Ko sagaidām no ievēlētās Saeimas? Diskusija radio raidījumā “Savienots” (+ AUDIO)

Ko mēs ceram sagaidīt no jaunās Saeimas un valdības, un kas secināms par vēlētāju zemo aktivitāti? 17.oktobrī plkst. 17:00 radio ”Marija Latvija” izskanēja Tuvumā.lv producētā radio raidījuma ”Savienots” pirmais jaunās sezonas raidījums. Aicinājām uz diskusiju par 13. Saeimas vēlēšanām dažādu konfesiju pārstāvjus. Raidījuma viesi šoreiz bija dziedātājs un Romas katoļu baznīcas Marijas Magdalēnas Rīgas draudzes loceklis Jānis Kurševs, baptistu mācītājs Edgars Mažis un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš. Šosezon raidījumu vada mūsu jaunais komandas loceklis Augusts Kolms.

Kāpēc daļa kristiešu ir apolitiski?

Statistika liecina, ka tikai neliels bija vairākums, kas vispār aizgāja uz vēlēšanām un tie bija 56,6% balsstiesīgo pilsoņu, tātad, mazliet vairāk par pusi.

Mūsu raidījuma viesi atzina, ka piedalījās vēlēšanās. 

Edgars Mažis: “Šķiet, ka esmu piedalījies līdz šim visās Saeimas vēlēšanās pēc Latvijas brīvvalsts atgūšanas. Es atceros, ka Padomju laikos vajadzēja iet vēlēt, kad tu tiki spiests iet, jo klīda visādi stāsti, ja tu neiesi vēlēt, var būt problēmas studijās vai darbā. Un mana izjūta ir, ka es esmu savas valsts pilsonis un vēlēšanas ir indikators tam, ka es piederu šai valstij, tāpēc es to uzskatu par ļoti normālu savas dzīves sastāvdaļu.”

Vēlētāju zemo aktivitāti Mažis skaidroja ar to, ka “kristieši nav līdz galam sapratuši vēstuli Romiešiem 13.nodaļu, kur Pāvils ļoti skaidri runā par to, kādas ir valsts un Dieva attiecības un, ja mēs to neesam sapratuši, tad uz valsti mēs skatāmies ar Padomju laika brillēm, ka nekas jau labs nenāks. Otra lieta: maz kristiešu iet politikā, un tie, kas ir, patiesībā ir ļoti vientuļi, jo aiz viņiem nemaz tādā priecīgā vienotībā nestāv draudzes, sakot “mēs par tevi un tu turies, mēs lūdzam Dievu par tevi!”.”” Drīzāk kristieši saskaras ar nosodījumu, līdz ar to, viņaprāt, izplatās apolitisms. 

Jānis Kurševs: “Man ģimenē ir iegājusies tāda tradīcija — iet balsot. Tā ir latvieša neatņemama sastāvdaļa- iet balsot un izteikt savu viedokli.  [..] Domāju, tā ir arī garīga cīņa, kurā mēs iesaistāmies, jo vēlēšanas nav jau arī tāds pragmatisks notikums vai pārāk praktiska lieta, bet tās nes sev līdzi ārkārtīgi daudz garīgas jaudas. [..] “Mūsos vēl ir daudz no pagāniskā, nolemtības. [..] Paļaušanās uz Dievu paliek par tādu (attieksmi) — ”Kristus jau visu izdarīja un man vairs nekas nav jādara, jo viss jau likteņa grāmatā ierakstīts”. Tās ir, tādas diezgan lielas pagānisma sekas mūsu kristīgā domāšanā.”

Romāns Ganiņš:

“Dievs mūsu valstī mūs izmato kā instrumentus reizi četros gados, lai ieceltu varu, jo Dievs darbojas caur mums, un, ja kristieši to izprastu, tad, tiešām visu draudžu locekļi arī dotos uz vēlēšanām.

Varbūt, tad būtu arī cits rezultāts. Es izdarīju izvēli pēc savas pārliecības un skatoties uz politisko spēku līdzšinējiem darbiem, mēģinot saprast, vai viņu vārdi saskan ar viņu darbiem.”

Ko sagaidām no Saeimas?

Raidījuma gaitā viesiem tika jautāts, kādu tie iztēlojas ideālo Saeimas deputātu.

Jānis Kurševs: “Man liekas svarīgi balsot par kādu, kuru es personīgi pazīstu, lai kādreiz satiekot, varu parunāt, kāds ir šī cilvēka viedoklis.”

Edgars Mažis: “Man ir ļoti svarīgi redzēt īstumu cilvēkā, ar to es saprotu to, ka tā nav tikai ārēja fasāde. [..] Otra lieta, ko es gribu redzēt, – pieklājīgus cilvēkus Saeimā. Pirms vēlēšanām tā lētā, prastā apsaukāšanās uz mani iedarbojās ļoti paralizējoši, es negribu redzēt cilvēkus, kuri ir tik prasti, kameru priekšā viens otru “nolika”. Pirms vēlēšanām daudzi parādīja, kādi viņi patiesībā. Man ir bažas par tiem, kas ievēlēti Saeimā, jo politika ir tāda riktīga kompromisa māksla, līdzsvars ir tik trausls.”

Romāns Ganiņš: ””Es centos meklēt cilvēkus, kuri ir dievbijīgi. Tas ir grūts uzdevums noteikt, kura partija ir tā dievbijīgākā. Man tuvas ir Salamana pamācības,  29.nodaļā ir teikts — “kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājas, ja tur pretī valda bezdievis, tad tauta nopūšas”. Tajā skatījumā es arī centos izdarīt savu izvēli.”

Kādas pārmaiņas vēlamies?

Kādas pārmaiņas no Saeimas un valdības sagaidīt ticīgajiem?

Jānis Kurševs: “Man ļoti rūp kultūras joma, lai ne tikai plauktu izklaides un atpūtas joma, bet kultūru un mākslu vairāk tieši valsts atbalstītu- tādas jomas, kas paceļ cilvēku, dot cerību, palīdz cerēt un strādāt, nodrošināt iedvesmu īstenošanos. Ļoti arī ilgojos pēc atbalsta zemniekiem, naturālajām saimniecībām. Lai katram pilsētniekam būtu kāds laucinieks, kurš būtu atbalstīts no valsts un ģimenēm būtu iespēja aizbraukt uz laukiem padzīvot, kaut vai vasarās. Lai vairāk tiktu atbalstīta dzīve ārpus Rīgas. [..] Vajadzīgas nemitīgas pārmaiņas un cīņa pēc pārmaiņām, jo personiskā revolūcija ir vajadzīga katram dzīvē. Jāpārstāj padoties, jo es arī pieķeru sevi pie domas, ka es kā latvietis esmu gļēvs ļoti daudzās situācijās un savā nolaidībā.

Vislielākā cilvēka revolūcija un laime ir nožēlot grēkus un nākt Trīsvienīgā Dieva, sava Tēva priekšā un dzīvot cilvēka cienīgi. Un, tas, ko mēs no valsts nevaram sagaidīt, ir mūsu pašu iekšējā atgriešanās un pašu attieksme vienam pret otru un pāri visam pret Dievu.”

Edgars Mažis: “Manas cerības ir saistītas ar to, kas labs jau ir izdarīts līdz šim – lai turpinātos iesāktais darbs: veicināt dzimstību. Jo daudzas labas lietas jau izdarīja šī Saeima ģimeņu atbalstam. Es būtu par to, lai jaunā Saeima, vismaz tie, kas skaļi teica, ka darīs visu, lai latvieši atgriežas Latvijā, lai tiešām tam būtu kāds segums. Es domāju arī par sabiedrību – lai neviens cilvēks netiek diskriminēts. [..] Veselīgs patriotisms ir ne tikai sarkanbaltsarkans karogs un himna, bet arī būt jūtīgam pret ikvienu, arī to, kas ir ielas malā pakritis vai nomaldījies bērns uz ielas, nevis iet vienaldzīgi garām. [..] Vēl — tikt vaļā no korupcijas. Tīri cilvēciski skatoties, grūti tur ko mainīt, jo mūsu daba ir grēcīga. [..]

Mēs no valsts nevaram sagaidīt arī to, ka valsts darīs mūsu vietā to, ko kristietim ir jādara sabiedrībā. Visās konfesijās baznīca tik daudz dara, es domāju, tas iespaids varētu būt vēl lielāks.

Valsts ir devusi milzīgas iespējas tradicionālajām konfesijām kalpot, strādāt ar dzīves grūtdieņiem, šajā ziņa mēs nevaram teikt, ka: mēs nevarējām, jo mums neļāva.

Nevis gaidīsim, kad Saeima pieņems labus likumus, bet iesim ar Kristus labo vēsti un parādīsim mīlestību sabiedrībā! [..] Neviens cits par mūsu valsti un tautu nelūgs Dievu, kā vien kristieši, mums ir jābūt aktīviem un gataviem lūgt par savu valsti, nevis gausties, bet- ”Kungs Dievs, dod mums gudrību, kā dzīvot un dod mums gudrus vadītājus un sargā viņus no ļauna!””

Romāns Ganiņš: “Mūsu valstī demogrāfija ir izšķiroša lieta, cik ilgi latviešiem būs sava valsts.”