Džons Lenokss apgalvo, ka zinātnē ir Dievs

“Diemžēl mums nav daudz laika sarunai, jo pēc pusstundas man ir jābūt lekcijā,” pirms intervijas teic Oksfordas universitātes matemātikas profesors Džons Lenokss (John Lennox). Viņš ir pirmo reizi Latvijā, lai lasītu lekciju un piedalītos diskusijā ar profesoru Mārci Auziņu par zinātnes un ticības jautājumiem. Džons Lenokss ir starptautiski atzīts lektors, vairāku grāmatu autors, viņš ir piedalījies augsta līmeņa debatēs ar tādiem pazīstamiem zinātniekiem, kā Ričards Dokinss (Richard Dawkins) un Stīvens Hokings (Steven Hawking).

Džons Lenokss. Publicitātes foto

Evija Mileiko: – Zinu, ka būs diskusija Latvijas Universitātē, kurā debatēsiet ar profesoru Mārci Auziņu. Vai zināt kaut ko par viņu?
Dž. L.: – Nē, bet viņš izklausās draudzīgs.
– Vai pirms diskusijas mēdzat internetā gūt informāciju par oponentiem?
– Visu pagājušo nedēļu (intervija notiek 02.11.2015., aut. ) biju atvaļinājumā, kur nebija piekļuves internetam. Bet, protams, es mēdzu painteresēties par cilvēkiem.
– Jūs bieži piedalāties dažādās debatēs, kurš brīdis diskusijā jums patīk visvairāk?
– Nevar būt runa par patikšanu. Kāpēc es vispār piedalos diskusijās? Lai parādītu, ka ir racionāla alternatīva dominējošajai ateistiskajai filozofijai, kas ir plaši izplatīta rietumu akadēmiskajā vidē. Es nepiedalos, lai uzvarētu, bet gan lai uzturētu labu diskusiju, kuras laikā cilvēki var iepazīt jautājuma abas puses un paši izvērtēt argumentus. Izbaudu visu šo procesu.

– Vai esat piedzīvojis, ka pēc diskusijas kāds maina savu pasaules uzskatu?
– Protams, neskaitāmas reizes. Citādāk es to nedarītu. Katru nedēļu saņemu vēstules no cilvēkiem, kuri ir skatījušies diskusijas un kļuvuši par kristiešiem. Mēs nepiedzimstam ar konkrētu pasaules uzskatu, cilvēki maina savu pārliecību.
– Vai ir tādi jautājumi, uz kuriem jūs nevarat atbildēt?
– Jā un nē. Ir ļoti sarežģītie, eksistenciālie jautājumi, uz kuriem nevar atbildēt kā matemātikā ar skaidru matemātisku formulu, un neviens to arī neprasa. Ir smagie jautājumi par ļaunumu un ciešanām, ar kuriem saskaras ikviens no mums… Ja kāds apgalvo, ka viņam ir vienkārša atbilde uz tiem, es zaudēju interesi un vēlmi klausīties. Tāpat saskaros ar daudziem tehniskiem jautājumiem, uz kuriem nevaru atbildēt. Nav tāda cilvēka, kurš zinātu visu.
– Vai ir kāds jautājums, uz kuru nav atbildes, bet jums gribētos, ka tāda būtu?
– Protams, jo vecāks kļūstu, jo vairāk saprotu, cik maz patiesībā zinu. Es gribētu vairāk zināt par to, kā Dievs radīja visumu, dzīvību, kādas ir attiecības starp dabiskajiem procesiem un to, kā Dievs radīja ar Vārdu. Šie ir ļoti sarežģīti jautājumi, bet tie stimulē manu interesi.
– Vai ir iespējams debesis un elli izskaidrot zinātniski, vai arī tas ir tikai ticības jautājums?
– Jūs jaucat vairākas lietas. Ticība nav alternatīva zinātniskajam skaidrojumam. Ticībai zinātnē ir ļoti būtiska loma un es to skaidrošu arī Latvijā. Bet, vai ar ticību jūs domājāt reliģisko ticību?
– Jā.
– Tad vārds ticība šajā jautājumā ir maldinošs. Piemēram, ja gribat izdarīt zinātnisku pieņēmumu, jums ir jātic, ka cilvēka prāts ir spējīgs racionāli skaidrot visumu. Precīzāk būtu jautāt, vai par debesīm var pateikt kaut ko racionālu? Protams, ka var. Bībelē par debesīm ir pateikts ļoti daudz. Nākamais jautājums, vai to var pierādīt? Un runājot par to – ir pāris pierādījumi un, ja ticam, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tad visdrīzāk, līdzīgi kā es, tos uztversim nopietni. Cits jautājums, vai mēs saprotam to, kas ir rakstīts Bībelē, bet tas pavisam noteikti ir racionāli. Viena no lielākajām problēmām, kas ir ateisma mantojums, ir ideja, ka zinātniskais skaidrojums ir vienīgais iespējamais skaidrojums.
– Pasaulē ir daudz reliģiju, kas ietver ticību Dievam. Kāpēc jūs esat kristietis?
– Pavisam īsi sakot, pirmkārt, esmu pārliecināts, ka kristietība ir patiesa, pamatojoties uz pierādījumiem, kas daļēji ir vēsturiski, daļēji eksistenciāli. Otrkārt, kristietība ir unikāla, jo tikai tā piedāvā jēgpilnu risinājumu manam morālajam ļaunumam. Kristus nesacenšas ar citām reliģijām, jo Viņš piedāvā kaut ko tādu, ko neviena cita nespēj – piedošanu. Un man nevajadzētu pat sākt runāt par reliģiju atšķirībām pirms neesmu izskaidrojis, ka ir jānodala reliģiska ticība un morāle. Jo, ja atšķirības aplūkosiet morāles līmenī, redzēsiet, ka daudzās reliģijās un ārpus reliģijām ir diezgan līdzīgas morāles normas. Tāpēc jāsaprot, ka tad, kad diskutējam par atšķirībām starp reliģijām, mēs neizdarām morālu kritiku par cilvēkiem. Tas ir ļoti svarīgi. Jo es kā kristietis ticu, ka katra sieviete un vīrietis ir radīts pēc Dieva līdzības un tāpēc katrs ir vērtība. Pirms uzsāku diskusiju par atšķirībām, man ir svarīgi, lai cilvēki zinātu, kā es viņus uztveru. Pretējā gadījumā jebkura kritika tiks uztverta kā noniecinājums. Bet, kā jau teicu, šis ir ļoti komplicēts jautājums un šobrīd mēs to nevaram izrunāt.

Džons Lenokss. Publicitātes foto

– Ko jums nozīmē būt kristietim?
– Uz šo jautājumu ir vairākas atbildes, bet būtiskākā ir šī – es esmu persona un Dievs ir persona, un visdziļākais, kas dzīvē var būt, ir attiecības ar reālu, dzīvu Dievu. Atskatoties uz savu dzīvi, un es esmu diezgan ilgi dzīvojis, esmu jutis un joprojām jūtu, ka Dievu interesē mana dzīve, es varu runāt ar Viņu un Viņš runā ar mani caur Savu Vārdu. Viņš ir bijis ļoti īsts manā ģimenes dzīvē ar sievu un bērniem.
– Kā tieši jūs esat piedzīvojis Dievu?
– Es runāju ar Dievu tieši tāpat, kā runāju ar savu sievu. Viņš ir apsolījis mani vadīt un es esmu to piedzīvojis. Kristus ir apsolījis, ja uzticēsimies Viņam kā savam Kungam un Glābējam, tad Viņš mums dos mieru ar Dievu un es esmu to piedzīvojis. Viņš ir teicis, ka piedod un es esmu piedzīvojis piedošanu. Citiem vārdiem sakot, es ticu, ka Kristus sacīto no zinātniskās perspektīvas var pārbaudīt.
– Kā to var pārbaudīt?
– Vienkārši – darot to, ko Viņš liek, un tad vērojot, kas notiek tālāk.
– Vai ir viegli būt kristietim zinātniekam?
– Pilnīgi noteikti – ir viegli. Ja skatāmies uz zinātnes vēsturi, lielākā daļa zinātnes pionieru bija kristieši, piemēram, Galilejs (Galileo Galilejs), Ņūtons (Īzaks Ņūtons), Koperniks (Nikolajs Koperniks). Ir ļoti cieša saistība starp modernās zinātnes attīstību un kristietību. Dīvainā lieta ir ateisms, bet mums vairs nav tik daudz laika, lai par to runātu. Taču man šķiet, ka ateistam ir daudz grūtāk būt zinātnē.
– Kāpēc?
– Piemēram, viens pavisam vienkāršs iemesls – mēs visi zinātnē lietojam savu prātu, bet daudzi mani draugi ateisti pat īsti netic, ka prāts pastāv. Viņi uzskata, ka mēs zinātnē lietojam smadzenes…, bet nu labi. Es viņiem saku: “Pastāstiet man par smadzenēm!” Viņi atbild, ka smadzenes ir N produkts no bezprātīga nekontrolēta procesa. “Un jūs tām uzticaties?” es jautāju. Šis ir ļoti būtisks arguments, kas aizved atpakaļ pie Čārlza Darvina, ko es un arī citi zinātnieki izmantojam, lai palīdzētu saprast, ka ateisms iedragā uzticību cilvēku racionalitātei tādā ziņā, ka tas nedod nekādu pamatu. Kristietība dod pamatu, jo tā saka, ka iemesls, kāpēc mēs ar prātu spējam daļēji izprast Visumu, ir tas, ka Dievs radīja gan visumu, gan mūsu prātu, bet ateisti saka, ka mūsu prāts ir bezprātīga un nekontrolēta procesa rezultāts. Tāpēc es uzskatu, ka ateisms ir akla ticība turpretim kristietība ir ticība, kas balstīta uz pierādījumiem.
– Jums ir autoritātes?
– Ko jūs ar to domājat?
– No kā jūs mācāties? Pie kā ejat tad, kad jums ir jautājumi, neskaidrības?
– Šis ir labs jautājums… Man ir ļoti daudz autoritāšu. Nebūtu saprātīgi, ja es būtu pats sev autoritāte. Ir daudzi zinātnieki, kurus uzskatu par izciliem, tāpēc manās grāmatās ir ļoti daudz atsauču. Tāpat man ir arī mentors (Deivids Gudings, aut.), vīrs, kurš ir pasaulē atzīts eksperts klasiskajā nozarē. Bet diemžēl tagad man ir jāiet uz lekciju.
– Liels paldies par sarunu un ar lielu interesi gaidām jūs Latvijā!

Raksts pirmoreiz publicēts 2015.gada 6.novembrī manapasaule.lv