Kristietis, kurš pavairo. Toma Bermaka svētruna (+VIDEO)
Mūsdienu lielākā problēma draudzēs ir tā, ka draudzes sarūk. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Īpaši pēc pandēmijas. Daudzas draudzes vairs nepiedzīvo to apmeklētību, kāda tā bija pirms pandēmijas. Manuprāt, tā ir laba lieta. Pandēmija izsijāja patiesos [ticīgos – red.] no patērētājiem un tiem, kuriem bija izveidojies ieradums.
Kas ir kopīgs draudzēm, kuras ir nopietnā vecumā un ir piedzīvojušas vairākas paaudzes? Ir lietas, ko mēs darām, jo tā vienmēr esam darījuši. Tā to darīja mana māte, mana vecāmāte un vecāsmātes māte, un tā daru es un, ja Dievs dos, tā darīs arī mana meita. Bet laiks iet, un metodes mainās.
[Anglosakšu kultūrā — red.] ir teiciens: “Ej uz randiņu ar metodi, bet precies ar misiju.” Mums nereti ir otrādi: draudzes ir uz randiņiem gājušas ar misiju, bet precējušās ar metodēm.
Metodes, gadiem ejot, mainās. Piemēram, koris, māsu pulciņš un citas. Šodien šķiet, ka labs rīks, ko izmantot, ir internets: [sociālie tīkli – red.] YouTube, Facebook, Instagram un citi. Bet varbūt pēc 20 vai 40 gadiem jaunā paaudze smiesies, ja kāds uz savu baznīcu dosies caur “Facebook”.
Misija ir evaņģelizācija un māceklība, nemainīgi uzdevumi. Jēzus pavēlēja saviem mācekļiem [darīt par mācekļiem visas tautas — red.], un tas ir palicis nemainīgi līdz šodienai, bet veids, kā mēs to izdarām, ir mainījies vēstures gaitā un cauri gadsimtiem.
Mateja 29:18-20: “Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”
Jēzus deva draudzei (11 mācekļiem) lielo uzdevumu. Draudzei tika pavēlēts mācīt visām tautām, kādā grēcīgā stāvoklī tās ir, un ka elle ir reāla; [mudināt —red.] nožēlot grēkus un uzticēties Jēzum, lai iegūtu mūžīgo dzīvību; sekot Jēzum un dzīvot tādu dzīvi, kurā esi Viņam nodevies. Lielais draudzes uzdevums ir iet pasaulē, aizsniedzot pazudušos, sludinot evaņģēliju, pievedot cilvēkus pie Kristus un tad mācot šos cilvēkus sekot Kristum un dzīvot, kā Jēzus dzīvoja; un tad apmācīt viņus, kā Jēzus apmācīja savus mācekļus.
Šodien ne katrs kristietis ir patiess māceklis, bet katram kristietim ir jābūt māceklim, lai viņš varētu būt patiess kristietis. (Ap. d. 11:26) “Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.”
Māceklība ir gan indivīda, gan pašas draudzes veids, kā augt. Bez māceklības kristietis nespēj dzīvot Dievam patīkamu dzīvi. Tāpēc es vēlos jums atgādināt, ko Bībele māca par māceklību, un aplūkot dažas patiesības, kas saistītas ar to, kā būt patiesam Jēzus māceklim.
Kas ir māceklis?
Pirms mēs apskatām, kas ir māceklība, mums ir jāsaprot, kas ir māceklis.
Māceklis ir:
- skolēns – kāds, kurš studē un mācās;
- kāds, kurš saņem instrukcijas no kāda;
- kāds, kurš stingri ievēro kāda mācību.
Sekotājs – kāds, kurš seko viņa vai viņas meistaram.
Māceklis ir kāds, kurš mācās un vienlaikus seko savam skolotājam. ‘Mācekļot’ nozīmē ‘mācīt’. Bībeliska māceklība ir process, kurā māceklis tiek mācīts, vadīts, stingri ievērojot Jēzus Kristus mācības un doktrīnas. Māceklība nav aktivitāte vai programma, grāmatu sēriju studēšana, tikai [iegūta — red.] izglītība un zināšanas. Māceklība ir attieksme jeb nostāja, domāšanas veids. Māceklība ir dzīvesveids. Māceklība ir pilnīga nodošanās savam meistaram. Bībeliskas māceklības svarīgums atspoguļots Pāvila vēstulē efeziešiem 4:11-13.
Kristiešu augšana draudzē ir atkarīga no māceklības tajā. Jēzus ir devis draudzei kādus evaņģēlistus, kādus mācītājus un kādus skolotājus. Dieva dotais darbs ir garīgi pabarot, mācīt un vadīt Dieva ganāmo pulku (draudzi), lai kristietis spētu augt Jēzus mācībā un doktrīnā.
Etiopiešu galminiekam bija nepieciešama māceklība (Ap. d. 8:26-31). Jauniem kristiešiem arī ir nepieciešams atbalsts Bībeles mācīšanā. Nobriedušākiem kristiešiem būtu jābūt degsmei palīdzēt jaunajiem kristiešiem augt un pilnveidoties.
Pasaulē ir daudzas mirušas draudzes tāpēc, ka ir pietrūkusi īsta bībeliska māceklība. Bez māceklības neveidotos jaunas draudzes (Mateja 28:16-20).
Jēzus draudzei (11 mācekļiem) pavēlēja iet un mācīt. Vai Ventspils draudze šodien būtu šeit, ja tie 11 mācekļi nebūtu klausījuši Jēzus pavēlei? Ja viņi nebūtu mācekļojuši citus mācekļus? Dievs vēlas, lai katrs kristietis būtu māceklis, kurš māca citus.
Apskatīsim, ko Pāvils saka savam māceklim Timotejam 2. Timotejam 2:2.
“[U]n, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus.”
Katram jaunpiedzimušam kristietim ir jābūt vēlmei mācekļot kādu jaunu kristieti! Tu vari būt tas, kurš spēlēs lielu lomu kāda cilvēka dzīvē: palikt pasaulē vai sekot Jēzum. Tu vari spēlēt lielu lomu kāda cilvēka palikšanā vai aiziešanā no draudzes. Varbūt tu būsi tas, kurš mācekļos kādu, kurš vēlāk kļūs par kādas draudzes mācītāju?
Kurš cilvēks iegulda tavā garīgajā dzīvē? Kurā cilvēkā ieguldi tu?
Dievs vēlas tavā dzīvē tevi garīgi un emocionāli svētīt caur vecākiem un gudrākiem ticīgajiem. Šajā procesā, ko sauc par mācekļošanu, tu tiksi izmainīts. Mācekļu veidošana ir Jēzus lielās pavēles centrālā vēsts. Mācekļu veidošanai ir jābūt katras draudzes vīzijas sastāvdaļai.
Diemžēl lielākajai daļai kristiešu nekad nav bijis kāds, kurš viņos būtu investējis un ieguldījis, un nav parādījis, kā veidot mācekļus.
Tātad nav svarīgi, cik zinošs un garīgi izaudzis tu esi – ja tu neieguldi kādā citā, tu nepildi pašu galveno pavēli, ko Jēzus mums atstāja.
Es negribu jūs atstāt ar vainas apziņu, bet iedrošināt. Nepietiek, ka tu kļūsti par garīgi pieaugušu, tev ir jākļūst par garīgo vecāku!
Milzīga starpība – viens pavairo, otrs tikai patērē. Visi mācekļi ir ticīgi, bet ne visi ticīgie ir mācekļi. Tu varbūt teiksi, ka manī neviens nekad nav ieguldījis, es nekad neesmu redzējis, cik svarīgi ir, ka es ieguldu kādā citā. Žēl, ka tā, bet es aicinu: tu vari to mainīt! Tu vari apņemties ieguldīt kādā, kaut arī neviens nav ieguldījis tevī.
Tagad, kad es jau esmu stabili pārkāpis 35 gadu slieksni, es nedaudz sāku aptvert, cik nopietni ir vārdi Bībelē. Dzīve ir kā zieds: no rīta tas uzied, dienas karstumā tas noklast un vakarā nokrīt un tiek vēja aizpūsts un neviens pat vairs nezina, kur zieds auga vakar. Tā ir ar mūsu dzīvi. Es sāku saprast, cik īsa tā ir. Kamēr tu esi jauns, tev šķiet, ka tā ir tik gara, taču jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk apzinies, ka dzīve paskrien. Un tu esi priecīgs, ja vari kaut ko atstāt saviem bērniem un aiziet mierīgi, bez ciešanām. Ko tu atstāsi pēc sevis garīgi? Vai būs kādi, kuri turpinās tavu kalpošanu? Nodos tālāk tās vērtības, kas bija tavā dzīvē? Vai arī viss labais, kas bija tavā dzīve, paliks uz tava kapakmens vietējos kapiņos?
Billijs Greiems bija viens no 20. gadsmita veiksmīgākajiem evaņģēlistiem, organizējot milzīgus evaņģelizācijas pasākumus un sludinot pārpildītos stadionos. Savā dzīves laikā viņš ir sludinājis neskaitāmiem miljoniem cilvēku, bet kādā sarunā viņš izteica: “Es savu dzīvi esmu veltījis, lai sludinātu par Jēzu miljoniem evaņģelizācijas pasākumos, bet tā nekad neaizsniegšu visu pasauli kā tad, ja viens māceklis ieguldīs citā, kurš tālāk ieguldīs atkal citā.”
Nepietiek, ka tu esi Vīna koka zars, tev ir jākļūst par zaru, kas nes augļus. Nepietiek ar to, ka tu esi koks; tev ir jākļūst par koku, kas aug pie ūdens, upēm, un nes augļus pareizajā laikā. Nepietiek ar to, ka Dievs tev uztic kādas lietas un talantus – mums šie talanti ir jālieto un jāpvairo, lai atgrieztu Dievam augļus ar uzviju. Bībele māca: ko esi saņēmis, to dod tālāk. Pēteris teica: nauda un zelts man nav, bet, kas man ir, to es tev dodu.
Dažreiz tu esi tik aizņemts ar savu dzīvi, ka viss, ko tu kristietībā paspēj jeb kam tev atliek laika, ir aiziet uz draudzi svētdienā. Doma par to, ka tu varētu ieguldīt kādā, ir tavu prioritāšu sarakstā kaut kur apakšā. Pirms šīs svētrunas [domas — red.] vēl pat nebija tavā sarakstā, kaut gan tai būtu jābūt mūsu prioritāšu augšgalā. Cik skaisti būtu, ja neviens nedrīkstētu būt kalpošanā, kamēr tev nav kāds, kurā tu ieguldi, jo tas ir pat svarīgāk nekā veikt kalpošanu. Jēzus neteica: “Ejiet un kļūstiet par svētdienas skolotājiem, jauniešu vadītājiem, sieviešu kalpošanas, vīru vai ģimeņu kalpošanas vadītājiem.”
Jēzus teica: ejiet un dariet citus par maniem mācekļiem.
Pats skaistākais ir [piedzīvot —red.], kad tu vari veikt savu kalpošanu un vienlaicīgi kādu darīt par Jēzus mācekli. Es ticu, ka katrs no mums grib nonākt Dieva priekšā un dzirdēt: “Tu, uzticīgais un krietnais kalps, ieej sava Kunga priekā, jo tu darīji citus par maniem mācekļiem, jo tu ieguldīji citos.”
Kad strādāju Īrijā un gāju prom no darba, nereti man palūdza, vai nevaru apmācīt kādu, kurš nāks manā vietā. Princips par mācekļu veidošanu nāk no Dieva vārda – Bībeles –, kuru izmanto arī pasaule. Kāpēc mēs šo principu noliekam tik zemu [prioritāšu sarakstā — red.]? Iedomājies, tu šobrīd viens pats vai divatā veicat kādu kalpošanu. Kas notiktu, ja tu rīt pēkšņi nomirtu? Vai būtu kāds, kas varētu veikt to kalpošanu, ko tu veic, vai arī tā apstātos līdz ar tavu aiziešanu? Ja tu no šodienas apņemtos, ka tu apmācīsi kādu jaunāku brāli vai māsu ne tikai kalpošanā, bet kopīgi lasītu Bībeli, mācītu arī kristīgi dzīvot un skatīties uz radušajām problēmām dzīvē caur Bībeles perspektīvu, tad, tev aizejot, būtu prieks, ka tu esi kādā cilvēkā ieguldījis to, ko Dievs caur [tavu] dzīvi un citiem ticīgajiem ir ieguldījis tevī.
Iedomājies, kāda izskatītos Ventspils draudze, ja katrs ticīgais šajā draudzē apņemtos ieguldīt tikai vienā jaunākā kristietī! Vienā! Draudze ar laiku kļūtu par vienu, desmit vai 30 aktīviem kalpotājiem bagātāka. Ja tu esi kristietis ilgāku laiku, tad lūdz, lai Dievs tev pieved kādu, kuram tu vari kļūt par garīgo tēvu vai māti. Ja tu esi jauns ticīgais: lūdz, lai Dievs tev uzrāda, kurš garīgi vecāks brālis vai māsa var tevī ieguldīt, lai tu nostiprinātos savā ticībā! Cik skaisti būtu sirmā vecumā atskatīties uz savu dzīvi un, iespējams, redzēt draudzē kādus tā brīža kalpotājus un apzināties, ka kādā no viņiem tu esi ieguldījis. Ieguldi kādā tagad, kamēr esi stiprs, lai draudzes darbs turpinātos, kad būsi vecs, vājš un nespēcīgs!
* Sprediķis teikts Ventspils baptistu draudzē 2022. gada 20. novembrī; autora iesūtīta teksta versija rediģēta un nedaudz īsināta. Teksta korektores: Krista Papēde un Aija Volka. Materiālu sagatavoja publicēšanai (foto, video pievienošana, izvietošana u.c.): Aija Volka. Attēls no T. Bermaka personīgā arhīva sociālajā tīklā “Facebook”. Video no Ventspils baptistu draudzes ”Youtube” kanāla.
Autora personīgais viedoklis nav uzskatāms par kristīgā medija “TUVUMĀ.lv” vai Kristīga dzīvesveida izpētes fonda oficiālo nostāju.
Ja Tev patīk Tuvumā.lv darbs, atbalsti mūs! Konta numurs: LV50HABA0551040282926
JAUNĀKIE KOMENTĀRI