Zbigņevs Stankevičs: noskatījos Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas gada uzrunu (+VIDEO)

Viņa neapšaubāmi atstāj spēcīgas līderes iespaidu. Uzruna bija ļoti labi sagatavota gan struktūras, gan psiholoģiskā ziņā. Tajā tika minēti arī vairāki konkrēti piemēri no dzīves. Cilvēkus, kuru dzīvesstāstu epizodes viņa atstāstīja, prezidente bija uzaicinājusi būt klāt, tādējādi piešķirot šiem piemēriem personisku dimensiju.

Viņa iestājās par stipru Eiropu, lielu uzmanību veltot ekonomiskajiem jautājumiem. Tomēr palika neskaidrs, par kādu vienotās Eiropas pārvaldības modeli viņa iestājas – vai par stingri centralizētu Eiropu Briseles (lasi – Vācijas) vadībā vai arī par brīvu un suverēnu valstu brīvprātīgas sadarbības modeli. Pārlieka centralizācija un birokratizācija apslāpē radošumu un iniciatīvu un ilgtermiņā var izraisīt pretestību un pastiprināt centrbēdzes spēkus. Atcerēsimies kaut vai Breksita piemēru.

Pozitīvi vērtējams tas, ka viņa ļoti apņēmīgi deklarēja gatavību aizstāvēt ikvienu dalībvalsti ārēja uzbrukuma gadījumā. Te gan rodas jautājums: cik nopietns praktisks segums ir šādai deklarācijai? Ja viņa būtu Eiropas apvienoto bruņoto spēku (kuri joprojām nepastāv!) virspavēlniece, tad šādam paziņojumam būtu pavisam cits svars.

Ļoti skaidrs bija vēstījums par migrāciju, acīmredzot reaģējot arī uz 22 Eiropas līderu – tostarp mūsu Ministru prezidenta Andra Kulberga – viņai adresēto vēstuli: migrācija ir jāierobežo un jāiekļauj tiesiskā regulējuma ietvaros. Salīdzinot ar Andželas Merkeles iepriekš piekopto plaši atvērto durvju politiku, šeit redzams būtisks pavērsiens reālistiskākas migrācijas politikas virzienā.

Uzrunā vairākkārt tika piesauktas Eiropas vērtības. Tomēr gribētos dzirdēt arī skaidrāku atbildi uz jautājumu, kas ir šo vērtību pamatā. Itālijas premjeres Džordžas Meloni un Dānijas premjeres Metes Frederiksenas kopīgais aicinājums aizsargāt Eiropas kristīgo mantojumu viņas uzrunā tā arī palika bez ievērības. Eiropas identitāte nav radusies tukšā vietā – tās kultūru, izpratni par cilvēka cieņu, solidaritāti un kopējo labumu gadsimtiem ilgi ir veidojis arī kristīgais mantojums. Tādēļ būtu svarīgi, lai sarunā par Eiropas nākotni šī dimensija netiktu atstāta novārtā.

Lai arī gribējās dzirdēt vairāk par to, kā plānots risināt problēmas izglītības un audzināšanas jomā, ļoti pozitīvi uztvēru iecerēto reformu bērnu un pusaudžu aizsardzībai sociālo tīklu vidē.

Kopumā bija vērtīgi piedalīties Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā pasākumā un pēc uzrunas neformālās sarunās apmainīties ar iespaidiem par Eiropas nākotni.