Svinības ik nedēļu un vēl biežāk? Kristiešu svētku kalendārs. 2.daļa (papildināts)

Šī gada 28.maijs Latvijā ir zīmīgs ar diviem lieliem notikumiem. Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas, līdz ar to Saeima lēma šodienu, 29.maiju, izsludināt par brīvdienu, lai būtu iespējams doties klātienē atbalstīt par leģendām kļuvušos sportistus pie Brīvības pieminekļa. Vakardiena vēl bija īpaša ar to, ka visās kristiešu draudzēs tika svinēti tradicionālie svētki – Vasarsvētki.

Šis noteikti ir piemērots brīdis, lai turpinātu rakstu sēriju, kuras pirmā daļa tapa jau pirms vairākiem gadiem, 2019.gadā. Diemžēl iesākto un apsolīto biju atstājusi novārtā. Toreiz aicināju atsaukties iesaistīties mūsu lasītājus, lai papildinātu un veidotu kalendāru, taču nebija atsaucības. Iepauzēju ar tēmu. Bet kā tad nu tā! Iesim tik uz priekšu! Ja kaut ko būtisku būšu piemirsusi, labojiet! Interneta medijam ir tā priekšrocība, ka kļūdas ir iespējams labot, un piemirsto papildināt, saturu atjauninot (protams, ar korektu norādi, ka ir veikti labojumi).

Tātad, 1.daļu beidzām ar svētkiem 22.februārī, ko atzīmē katoļi – brīdi, kad apustulis Pēteris kļuva par Romas pirmo bīskapu un ieņēma Romas bīskapa katedru jeb sēdekli. Atgādināšu, kādi notikumi tiek atzīmēti tālāk līdz Vasarsvētkiem, un arī pastāstīšu vairāk par pašiem Vasarsvētkiem, un – kas seko tālāk. Apstāsimies pie Līgo svētkiem. Gaidīšu iesaisti, un tad turpinām ar 3.daļu.

Lielā Gavēņa laiks

Zīmīgi, ka Vasarsvētki ir 7 nedēļas pēc Lielienām, un tāpēc atgādināšu, kas tiek svinēts 7 nedēļas PIRMS Lieldienām.

Pelnu trešdiena jeb Lielā gavēņa sākums iezīmē periodu, – gatavošanos Lieldienām. Katru gadu Pelnu trešdiena var iekrist citā datumā. Pelnu trešdienu aprēķina kā septīto trešdienu pirms Lieldienām, un tam ir seni pirmssākumi.

[24.februārī lībieši svin Matīsa dienu (vai tas ir domāts Svētais Matejs? Kas zina… Bet internetā var atrast to arī kā kukaiņu dienu, un priecāšanos par pavasari. Tā sakritis, ka gavēņa laikā pasaule svin Starptautisko sieviešu dienu. Tālāk – daudzviet pasaulē tiek svinēta Svētā Patrika diena (par godu Īrijas svētajam). Ak, un man pašai martā, kad kristiešu vairums izvairās no negausīgas ēšanas, ir vārda diena, dzimšanas diena, un diviem no dēliem arī dzimšanas dienas… Bet tā nu var sakrist, ko padarīt…]

Lielais gavēnis jeb Ciešanu laiks ilgst četrdesmit dienas – tikpat, cik Jēzus pavadīja tuksnesī.

19. marts – Sv. Jāzepa svētki, katoļiem obligātas svinības
25. marts – Kunga pasludināšana

Palmu svētdiena jeb Pūpolu svētdiena – Kunga ieiešana Jeruzalemē un ciešanu nedēļas sākums; tā ir gavēņa pēdējā svētdiena, vienmēr svētdienā, nedēļu pirms Lieldienām. Pūpolu svētdiena iezīmē Klusās nedēļas pirmo dienu, kurā tiek pieminēta Jēzus nodošana un ciešanas.  
 Lielā nedēļa
 Trīs svētās dienas (Lielajā Piektdienā – obligātas svinības)

Lielā piektdiena un Klusā nedēļa (no Pūpolsvētdienas līdz Lieldienu svētdienai), šķiet, vispirms popularitāti ieguva Svētajā Zemē, kur svētceļnieki izstaigāja Jēzus ceļu pēdējā Jeruzalemē pavadītajā nedēļā. Sākumā Jēzus nāve un augšāmcelšanās tika pieminēta vienā- Lieldienu dienā. Bet 4.gadsimta laikā šie divi notikumi tika nošķirti, līdz ar to izveidojās sarežģīts Lieldienu dievkalpojumu cikls, kas nostabilizējās līdz 5.gadsimta sākumam. 

Foto: eleison.lv

Pareizticīgajiem ir svētki: Labās vēsts pasludināšana Jaunavai Marijai.

Šajos svētkos atzīmē tā saucamās Labās Vēsts paziņošanu Jaunavai Marijai, ka viņa ieņems un dzemdēs Dieva Dēlu, kas kļūs par cilvēces glābēju. Kādreiz senatnē Pasludināšanas svētku svinības martā bija saistītas ar Jaunā gada sākumu.

Lieldienu laiks

Svētki, ko Rietumu katoļu tradīcijā svin kā Lieldienas (Latvijā mums ir noteiktas Pirmās Lieldienas, un Otrās Lieldienas), pareizticīgo tradīcijā tiek dēvētas par Pashu.

Pasha svin ne agrāk par 22. martu (4. aprīli) un ne vēlāk par 25. aprīli (8. maiju), pirmajā svētdienā pēc pavasara pilnmēness. “Pareizticīgo kalendāru veido Baznīcas svētku un svēto piemiņas kalendāra un Pashālijas sastatījums. Baznīcas svētku un svēto piemiņas kalendārā norādīti svēto vārdi, kuru piemiņu svēta vienā vai otrā mēneša dienā, kā arī nepārejošie (jeb nemainīgie) svētki, kas tiek svinēti noteiktā datumā. Pashālija nosaka mainīgo Pashas datumu, kā arī visu ar Pashu saistīto pārejošo svētku datumus (Pūpolsvētdienu, Debesbraukšanas dienu, Trijādības dienu), kuri kalendārā gadu no gada mainās atkarībā no dienas, kad tiek svinēta Pasha. Tas tādēļ, ka Baznīcas svētku un svēto piemiņas kalendārs saistīts ar saules kalendāru, bet Pashālija – ar mēness kalendāru. Saskaņā ar Pareizticīgo Pashāliju Kristus Pashu pieņemts svinēt pirmajā svētdienā pēc pirmā pava­sara pilnmēness, kas ir pēc pavasara saulgriežiem 21. martā (pēc Jūlija kalendāra). Tāpēc pareizticīgo Pasha dažādos gados var tikt svinēta laika periodā no 22. marta līdz 25. aprīlim pēc Jūlija kalendāra (tas ir, no 4. aprīļa līdz 8. maijam pēc jaunā stila) un tādējādi atrodas baznīcas un kalendārā gada vidū, turklāt ir tā centrs arī garīgā nozīmē,” vēstīts lapā biblos.lv.

Katoļiem Jēzus Kristus augšāmcelšanās svinības ir noteiktas kā obligāti svinamas. Arī Jēzus Kristus Debesskāpšanas diena ir obligātas svinības.

Pareizticīgajiem 40 dienas pēc Lieldienām, ceturtdienā, ir Kunga Debesbraukšana.

Lieldienu svētki, ko pirmo kristiešu draudze atzīmēja katru svētdienu, uzskatot par tā Kunga augšāmcelšanās svētkiem, kuros tiek svinēta viņa uzvara pār nāvi (Lielā piektdiena),- ir kļuvuši par tradicionālā baznīcas gada galveno notikumu,” uzsvērts M.Hatšteina grāmatā ”Pasaules reliģijas”.  Turpat arī piebilsts, ka

“Lieldienas, Debesbraukšanas diena un Vasarsvētki tiek svinēti saskaņā ar Mēness kalendāru,

un tāpēc to datumi nav stingri noteikti”. 

2.gadsimtā izvērsās nopietnas diskusijas par pareizo datumu Lieldienu svinēšanai, jo “Romā dažādas draudzes to svinēja atšķirīgās dienās. Daudzas baznīcas [..] ievēroja jūdaistu kalendāra tradīcijas pat tajos gadījumos, kad Lieldienas iekrita darbdienā. [..] Lieldienu datuma aprēķināšanai tika ieviestas vairākas jaunas metodes, bet galīgu vienošanos Rietumos panāca tikai Virbija sinodē (664.g.).”, skaidrots grāmatā ”Kristietības vēsture”.

Mātes diena

[Pēc Lieldienām Latvijā atzīmējam Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Eiropas dienu.]

Kristieši, šķiet, pēdējos gados, vēl akcentē nepieciešamību kā kristīgus svētkus atzīmēt arī Mātes dienu vai Starptautisko ģimenes dienu.

Vasarsvētki

Vasarsvētki ir atvasināti no ebreju svētkiem Šavuot, kuros tiek svinēta pavasara raža. Vasarsvētki kristiešiem ir kulminācija pēc Lieldienu svētkiem. Šie svētki atzīmē Svētā Gara nolaišanos pie apustuļiem un kalpo arī par krāšņu Lieldienu laika noslēgumu. Vasarsvētki tiek svinēti septītajā svētdienā pēc Lieldienām. Kristieši piemin Svētā Gara dāvanas, ko pēc Jēzus augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs saņēma apustuļi.  Šī diena iezīmē kristīgās baznīcas dzimšanu. 

Katoļiem Vasarsvētki noteikti kā obligāti svinami.

Pareizticīgie Vasarsvētkus sauc arī par Trijādības svētkiem, kas vienmēr ir svētdienā. Ar līdzīgu nosaukumu – Trīsvienības svētkus – luterāņi svin nedēļu pēc Vasarsvētkiem. Šos svētkus baznīca sāka svinēt 10.gadsimtā, un ar tiem “sākas baznīcā tā saucamais “bezsvētku pusgads”, jo nākamie lielie svētki būs tikai Ziemsvētkos,” skaidro Rīgas Lutera draudzes ”Facebook” kontā.

Ko svinam vasarā?

Pēc Vasarsvētkiem katoļu baznīcā kā nākamie tiek atzīmēti Vissvētākās Jaunavas Marijas- Baznīcas mātes- svētki.

Bet ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem, pamatā spāniski runājošajās zemēs, tiek svinēta diena: “Mūsu Kungs Jēzus Kristus, Augstais un mūžīgais priesteris”.

Tālāk- Svētās Trīsvienības svētki.
Vissvētākās Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētki

Pēc Vasarsvētkiem nākamās katoļiem obligātās svinības ir Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētki.

Bet 24.jūnijā – un tā nav obligāti svinama- ir Svētā Jāņa Kristītāja piedzimšana, ko Latvijā parasti sabiedrības vairākums sauc par Jāņiem jeb Līgo svētkiem.

Pareizticīgie atzīmē šo dienu kā Jāņa Priekšteča jeb Kristītāja dzimšanas dienu.

Aicinu iesaistīties rakstu sērijas tapšanā! Sūtiet noderīgu informāciju uz: aija@tuvuma.lv!

Turpinājums sekos…

Avoti:

• katolis.lv;
• B. Toropovs, L. Bakls “Ceļvedis pasaules reliģijās”;
• kalendārs.lv;
• ”Kristietības vēsture”
• eleison.lv
• https://www.artermini.lv
• M.Hatšteins ”Pasaules reliģijas”;
• biblos.lv.

*02.06.2023. Papildināts ar Svētās Trīsvienības svētkiem