Jēzus Kristus kalna runa jeb sprediķis. Jaunais vs vecais tulkojums

”Un kā būtu, ja līdzās citiem autoriem mūsu medijā būtu pats Jēzus Kristus?” – tāda doma man iešāvās prātā, uzlūkojot savā plauktā reiz nopirktu Saimona Sebelga Montefjora sastādītu grāmatu ”Runas, kas mainīja pasauli” (Stāsti par brīžiem, kas veidojuši vēsturi”, 2011). Tajā līdzās vēsturiskām personībām kā Māte Terēze, Martins Luters Kings, Napoleons un citi, publicētas arī Mozus un Jēzus Kristus runas. Neapšaubāmi- Jēzus ir vēsturiska persona – to atzīst pat vēsturnieki- nekristieši. Tomēr pirmām kārtām Jēzus ir pats Dievs un mūsu Kungs. Varbūt kādam var šķist ķecerīga doma autoru lokam pievienot Dievu. Esmu nolēmusi riskēt un tā izdarīt  — lai apliecinātu, kura runa mums, kristiešiem, ir pati būtiskākā- pirms vispār pašiem ir prātā pavērt muti. Viss pārējais par un ap kristietību ir cilvēku  — pat, ja Svētā Gara inspirētas un/vai Baznīcas autoritāšu apstiprinātas  — interpretācijas, pēcvārdi, domapmaiņa, viedokļi un personīgās pieredzes…

Kalna sprediķis jeb runa Jaunajā derībā ir visgarākais Jēzus teiktā citāts, kas rakstīts pēdiņās. Ir Bībeles pētnieki, kas uzskata, ka visprecīzāk Bībelē Jēzus domas izteiktas šādās tiešajās runās, nevis Viņa sarunu pārstāstījumos, mācekļu vēstulēs draudzēm u.c. Tikmēr pastāv arī viedoklis, ka Kalna sprediķis ir pirmo kristiešu uzskatu apkopojums, nevis saistīts ar vēsturisku notikumu kalnā. Lai nu kā būtu, publicējam runas versiju no Mateja evaņģēlija. Runai ir līdzīga cita, īsāka versija arī Lūkas evaņģēlija 6. nodaļā no 17.-49. pantam. Pārpublicējam 2012.gadā Bībeles Tulkošanas komisijas rediģēto Mateja evaņģēlija tulkojumu ar apakšvirsrakstiem. (Tulkošanas komisijas koordinators: Juris Cālītis. Jaunās Derības tulkotāji: Aleksandrs Bite, Dainis Zeps.) Iekavās redaktores piezīmes  — salīdzinot ar veco tulkojumu. Apzināti izņemti pantu numuri, aicinot izlasīt vienlaidus kā vienu veselu svētrunu.

”Tuvumā.lv” galvenā redaktore Aija Volka

Par laimīgajiem

Laimīgi (vecajā tulkojumā- svētīgi) garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība. Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās (vecajā tulkojumā- tiks iepriecināti). Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi. Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos (vecajā tulkojumā- tiks paēdināti). Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs. Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs.

Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.

Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība. Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu (dažos manuskriptos: apmelodami runās visu ļaunu) par jums. Priecājieties un gavilējiet (vecajā tulkojumā- esiet līksmi) – jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.

Zemes sāls un pasaules gaisma

Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu. Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. Gaismekli (vecajā tulkojumā- sveci) iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

Par bauslību

Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme (vecajā tulkojumā- vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš) no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks. Kas atmetīs kaut vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā mācīs cilvēkus, tas tiks saukts par vismazāko Debesu valstībā, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks saukts par varenu Debesu valstībā. Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.

Par slepkavību un dusmām

Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini (vecajā tulkojumā- tev nebūs nokaut), un, kas nogalina, tas nododams (vecajā tulkojumā- sodāms) tiesai. Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga (vecajā tulkojumā- ģeķis),- nododams sinedrijam (vecajā tulkojumā- augstā tiesā), bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi (vecajā tulkojumā ”bezdievis” bez epiteta ”stulbais”),- tas nododams elles ugunīs. Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi, tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu. Nevilcinies (vecajā tulkojumā- bez kavēšanās) izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim (vecajā tulkojumā- soģim) un tiesnesis tiesas izpildītājam (vecajā tulkojumā- sulainim) un ka tas tevi neiemet cietumā. Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu (vecajā tulkojumā- artavu).

Par laulības pārkāpšanu

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību. Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko (vecajā tulkojumā- uzskata) sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.

Par laulības šķiršanu

Tāpat ir sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu. Bet es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot viņas netiklības dēļ, spiež viņu pārkāpt laulību; un, kas šķirtu prec, tas pārkāpj laulību.

Par zvērestu

Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem (vecajā tulkojumā- vecajiem) sacīts: nelauz zvērestu (vecajā tulkojumā- tev nebūs nepatiesi zvērēt), un pildi, ko Kungam esi zvērējis. Bet es jums saku: jums vispār nebūs zvērēt- nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis (vecajā tulkojumā- Dieva goda krēsls), nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols (vecajā tulkojumā- Viņā kāju pamesls), nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta. Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu. Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē!- kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.

Par atriebību

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru. Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu (vecajā tulkojumā- svārkus), tam atdod arī virsdrēbes (vecajā tulkojumā- apmetni). Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas. Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties.

Mīlestība pret ienaidnieku

Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku. Bet es jums saku:

mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni;

jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem. Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat? Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat? Tad nu topiet pilnīgi, ka jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.

Par žēlsirdības dāvanu došanu

Sargieties darīt labos darbus cilvēku priekšā, ka tie jūs ievērotu (vecajā tulkojumā- taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā), jo tad jums nebūs nekādas algas no jūsu debesu Tēva. Kad tu dari žēlsirdības darbus (vecajā tulkojumā- mīlestības dāvanas), neliec savā priekšā tauri pūst (vecajā tulkojumā- izbazūnēt), kā to dara liekuši sinagogās un uz ielām, lai cilvēki tos godinātu. Patiesi es jums saku: tie jau saņēmuši savu algu. Bet, kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts; bet tavs Tēvs, kas redz apslēpto, tevi atalgos (vecajā tulkojumā- atmaksās).

Par lūgšanu

Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos. Kad jūs lūdzat, nepļāpājiet kā pagāni; tie domā, ka savu daudzo vārdu dēļ tiek uzklausīti. Neatdariniet viņus, jo jūsu Tēvs zina, kas jums vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat. Tādēļ lūdziet tā:

mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava Valstība. Tavs prāts (cits iespējamais tulkojums: griba) lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļaunā. (Dažos vēlīnos manuskriptos 13.pantam ir turpinājums: jo tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos. Āmen!)

Tādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus (vecajā tulkojumā- noziegumus) piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem nepiedosiet, tad arī jūsu Tēvs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.

Par gavēšanu

Kad jūs gavējat, neesiet nīgri (vecajā tulkojumā- saīguši) kā liekuļi, kas rāda drūmu seju (vecajā tulkojumā- dara savus vaigus nejaukus), lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā (vecajā tulkojumā- slepenībā), un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.

Par mantas krāšanu

Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog, bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.

Acs ir miesas gaismeklis

Miesas gaismeklis (vecajā tulkojumā- spīdeklis) ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaismas pilna (vecajā tulkojumā- gaiša). Bet, ja tava acs ir ļauna (vecajā tulkojumā- nevesela), tad visa tava miesa būs aptumšota (vecajā tulkojumā- tumša). Ja nu gaisma, kas tevī, ir tumsa, cik liela tad ir pati tumsa!

Par kalpošanu diviem kungiem

Neviens nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās (vecajā tulkojumā- pieķersies) un otru nicinās (vecajā tulkojumā- atmetīs). Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam (mantai, kas ieņēmusi Dieva vietu, skatīt Lūkšas evaņģēlijā 16:9).

Pasaulīgās raizes un Dieva valstība

Tādēļ es jums saku: nezūdieties savas dzīvības dēļ- ko ēdīsiet un ko dzersiet, nedz savas miesas dēļ- ko vilksiet mugurā. Vai tad dzīvība nav vērtāka kā barība un miesa kā drēbes? Pavērojiet putnus debesīs- ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc ražu šķūņos; jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat daudz vairāk vērti kā viņi? Kurš no jums ar savu zūdīšanos var pagarināt savu mūžu kaut vai par olekti? Kādēļ jūs zūdāties par savu apģērbu? Mācieties no lilijām pļavā (vecajā tulkojumā- puķēm laukā), kā tās aug- ne tās nopūlas (vecajā tulkojumā- strādā), ne vērpj, bet es jums saku: pat Sālamans visā savā godībā nebija tā tērpies kā viena no tām. Ja nu Dievs pļavas zāli, kas šodien ir, bet rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, cik gan daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?! Tādēļ nezūdieties, sacīdami: ko ēdīsim? ko dzersim? ko vilksim mugurā? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots (vecajā tulkojumā- visas šīs lietas taps piemestas). Nezūdieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.

Netiesājiet!

Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti! Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tiksiet tiesāti, un, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums tiks nomērīts. Tu redzi gruzīti (vecajā tulkojumā- skabargu) sava brāļa acī, bet kādēļ baļķi savā acī nepamani? Un kā tu vari sacīt savam brālim: ļauj man izņemt gruzīti no tavas acis, – kad, redzi, baļķis ir tavā paša acī? Tu liekuli, izņem vispirms baļķi no savas acs, tad redzēsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs. Kas svēts, to nedodiet suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām pērles nesamin un suņi atgriezušies jūs nesaplosa.

Lūdz, meklē, klaudzini!

Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs. Ikviens, kas lūdz, saņem, un kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs. Vai starp jums ir cilvēks, kas savam dēlam, ja tas lūgs maizi, dos akmeni? Vai, ja tas lūgs zivi, dos tam čūsku? Ja nu jūs, ļauni būdami, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk laba jūsu debesu Tēvs dos tiem, kas viņu lūdz.

Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem;

jo tā ir bauslība un pravieši.

Šaurie vārti

Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet. Cik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod.

Koku pazīst pēc augļiem

Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks- labus. Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī. Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet.

Es jūs nepazīstu

Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs!- ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu (vecajā tulkojumā- prātu). Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām (vecajā tulkojumā- nākošas lietas sludinājuši)? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus (vecajā tulkojumā- velnus)? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji!

Divi pamati

Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam (vecajā tulkojumā- gudram) vīram, kas savu namu būvējis uz klints. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un gāzās pār šo namu, tas nesabruka, tādēļ ka tā pamati bija likti uz klints. Bet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, ir līdzināms nejēgam (vecajā tulkojumā- ģeķim), kas savu namu būvējis uz smiltīm. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un triecās pret šo namu, tas sabruka, un posts bija liels.