Bagātie kristieši un mazticīgie nabagi? Pārsteidzoši viedokļi par naudu

“Reizēm mulstu par ziedošanu nabagiem- tādu, kas prasa, ir tik daudz, ka tā visu algu varētu izdāļāt. Zinu, ka Dievs aicina dot tam, kas lūdz, bet vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka ir lūdzēji, ubagi, kam tas ir dzīvesveids, tajā skaitā tādi, kuri patiesībā no valsts- manis maksātajiem nodokļiem- var iegūt pabalstu. Kā nenocietināt sirdi pret lūdzējiem, bet neļauties arī tikt apmānītam? Kad sevi mierinu, ka man kāda atbalstīšanai naudas nepietiek, mānu sevi, jo pēc pāris soļiem nopirktu kafijas krūzi līdzņemšanai, bez kā varētu iztikt… Ērtāk ir visu desmito tiesu ziedot draudzei. Bet varbūt pareizāk būtu par to vairāk lūgt Dievu un ziedojumu kaut kā dalīt, lai atbalstītu arī kādu citu organizāciju ar labiem mērķiem,’’ spriež kāda anonīma projektu vadītāja, vecumposmā no 31 līdz 35 gadiem. Viņa bija viena no 65 cilvēkiem, kas internetā aizpildīja TUVUMĀ komandas sagatavoto anketu “Kristietis un nauda”.

Gatavojoties medija atklāšanai, vēlējāmies uzzināt, kā kristieši attiecas pret naudu un vai reālajā dzīvē izdodas īstenot savus ideālus. Aptaujā piedalījās 19 vīriešu un 46 sieviešu dzimtes pārstāvji vecumā no 16 līdz 80 gadiem.

Lielākā daļa aptaujāto kristiešu uzskata, ka viņi drīkst būt bagāti. Viena daļa uzskata, ka ir pat īpaši jātiecas pēc bagātības, jo tad būšot lielākas iespējas palīdzēt citiem, ziedojot draudzei vai individuāli trūkumcietējiem, liecina interneta aptauja. “Nauda pieder Dievam.” “Nauda ir instruments Dieva rokās.” “Viss nāk no Dieva’’- lielākoties šādi un līdzīgi izteikumi tika minēti. Tikai vienā atbildē no kopumā 65 anketām parādījās doma, ka attieksmei pret naudu jābūt piesardzīgai, jo tā var nākt arī no ļauniem spēkiem. Savukārt citi naudas jēdzienu saista ar saviem vai citu netikumiem- skopumu, slinkumu, egoismu, izšķērdību, ātrsirdību u.c. Trūkums pieminēts arī kā lāsts.

“Labklājība nedrīkst būt mērķis. Pa priekšu jādzenas pēc debesu valstības. Labklājība ir piemetamā daļa, kuru Dievs ir paredzējis saviem bērniem, un trūkums ir lāsts, piemēram, Vecajā derībā nesen izlasīju, ka Dāvids vienam karavadonim, kurš nogalināja citu karavadoni, pateica lāsta vārdus un viens no tiem bija, kaut tu dzīvotu trūkumā,” teikts kādā no anketām.

Kādas ir labās īpašības?

Rīkojoties ar naudu, kristietim jābūt godīgam, devīgam, dāsnam, nesavtīgam, pateicīgam, apdomīgam, saprātīgam, samērīgam, gudram, atbildīgam, pazemīgam, taisnīgam, pieticīgam, paklausīgam Dievam, labprātīgam, priecīgam, nav jābūt iedomīgam, nav jālielās.

Līdzīgas īpašības minējuši draudžu pārstāvji, atbildot uz jautājumu, kādi principi jāievēro draudzēm, pārvaldot tām ziedoto naudu.

Spriežot gan pēc interneta aptaujas atbildēm, gan anketām “GLS” laikā, lielākā daļa kristiešu uzskata, ka paļāvība uz Dievu finanšu jomā izpaužas kā lūgšanas, pēc kurām Dievs dos skaidrību, kā pareizi rīkoties ar naudu.

Uzņēmējs no Jelgavas: “Lūgt Dieva vadību finanšu plānošanā.”

Biroja administratore no Rīgas: “Ja Dievs uzrunā kādu svētīt no saviem līdzekļiem, paklausīt!”

Psiholoģe no Rīgas: “Lūgt un būt ar jūtīgu sirdi pret Svētā Gara zīmēm!”

Sludinātājs no Liepājas: “Ar lūgšanu starpniecību un apziņu, ka viss jau pieder Viņam, bet mēs esam tika namturi, kuriem ir kādas summas uzticētas no Dieva.”

Uzņēmēja: “Jāpaļaujas, ka Dievs svētīs un vadīs, taču pašam ir jāstrādā, nevis tikai jāgaida, ka Dievs caur cilvēkiem nodrošinās. Jālūdz Dievam veselība, lai varētu strādāt. Jālūdz gudrība Dievam, kā vadīt finanses.”

Minēti vēl arī vairāki noteikti principi, kas ņemti vai nu no Jaunās Derības (maksāt nodokļus- līdzība par denāriju) vai Vecās Derības (maksāt 10.tiesu, neaizņemties ar procentiem). Atbildēs parādās vēl arī padomi ”uzkrāt”, ”taupīt”, ”neatļauties pārlieku lielu greznību, lai nedotu vaļu miesai”, ”pirkt apdomīgi”, “neveikt spontānu, mirkļa iespaida pirkumus,” ”investēt”, ”atstāt mantojumu”, ”nekrist izmisumā, ja nauda zūd”, “strādā, nesēdi un negaidi, ka nauda nokritīs no gaisa”, ”nedrīkst slinkot”, ”pašam aktīvi jāaplūko darba iespējas, čakli jāstrādā”, ”kopt savus talantus”, ”strādāt darbu, kas rada izaugsmi, bet neatņemt laiku ģimenei”, ”jāieklausās sevī- ja viss sokas, tad viss pareizi”.

Misionāre, pilna laika kalpotāja no Valdemārpils: “Ne tikai lūgt un gaidīt, kad nauda kritīs no debesīm, bet reāli runāt par savu vajadzību, rakstīt vēstules ar lūgumu pēc atbalsta, katrā ziņā darīt visu, ko pats var izdarīt, un pārējais uzticībā Dievam.”

Attieksme pret nabadzību

Kopumā pēc atbildēm gluži vai rodas iespaids, ka kristiešu vidū nav nabadzīgu cilvēku. Visticamāk to var izskaidrot ar to, ka aptauja aizpildīta internetā un tie, kam ir iespējas to lietot, paši ir gana turīgi. Tomēr izbrīna dažu negatīvā attieksme pret trūkumcietējiem…

Sekretāre Valmierā:  “Bieži vien trūkums ir sekas tam, ka nevēlas kaut ko darīt. Diemžēl nācies sastapties ar cilvēkiem, kuri paši neko negrib darīt, bet tikai patērēt. Manuprāt, tas gan ir grēks.”

Biroja darbiniece Rīgā: “Mēs neesam atbildīgi par visu pasauli, mums nav jākļūst par glābējiem, Jēzus ir glābējs.”

Mācītājs Rīgā: “Tie, kuri dzīvo trūkumā, pirmkārt, nav kristieši. Otrkārt, ir formāli un reliģiski kristieši. Vai tad man jākļūst par bomzi, ja Rīgā ir daudz bomži?”

Aptauju bija aizpildījusi arī kāda sieviete, kura sevi nesauc par pārliecinātu kristieti, bet ”vairāk budisti”. Tātad, sieviete, kura interesējas par abām reliģijām. Viņa norādīja, ka svarīgākais naudas pārvaldībā ir ievērot ”ētikas principus”, ”samērību, apdomību”. Mazāk svarīgi ir ziedot 10.tiesu, individuāli ziedot trūkumcietējiem, ziedot labdarības organizācijām, naudu aizdod, ja neesi pārliecināts, ka atdos. Par savām iespējām ievērot principus atbilstoši ideāliem raksta: “Traucē valsts statuss pasaules valstu hierarhijā, izglītības trūkums, personīgi novērotas netaisnības, cilvēktiesību pārkāpumi, pašas ideālisms un brīžiem pārāk labā sirds.”

Interesanti, ka pensionāre Kandavas novadā norādījusi, ka pašai ikdienā jāiztiek mēnesī vien ar pensiju 253 euro apmērā. Arī viņa ir skeptiska pret daļu no trūkumcietējiem, norādot, ka tie paši vainīgi, jo nevēlas strādāt vai sirgst no atkarības. Tomēr viņa arī uzskata, ka kristietim pienākas “atbalstīt trūkumā esošos bērnus, atraitnes, vecos cilvēkus.”

Teoloģe: “Es domāju, ka ir jāparūpējas par savām vajadzībām, bet nevaram aizmirst savus brāļus un māsas, kas ir trūkumā.”

Uzņēmēja Siguldā: “Īsts kristietis palīdzēs arī citiem pacelties finansēs.”

Šī ir rakstu sērijas par naudu pirmā daļa. Turpinājumā- kā draudzei pārvaldīt finanses, kā attiekties pret valsts likumiem un citi jautājumi…