermīlīga. Tā mīl un ceļ otru, bet vienlaikus nav kompromisa ar patiesību. Ir jautājumi, par kuriem ir jāstāv un jākrīt, kuros nekāds kompromiss nevar būt. Ja kāds cilvēks ir noraidījis Dieva patiesību, tad vienotība sabrūk. Man nesagādā grūtības, ka cilvēkiem ir citādi uzskati vai skarbums, ko kāds jūtīgāks cilvēks  uzskatīs par personīgu uzbrukumu. Skatos, ko par paustajiem uzskatiem saka Dieva Vārds.

Pazīstu arī ļoti daudz neticīgos, kuri dzīvo visādos grēkos. Es skaidri un gaiši viņiem pasaku: tas, ko tu dari, pēc Bībeles, ir grēks. Ja cilvēks to atzīst un vēlas no tā atbrīvoties, tad darīšu visu iespējamo, lai palīdzētu.

Uz ārišķībām, paražām, ieradumiem, tradīcijām, kas ir dažādās konfesijās, es neskatos. Piemēram, ja sieviete grib, ejot baznīcā, vilkt lakatiņu, lai viņa velk! Bet,

ja viņa apgalvos, ka bez lakatiņa neesi kristietis, tad skaidri un gaiši teikšu: tā ir aplamība!

Jūs esat mākslas zinātnieks. Apģērbs ir arī kultūras nozīmīga sastāvdaļa. Kas Amerikā šobrīd notiek mākslas pasaulē? Parasti, kad kaut kas ir Amerikā, pēc dažiem gadiem tas atnāk līdz Latvijai.

Jā, tā ir ar daudzām lietām. Man ļoti patīk Rembrants, viņa krāsas, it kā gleznā būtu kāda lampiņa, kas gaismu izstaro. Manuprāt, pēc Otrā Pasaules kara māksla visās jomās ir pamatīgi degradējusies, ienāca postmodernisms. Tagad cilvēkiem atkal sāk patikt jūgendstila formas vai art deco, kas rada labsajūtu. Piemēram, kāds iespaids  ir, skatoties uz padomju laika arhitektūru? Pretīgi! Neglītas mājas. Nav pievilcīgas, nekā mākslinieciski skaista. 

Arī šobrīd Amerikā māksla nerada manī labsajūtu vai prieku, diemžēl arī sabiedrība, kas gandrīz visa ir degradējusies. Ar riebīgām un pretīgām lietām tiek uzkurbulētas pretīgas jūtas cilvēkā. Glezna, kas ir nevis skaista, bet paviršs ķēpājums, nevis cilvēku ceļ, bet iznīcina.

Tā ir sātaniska nostāja: iznīcināt, izārdīt, nozagt un noslepkavot. Tā izpaužas mākslā un ideoloģijās.

Ir pieņemta progresīva politika, kas vienkārši ir neomarksisms ar jaunu apdari. Ar neomarksismu es definēju humānismu, kas centrēts ap cilvēku, nevis ap Dievu. Tie paši principi, kas noveda Krieviju un Padomju Savienību bedrē.

Jauniešu vidū ir izplatīta zaļā domāšana, kas var izskatīties kā nevīžīgums, bet viņuprāt viņi dara labu darbu, piemēram, negludinot drēbes, dzīvojot pieticīgi, bez ārišķībām.

Tā ir mākslīga pazemošanās, lepnības otra puse parādīt: es, nabadziņš, tikai skrandās staigāju. Kā tas atšķiras no cilvēka, kurš lielās ar jaunu mašīnu, dārgām kupēm vai uzvalku? Iekšējā sajūta, fokuss, abos gadījumos ir vērsts pašam uz sevi.

Jūsuprāt jaunieši to saprot? Piemēram, dzīve komunālajā dzīvoklī ar vienu veļasmašīnu, koplietojamu dušu, sociālais taisnīgums  un energoefektivitāte varētu nešķist pretrunā ar kristietību.

Jaunieši centrējas uz pūļa mentalitāti, – grib tikt līdzi grupai. Es pats arī biju jaunietis. Arī mūsu laikā bija gan šaurākas, gan platākas bikses. Bet tā marksisma domāšana, ar ko tie ir aizrāvušies, nav nekāda baigi labā jaunā ideja. Jau pirms 80 gadiem tā tika pielietota…

Arī Ādolfs Hitelrs solīja sociālo taisnīgumu, bet tas neatbilda realitātei. Vienlīdzība ir utopiska ideja, balstīta uz humānistu idejām. Gribēju par šo tēmu rakstīt disertāciju, bet izstājos [no universitātes], jo, kāda jēga… Varenā Padomju Savienība sabruka kā kāršu namiņš.

Marksisma idejas gribēja izskaust privāto īpašumu: ka tev nekas nepiederēs un būsi laimīgs. Bet cilvēks pamatā ir grēcīgs, un, tiklīdz parādās cilvēciskā daba, viss saiet grīstē. Arī hipiju kopienas 60., 70.gados sabruka.

Privātais īpašums ir viens no kristietības pamatiem.

Kā tu vari ziedot, dot otram no sava īpašuma, ja tev nekas nepieder?

Bet Bībelē ir arī vārdi, ka vajag visu pārdot un izdalīt nabagiem. 

Jā, bet vai tas bija mandāts no valsts? Nē! Viņi to darīja brīvprātīgi, savstarpēji. Ekonomikas mugurkauls ir individuālie sīkuzņēmēji, kas nodarbina cilvēkus, ne jau milzīgās firmas. Dievs ir visvarens un valda visur, bet velns ir ierobežots, tāpēc mēģina visu centralizēt, lai vieglāk kontrolēt. Globālisms savelk visu zem viena jumta. Arī ekumēnisms. Mēs jau redzējām, kā visādi birokrāti un komisāri komunisma gados lēma par visu tautu, un gala rezultāts bija katastrofa.

Viena daļa teiks, ka jūs runājat sazvērestības teorijas. 

Šis izteiciens cēlies 50.gados, ko radīja Amerikas CIP par tiem, kas nepiekrita valdības viedoklim vai nebija ortodoksā ticībā. Komunisti un nacisti to pašu darīja: tos, kas nepiekrita valdības viedoklim, sauca par muļķiem. 

Jūs nesen ”Facebook” dalījāties ar [bijušā ministra] Ērika Jēkabsona ierakstu, kur bija minēti sorosisti – vārds, kas arī ir kā ”sarkanā lampiņa”, norādot uz sazvērestību.

Vai zini, kas ir šis vīrs, Džoržs Soross? Īstajā vārdā Georgijs Švarcs, ebrejs no Ungārijas.

Pret ebrejiem kā tautu vērsās gan komunisti, gan nacisti. Jums nešķiet, ka tam ir saikne? 

Piesaukt ”sazvērestību teoriju” ir veids, kā kādu norakstīt, ka tas nav nopietni ņemams, bet nav runa par teorijām, bet par faktiem. Soross ir nodibinājis organizāciju “Atvērtā sabiedrība”. Viņš ir globālists. Tad ir “Microsoft” dibinātājs Bils Geitss, kurš teicis, ka būtu labi, ja pasaules iedzīvotāju skaitu varētu samazināt par pāris mijardiem. Protams, viņš jau neieskaita sevi pie tiem, kas jāiznīcina. Jāsaprot, ka ir tikai divi viedokļi: Dieva viedoklis, kas ir atklāts Bībelē, un pasaulīgais, cilvēciskais skatījums, kurā ietilpst visas cilvēku ideoloģijas. Vai tas ir nacisms, komunisms, monarhisms un tā tālāk. 

Vai jums ir arī versija, kas ir antikrists?

Antikrista gars jau ir pasaulē, bet, kas viņš tāds ir, mēs nezinām, jo vēl nav sevi parādījis.

Ir dzirdētas versijas, ka varbūt antikrists ir Vladimirs Putins, Donalds Tramps vai katoļu pāvests un tā tālāk. 

Nē, antikrists būs daudz slīpētāks. Viņa valoda būs tik erudīta, ka cilvēki teiks: wow, tas izklausās ļoti labi! Kristiešiem ir jābūt piesardzīgiem un modriem. Nevajag iekrist baiļu lamatās, bet jāklausās, ko tev saka:

vai cilvēks tevi ved tuvāk pie Dieva, vai arī tālāk.

Ko domājat par ASV prezidenta vēlēšanām?

Ja vēlēšanas Amerikā aizies šķībi, tad jūs Latvijā to jutīsiet, un visā NATO. Viss, kas šodien notiek Izraēlā, ir Ecekiela 38. nodaļā aprakstītā pravietojuma piepildījums.  Jo Turcija, kas ir NATO dalībvalsts, parakstījusi līgumu ar Krieviju, Irānu, Sīriju, ar mērķi uzbrukt Izraēlai.   Pamazām skrūves tiek pievilktas visā pasaulē, ne tikai šeit Latvijā vai Amerikā. Šodien Ukrainā ir vairākas Ziemeļkorejas vienības. Neaizmirsīsim arī par komunistisko Ķīnu. 

Vai jūs atbalstāt ideju par brīvu presi, vai tomēr ir nepieciešami ierobežojumi brīvības izpausmēm?

Runas brīvībai jābūt absolūtai, citādi tā nav runas brīvība. Protams, dažs labs runā tīrās muļķības. Taču, ja informācijas kanālus slēdz,  tad rodas visādas sazvērestību teorijas. Kad notiek brīva informācijas apmaiņa, tad var izfiltrēt, kas ir patiesi un kas nav. Šodien diemžēl mēs ejam atpakaļ uz globālo totalitārismu. Tam piemēri bija ”Covid-19” laikā.

Jūs teicāt, ka arī ekumēnisms ir globālisms. Vai tas nav paradoksāli, jo ”Latvijas Kristīgais radio” arī veidots kā ekumēnisks jeb starpkonfesionāls medijs?

Nav nekāda vaina ar citiem sanākt kopā un sadarboties, ja jums ir kāda vienota lieta, kurai jūs piekrītat, un viens ir baptists, cits luterānis vai katolis. Ekumēnisms ir cilvēku radīta kustība, kas grib visus apvienot. Bet te ir problēma: mēs visi neesam vienādi.

Ir nepareizas mācības, kas samakšķerē atsevišķus Bībeles pantus, ap kuriem uzbūvē savu teoloģiju. Te sākas maldi! Patiesība ir Dieva Vārda kopums.

Teoloģija Latvijā ir jau kā lamu vārds, piemēram, kad ”Latvijas Kristīgajā radio” tikusi pieminēta Latvijas universitātes Teoloģijas fakultāte.  Tajā pēta jebkādas reliģijas, un tāpēc tiek gandrīz vai demonizēta. Vienlaicīgi teoloģisko izglītību var iegūt katoļi RARZI, luterāņi Lutera akadēmijā, baptisti BPI un citur. Kur jūs ieteiktu mācīties jaunietim, kurš sajutis aicinājumu kalpot?

Teoloģija kā termins ir neitrāls: tā nav ne laba, ne slikta. Tu mācies par Dievu. Bet esmu redzējis Amerikā studentus, kuri zina visu par Dievu, bet pašu Dievu nepazīst.

Ja gribi patiesi kalpot Dievam, meklē viņu ar visu savu sirdi!

Zināšanas ir vajadzīgas, bet tās nedrīkst kļūt par lepnības objektu.  Viens paziņa, pabeidzot Prinstonas teoloģijas institūtu, kļuva lepns un atkrita no ticības.

Vai nu arī viņš bija balstījis savu ticību uz nepareiziem priekšstatiem, kas sabruka, un varbūt tas ir labi, jo vēlāk var celt visu no jauna uz pareiziem pamatiem?

No sava studiju laika atceros, ka angļu literatūras profesors prata piesaistīt cilvēkus tā, ka viņam pat pie durvīm stāvēja klausītāji. Bet kāds eksperts bija garlaicīgs, un klase pamazām iztukšojās. Baznīcā arī tā var būt: viens vienkārši sēž un silda solu, bet cits ar visu sirdi un dvēseli pielūdz To Kungu. Misijas darbs nozīmē vērst cilvēku skatu uz Jēzu Kristu, lai veidotu pareizas attiecības ar Viņu. Saviem dēliem esmu teicis: vienalga, ko jūs darat, dariet to ar visu savu sirdi un patiesu prieku.

Jūs piemināt dēlus. Pastāstiet vairāk par savu ģimeni!

Pats svarīgākais, ka mēs esam ticīga ģimene, un es to nesaku lielīdamies. Mums ir bijuši konflikti un problēmas, ne viss ir bijis perfekti audzināšanā, bet, paldies Dievam, dēli tagad ir ticīgi. Man ir divi dēli: viens ir uzsācis savu celtniecības biznesu, otrs dēls studējis biznesa administrāciju, dzīvo Teksasā. Mana meita dzīvo Dalasā, viņa mājskolo savus bērnus. Diemžēl mums latviešu sabiedrības gandrīz nemaz nav, ir tikai daži, ar kuriem varu sarunāties latviski. Man ir divi brāļi, arī ticīgi.   

Kā jums izdodas tik regulāri atbraukt uz Latviju? 

Mana sieva ir amerikāniene, bet mums ir vienošanās, ka, tā kā esmu latvietis, man ir jābrauc uz Latviju. No manas ģimenes visi ir redzējuši Latviju. Savu mammu atvedu uz Latviju 1994. gadā. Tad savu vecāko dēlu Imantu. Vēlāk atvedu savu meitu Katrīnu, tad jaunāko dēlu Krišjāni. 2018. gadā atvedu savus brāļus ar sievām.

Ko jūs gribētu vēl atgādināt mūsu sarunas nobeigumā?

Visa pasaule iet uz elli, visi cilvēki ir ellei lemti. Bet Dievs tik ļoti ir pasauli mīlējis, ka Viņš deva savu vienpiedzimušo dēlu, lai ikviens, kurš Viņam tic, taptu glābts. Bez Kristus mums nav grēku piedošanas un nav mūžīgā dzīvošana. Tas ir bezgala vienkārši. Vai nu tev būs mūžīgā dzīvošana ar To Kungu vai mūžīgā dzīve ellē. Griezieties pie Jēzus Kristus, jo Viņš mūs mīl, un var dot īsto un patieso mīlestību, kad vari dot un dot, un neiztukšoties!

Publikācijā atspoguļotie viedokļi 
nav uzskatāmi par kristīgā medija “TUVUMA.lv” 
vai nodibinājuma "Kristīga dzīvesveida izpētes fonds" 
oficiālo nostāju. 
Nav veikta faktu pārbaude.
Ja Tev patīk Tuvuma.lv darbs, 
nodrošinot neatkarīgu un brīvu domapmaiņu,
 atbalsti mūs! 
Konta numurs: LV50HABA0551040282926

+