KultūraZiņas

Helēnai Heinrihsonei personālizstāde “Ak, Dievs, cik skaisti!”

Aija VolkaAija Volka
317 views0
“Māksla XO” galerijā no 11. decembra līdz 2026. gada 24. janvārim būs apskatāma Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Ak, Dievs, cik skaisti!”.

Izstāde “Ak, Dievs, cik skaisti!” ir apliecinājums tam, ka skaistums var būt ironisks, brīvība — intensīva, un roze — neizsmeļams sarunu partneris, lasāms lapā ”Mākslai vajag telpu”.
Roze nav tikai skaistuma simbols. “”Tā ir attiecību, ironijas un brīvības metafora — krāsas un formas pārspīlētā intensitāte, kas, kā saka pati autore, “glābj no tā, ka tu uzbrūc ar krāsu”.
Šajā izstādē redzama arī baltā roze — “visgrūtākā”, kā saka autore:
“Ja cilvēks grib sevi sabeigt, viņš glezno baltu rozi!”
Ekspozīcijā iekļauta arī agrāka glezna “Rozes sniegā” — darbs, kurā skumjas un prieks sastopas neticamā līdzāspastāvēšanā. “Ja tu gribi ziedēt, tad ziedi,” saka Heinrihsone, atceroties brīdi, kad darbs tapis, vējam un putenim plosoties pie jūras.”
Helēna Heinrihsone ir mūsdienu latviešu gleznotāja, kura jau no 70. gadiem bijusi tā saucamā dumpiniece. Gadu gaitā guvusi starptautisku atzinību.
Mēdz “spēlēties” ar Dieva vārda izmantošanu un citiem kristietības jēdzieniem – šī nav pirmā reize.
Piemēram, 1989.gadā radīta glezna “Sieviete – Kristus”.
Varētu būt māksla

Helēna Heinrihsone. Sieviete – Kristus. 1989. Kartons, eļļa. LNMM kolekcija.

Gleznas prototips ir kāda vilcienā satikta sieviete, kura bijusi ar rētām.
Tajā laikā H.Heinrihsone esot lasījusi Bībeli, un domājusi par Kristus ciešanu tēmu, un- ja vēl Kristus cieta tādēļ, ka viņam bija misija, ”sievietēm Padomju laikos bez narkozes tika veikts aborts.”
Par gleznas ideju stāstīts video šeit:

Šī gada 27.oktobrī, atsaucoties uz H.Heinrihsones gleznu ”Sieviete- Kristus” un iesakot noskatīties šo vienas gleznas stāstu, mākslas muzeja ”Arsenāls” komanda izplatīja paziņojumu, ka tā iestājas ”pret jebkāda veida vardarbību un atbalstām cilvēka cieņas, vienlīdzības un iekļaujošas sabiedrības principus”.

Kontekstam.

Šoruden Saeimā atkal bija aktualizēta Stambulas konvencija, turklāt šī gada oktobrī vairākas sabiedriskās organizācijas aicināja Saeimu atbalstīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredzētu ieviest valsts nodrošinātas konsultācijas grūtniecēm pirms mākslīgā aborta un skaidri definēt jēdzienu “nedzimusī dzīvība”.

Aicinājumu bija parakstījušas asociācija “Ģimene”, Vecāku Alianse, Latvijas Vīru biedrība, Ģimenes akadēmija, Krīzes grūtniecības centrs, Kristīgo Mediķu biedrība, “ESMU DZĪVS” un Family Ecology Institute, uzsverot, ka konsultācija nav paredzēta kā ierobežojums, bet gan kā empātisks un profesionāls atbalsts sievietei, kura saskaras ar sarežģītu izvēli. Tā palīdzētu sniegt neitrālu informāciju par medicīniskajiem, psiholoģiskajiem, sociālajiem un juridiskajiem aspektiem, nodrošinot, lai lēmums būtu patiesi informēts.

No deputātu vidus šādas izmaiņas rosināja Jānis Grasbergs un Jurģis Klotiņš no Nacionālās apvienības, kā arī Ramona Petraviča no “Latvija pirmajā vietā”.

Taču iniciatīva neguva atbalstu ne Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, ne Veselības ministrijā. Turklāt 21. oktobrī (nedēļu pirms ”Arsenāla” paziņojuma) pie Saeimas notika protests pret ideju ieviest obligātās konsultācijas pirms aborta veikšanas, ko reklamēja jaunatnes organizācija “Protests”.

Vai H.Heinrihsone atbalsta vai neatbalsta abortu? Savos darbos un intervijās viņai ir raksturīgi pievērst uzmanību sabiedrībā aktuālām un sāpīgām tēmām, bet bez konkrēta piedāvāta risinājuma. Piemēram, attēlojot gleznās primātus, viņa aktualizēja klejošanas jeb migrācijas problēmu.

“Ir tik daudz vilinājumi, no kuriem labāk atteikties, lai materiālais neņem virsroku. Strādāt, lai saproti, kas tu pats esi,” tā viņa savus uzskatus aprakstīja pērn raidījumā ”Kultūrdeva” (Māksliniece Helēna Heinrihsone: Ir tik daudz vilinājumu, no kuriem labāk ir atteikties).

Par ticību viņa izteikusies dokumentālajā seriālā ”Garainis”/ Kultūrtelpa/lsm.lv.
“Man žēl, ka mana paaudze nav mācīta – mums oficiāli atņēma ticību Dievam. Desmit baušļi arī nav populāri. Un tu paliec viens pret vienu ar savām problēmām.
Kā darīt ? Ko darīt? Nu, es domāju vienkārši gleznot un mīlēt visus apkārtējos, un tad jau – kā Dievs dos.

Vai vispār cilvēki nomirst līdz galam? Es tam neticu. Es tiešām ticu, ka gars ir nemirstīgs.

Tikai ko ar to ķermeni darīt? Es, protams, esmu par eitanāziju, ar Ivaru [Heinrihsonu, Helēnas dzīvesbiedru] skatāmies dažādas filmas, Beļģijā tas, piemēram, ir pilnīgi legāli, un tur ir cita attieksme. Mums jābūt atvērtiem par šo jautājumu un jāsāk domāt.”

Un ko Tu domā par Dievu, abortiem, eitanāziju vai citiem tematiem? Arī Tu vari iesūtīt informāciju par aktuālo mākslā, kultūrā un citās jomās, – informācijas apkopojumu vai savas pārdomas. Raksti uz: redakcija@tuvuma.lv.

 

Publikācijā izteiktie viedokļi 
nav uzskatāmi par Tuvumā.lv redakcijas nostāju. 
Materiāli top, lai izzinātu kristīgās vērtības, 
dzīvesveida dažādos aspektus un 
veicinātu domapmaiņu.
Aicinām Tevi atbalstīt fondu, 
kas ir medija Tuvumā.lv uzturētājs! 

Rekvizīti:
Nodibinājums “Kristīga dzīvesveida izpētes fonds”
Reģ. Nr. 40008238865
Banka: Swedbank
Konta numurs: LV50HABA0551040282926

 

Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Ieguvusi maģistra grādu arī bibliotēku, informācijas un arhīvu zinībās, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv
Previous
Next