Kā neielaist viltus ziņas baznīcā? Diskusijas dalībnieku ieteikumi (+ FOTO, VIDEO)


168
Sestdien, 6. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika diskusija “Vai viltus ziņas ir aktuālas baznīcā?”, ko rīkoja Tuvumā.lv un nodibinājuma ”Kristīga dzīvesveida izpētes fonds” komanda.  Saruna tika veltīta melu atpazīšanai sabiedrībā un draudzē, viedokļu līderu atbildībai un medijpratībai.

Diskusijā piedalījās laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālists Ģirts Vikmanis, “Radio Marija Latvija” vadītājs un katoļu priesteris Pēteris Skudra, teologs Ņikita Andrejevs, draudzes “Kristus Pasaulei” pārstāvis un vēstures skolotājs Pēteris Plakans, kā arī draudzes “Prieka vēsts” jauniešu darba vadītājs Dāvids Gleške. Pasākuma vadīja medija “Tuvumā.lv” galvenā redaktore Aija Volka.

Piedāvājam apkopojumu ar diskusijas noslēgumā izteiktajiem dalībnieku ieteikumiem klausītājiem: kā atpazīt melus un vairot draudzes locekļu medijpratību.

IETEIKUMI: Kā cīnīties pret viltus ziņām?

Ņikita Andrejevs

Ņikita Andrejevs iesaka pašiem pētīt informāciju, kā arī uzticēties savai intuīcijai.  Ja tiešām kaut kas interesē, papētīt par uzzināto no vairākiem avotiem, lai būtu drošs, vai tie ir meli vai patiesība.

Kādreiz arī jāsaprot, ka līdz galam nav iespējams zināt patiesību par notikumiem – ja paši neesam bijuši uz vietas notikuma vietā un nevaram pārbaudīt, vai tā tiešām ir noticis.

 

Ģirts Vikmanis

Ģirts Vikmanis iesaka cilvēkiem uztaisīt čeklisti (jeb sarakstu pēc noteiktiem kritērijiem) ar medijiem, kurus lietot, un kurus nelietot. Jāsaprot, kādus principus medijs ievēro un vai tajā ir uzticama informācija. Baznīcās ir jāpromotē (jeb jāreklamē) medijpratība. Ņemot vērā to, ka draudzēs notiek komunikācija starp draudžu locekļiem, tajā skaitā kafejnīcās, kādā brīdī var izveidoties situācijas, kad sāk darboties “aģentūra – бабушка сказала” (jeb ”viena tante teica”),- tādā gadījumā vienkārši ieteicams pieiet klāt aprunātajam cilvēkam un uzdot viņam pašam jautājumu, vai runātais ir patiesība, kas neko nemaksā. Divas vienkāršas verifikācijas (informācijas patiesuma pārbaudes) metodes: pirmkārt, ierakstīt medija ziņas fragmentu meklētājā ”Google” un izlasīt, kas citos avotos par to ir rakstīts; otrkārt, privātā komunikācijā runāt aci pret aci ar draudzes brāļiem, ja sākušās kādas runas.

”Mēs visi esam cilvēki, un baznīcā taču arī pulcējas cilvēki, un, ja attīstās kādas lietas [kā baumas],- vienkārši pieej un pajautā,” iedrošina Ģ.Vikmanis.

Saprast medijpratību ir svarīgi ne tikai baznīcā, bet vispār visā sabiedrībā. Cilvēki, kuri ir studējuši žurnālistiku vai politoloģiju, saprot, kas ir uzticams medijs un kas nav uzticams, bet lielākajā daļā sabiedrības ir ļoti grūti to saprast.

Pēteris Plakans

Pēteris Plakans uzskata, ka katram ir kādas personas, kurām mēs esam izvēlējušies uzticēties, tāpēc mēs varam paprasīt viedokli gandrīz jebkurā jautājumā.

“Tie, protams, noteikti nebūs kādi influenceri vai elki, vai kas tāds, bet personas, ar kurām komunicējam, kurām uzticamies.”

P.Plakans iesaka saprast, kāds ir medija satura konteksts, jo visas ziņas “nav bezpersoniskas, un nepieciešams saprast, ko ar šo ziņu kāds cenšas panākt.”

 

Pēteris Skudra

Pēteris Skudra norāda, ka visam augstāk stāv pāri Bībele, un Bībele mums iedod diezgan labu līdzekli, kā pārbaudīt informāciju.

“Apustulis Pāvils saka: visu pārbaudiet; to, kas labs, paturiet”, atgādina priesteris.

P.Skudra piekrīt arī diskusijā izskanējušajiem ieteikumiem: pārbaudīt, kādi ir informācijas avoti, un arī apdomāt, kāpēc kāds to rakstījis. “Kāds filosofs diezgan labi atbildēja, kad viņam kāds māceklis atskrēja un jautāja: “Vai tu dzirdēji šo ziņu?” Filosofs atjautāja: “Vai tu esi izsijājis šo ziņu caur trijiem sietiem?  Viens siets – patiesība. Ja tā ir patiesība, tad: vai tā man ir noderīga? Ja ir noderīga, tad- vai tā ir laba.” Arī visas tenkas un puspatiesības balstās uz kādu daļu patiesības, bet – vai es kļūstu bagātāks un labāks ar šo informāciju – rosina pārdomāt P. Skudra.

Dāvids Gleške

Dāvids Gleške novērojis, ka diemžēl visbiežāk jaunieši, pusaudži patērē medijus, kuros publicētas fake news (”viltus ziņas”), jo tās ir interesantas, bet jāsaprot, ka, ja ieeja lapā un redzi, ka visa informācija ir ļoti satraucoša un skandaloza, visdrīzāk tās ir fake news. “Nevajag uzķerties un to atbalstīt, un veicināt šādu ziņu izplatīšanos sabiedrībā. Un, manuprāt, ir svarīgi saprast, ka

visa informācija, kādu mēs saņemam mediju telpā vai vispār interneta vidē, ir daļēja patiesība.

Tāpēc atcerieties, ja iespējams, paskatieties vēl citas ziņas, kas arī runā par to pašu lietu, lai iegūtu pilnīgu kopainu,” iesaka D.Gleške.

  • Pasākuma pilnu video ierakstu var skatīties šajā Facebook linkā.
  • Diskusijas audio ieraksts būs dzirdams trešdien, 10. aprīlī, plkst.17:00  raidījumā “Savienots” radio “Marija Latvija” mājaslapā http://www.rml.lv vai Rīgā 97,3 FM, Liepājā 97,1 FM, Krāslavā 97,0 FM, Valkā 93,2 FM.