Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs Aglonā aicina stiprināt Latvijas drošības divas dimensijas un pārvarēt demogrāfisko krīzi

AGLONA, 2026. gada 14. augusts – Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinību vigīlijas dievkalpojumā Aglonas bazilikā Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs teica uzrunu, aicinot sabiedrību un valsts vadību pievērsties trim Latvijai izšķiroši svarīgām jomām: valstiskajai drošībai, demogrāfijas veicināšanai un ilgtermiņa attīstībai, kas
balstīta uz garīgajām vērtībām. Arhibīskaps uzsvēra, ka, lai gan katram svētceļniekam ir personiskas lūgšanas, pastāv kopīgas rūpes par visas mūsu tautas un valsts nākotni.

Divas drošības dimensijas: militārā un garīgā
Analizējot pašreizējo hibrīdkaru, kas ietekmē Latviju un kaimiņu tautas, un Ukrainas cīņu par neatkarību, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs izcēla divas nepieciešamās valsts aizsardzības dimensijas – cilvēcisko un garīgo.

Cilvēciskā jeb materiālā dimensija ietver Latvijas robežas praktisku un stingru nostiprināšanu, Nacionālo Bruņoto spēku un Zemessardzes sagatavotību un stiprināšanu, dalību starptautiskajās drošības struktūrās, kā arī visas Latvijas sabiedrības lojalitātes veicināšanu valstij kā vienu no prioritārajiem uzdevumiem.

Savukārt garīgā dimensija krīzes situācijās balstās uz diviem pīlāriem: patriotismu jeb patiesu mīlestību pret savu zemi, kā arī ticību un spēka smelšanos Dievā. Daudz spēj taisnīgā lūgšana!
Jēzus Māte ir pirmā starp taisnīgajiem un svētajiem. Latvija jau kopš 1215. gada vēsturiski ir veltīta Dievmātes aizbildniecībai un pazīstama kā Terra Mariana. Tomēr arhibīskaps atgādināja, ka šis statuss nedarbojas maģiski – tas prasa visas tautas garīgu līdzdarbību, uzticību derībai ar Dievu un dzīvu lūgšanu.Vēršoties pie Bībeles sižeta par Dāvida un Goliāta cīņu, tika atgādināts, ka Dāvids uzvarēja, paļaujoties nevis uz saviem spēkiem, bet gan uz Kunga vārdu. Uzrunā tika uzsvērts, ka galarezultātā tieši Dieva klātbūtne un aizsargājošais spēks spēj pasargāt Latviju no kara briesmām.

Demogrāfiskā krīze un aicinājums uz vērtību pārvērtēšanu

Svētrunā īpaša vērība tika veltīta kritiskajai demogrāfiskajai situācijai Latvijā un Austrumeiropā, aicinot atjaunot biblisko skatījumu uz bērnu radīšanu kā svētību un dzīves aicinājuma piepildījumu. Dievs iesākumā, pēc tam kad bija izveidojis cilvēku pāri, viņiem teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to” (Genesis 1, 28). Ja bērns tiek uztverts tikai kā
apdraudējums labklājībai, karjerai vai ērtai dzīvei, demogrāfiskā krīze tikai padziļināsies.
Kā nopietnus demogrāfiju kavējošus faktorus arhibīskaps minēja divus aspektus:
Valsts ekonomiskā attieksme un “pasīvais sods par bērnu radīšanu”: Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu “Pensions at a Glance 2025”, tika norādīts, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropā sieviešu pensiju vienlīdzības ziņā
saistībā ar bērna kopšanas pārtraukumiem darbā. Mātes ienākumi pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas samazinās par 50%, un viņu pensijas vēlāk ir par 10–15% (vai pat vairāk) zemākas nekā vīriešiem.

Sabiedrības vērtību skala publiskajā sfērā: Tika kritizētas valsts finansētās NVO, kas ģimenes un seksuālās audzināšanas jautājumos akcentē izsargāšanos, nevis atvērtību dzīvībai, kā arī Stambulas konvencija, kas savā vēstījumā esot antinatālistiska un demotivē jauniešus stāties noturīgā laulībā, pasniedzot ģimeni kā vardarbības perēkli.
Kā alternatīvu arhibīskaps izcēla Baznīcas piedāvātās programmas, kas veicina veselīgu un dzīvībai atvērtu izpratni: TeenStar un Cikla šovs pusaudžiem, Laulāto Tikšanās pāriem, kā arī Ģimenes Ekoloģijas institūta auglības atpazīšanas nodarbības.

Ilgtermiņa attīstības pamatā – kopīgais labums

Noslēgumā arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs vērsa uzmanību uz Latvijas ilgtermiņa attīstības vērtībām. Viņš norādīja, ka apziņa par mūžības perspektīvu un to, ka mūsu patiesās mājas ir debesīs, pilnībā maina dzīves fokusu un atbrīvo no patēriņa kultūras gūsta. Tas palīdz ikdienā iedzīvināt tādus jēdzienus kā kopīgais labums, solidaritāte, izpalīdzīgums un cieņa pret
līdzcilvēkiem.
Svētruna noslēdzās ar sirsnīgu aizlūgumu par drošām valsts robežām, noturīgām, kuplām ģimenēm un sabiedrību, kuras locekļi spēj ar patiesu mīlestību rūpēties par līdzcilvēkiem.

Par svētkiem:
Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas debesīs svētki Aglonā katru gadu pulcē tūkstošiem svētceļnieku no visas Latvijas un ārvalstīm, kalpojot par nacionālās vienotības un garīgās atjaunotnes simbolu.