Būt vai nebūt. Mākslinieciskās izpētes vakars (+FOTO)

“Būt vai nebūt, tāds ir jautājums” – pirmā frāze slavenajā prinča Hamleta monologā 1601. gadā sarakstītajā lugā “Hamlets“. Tā ir viena no slavenākajām [red.– Viljama] Šekspīra lugām. Šī slavenā frāze lugā ir jautājums par dzīvību vai nāvi, un gadsimtu laikā tā ir neskaitāmos veidos izmantota filmās, televīzijas pārraidēs, lugās, komēdijās, mūziklos, operās, romānos un dzejā.

Tāpēc, kad BBI [red. ”Bridge Builders International”] nolēma rīkot pasākumu klubā “Hamlets” Vecrīgā [red.– 18.februārī], mēs pievienojām šim vēsturiskajam sarakstam savu mērķi: “Plaukt vai neplaukt, tāds ir jautājums”.

Mēs uzaicinājām māksliniekus, mūziķus, fotogrāfus, filmu veidotājus, komediantus un dzejniekus, pārsvarā kristiešus, uz īpašu tikšanos klubā “Hamlets” – teātra klubā, ko veidojuši mūziķi un aktieri. Tā ir ļoti neparasta vieta Jāņa sētā, Vecrīgā.

Aicinājām māksliniekus ne tikai uzstāties, bet arī pavadīt kopā vakaru no pieciem līdz desmitiem. Protams, daudzi no viņiem arī uzstājās ar dziesmām, vizuālajiem darbiem, dzeju, komēdiju un pārdomām. Bija arī ļoti profesionālas uzstāšanās, tomēr mūsu nolūks nebija izvērtēt talantus. Tā vietā skatītāji uzdeva māksliniekiem jautājumus un saņēma atbildes.

Daži no māksliniekiem ir tikko uzsākuši savu radošo karjeru. Es redzēju, cik lielu prieku viņiem sagādāja iespēja parādīt savu talantu labi zināmiem profesionāļiem tik prestižā vietā.

Mēs sākām vakaru ar klavieru improvizāciju, un pēc tam vakara dalībniekus sveica vakara vadītāji Efraims Šmits un Lāsma Šauriņa. Viņi pastāstīja par vakara mērķi un aicināja visus ērti iekārtoties, baudīt silto dzērveņu sulas dzērienu un sagatavotos gardumus.

Vakara vadītāji Lāsma Šauriņa un Efraims Smits. kuri radīja brīnišķīgu atmosfēru, un nodrošināja, ka pasākums norit raiti. Foto: Aija Valtmane

Tad es pastāstīju par mūsu vīziju, ka māksliniekiem ir nepieciešama radoša kopiena ne tikai savā radošajā dzīvē, bet arī citās dzīves jomās. Kopiena ir labi saprotams vārds, bet kā zināt, kad šāda kopiena ir izveidojusies? Vēlos izteikt viedokli par to, kā kopiena var plaukt un kā tam vajadzētu notikt.

Raksta autors Čārlzs Kellijs ar Vinetu Zāli iepazīstina ar projekta ”Imago Dei Arts” vīziju. Foto: Aija Valtmane

Kopiena plaukst, ja notiek sarunas – spontānas un dziļas. Mūsu vakara gaitā sarunu intensitāte telpā arvien palielinājās. Daudzi dalībnieki palika tik ilgi, cik tas bija iespējams. Kurš gan vēlētos iet prom no pasākuma, kas ir interesants un dod prieku?

Kopiena plaukst, kad jauni cilvēki tiek aicināti parādīt savus talantus un pretī saņem citu mākslinieku, arī profesionāļu, uzslavas un iedrošinājumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo vēsturiski Baltijas valstu izglītības sistēmā radošie jaunieši reti kad saņēma iedrošinājumu un atbalstu. Vairāki vidusskolnieki drosmīgi devās uz skatuvi, prožektoru gaismā, un priecēja skatītājus ar mūziku, mākslu un īsiem video. Saņemtās ovācijas bija ļoti iedvesmojošas. Viņi noteikti atgriezīsies.

Foto: Aija Valtmane

Kopiena plaukst, kad mākslinieki sāk kopīgi veidot vīziju nākotnei, dalās sapņos, kas var piepildīties, ja arī citi satvers vīziju un sadarbosies.

Trīs video satura veidotāji runāja ar vakara dalībniekiem, meklējot tekstu autorus, aktierus, mūziķus un tehniskos ekspertus. Mēs varam tikai iztēloties, ko viņi kopā sasniegs.

Kopiena plaukst, kad radošie cilvēki pārrunā ticības lomu savā dzīvē. Kādi no mums ir aicināti ar savu talantu un prasmēm nest Labo Vēsti. Citi vēlas radīt mākslu, kas dod iespēju uzsākt nozīmīgas sarunas ar cilvēkiem, kas citos apstākļos nebūtu tam gatavi. Vēl citi savos darbos pauž garīgas patiesības.

Kopiena plaukst, kad profesionāļi atstāj savus ego aiz durvīm un spēj baudīt kopējo procesu, nevis tikai savus slavas brīžus prožektoru gaismā. Viņi runāja par savu mūziku un saviem mācību procesiem. Un tad viņi mūs aizrāva ar neaizmirstamiem klavieru un saksofona priekšnesumiem. Tā bija augstākā kvalitāte, mēs klausījāmies aizturētu elpu.

Kopiena plaukst, kad mūziķi vēl ilgi pēc pasākuma beigām paliek, lai spontāni spēlētu kopā. Džezs, blūzs un modernā improvizācija, kurā piedalījās pianisti, vijolnieki, ģitāras un saksofona meistari. Man kā mūziķim ļoti patīk spēlēt blūzu kopā ar citiem, un man vēl ilgi sejā bija smaids. Tādi mirkļi ir ārkārtīgi vērtīgi.

Kopiena plaukst, kad organizatori ir gatavi piedāvāt izcilus gardumus. Mūsu komanda bija sagādājusi sieru, maizi, kūpinātas gaļas uzkodas un kliņģerus. Vīnogas, ananāss un banāni nozuda diezgan ātri. Esmu pārliecināts, ka jebkurš dalībnieks jūtas gaidīts, ja pasākums ir sagatavots pārdomāti un kvalitatīvi. Un tad viņi vēlēsies atgriezties.

Foto: Aija Valtmane

Kopiena plaukst, ja dalībnieki pārrunā atmiņas par iepriekšējiem pasākumiem, nometnēm, apmācībām, kopīgiem mākslinieciskās izpētes brīžiem. Jau kopš pirmās mūsu tikšanās reizes manā Rīgas dzīvoklī 2012. gadā esam mēģinājuši fiksēt nozīmīgākos pasākumus fotoattēlos un video. Ar prieku varējām parādīt videomateriālus no iepriekšējiem gadiem, un daudzi tajos ieraudzīja arī sevi. Mēs aicinām visus atgriezties un ņemt līdzi draugus.

Daudzi no dalībniekiem teica, ka vakara pasākums ir izdevies lieliski, un ka viņi vēlas piedalīties tādos pasākumos arī nākotnē. Mūsu komanda ir apņēmības pilna nākotnē attīstīt šādus mākslinieciskās izpētes vakarus klubā “Hamlets”. Kāpēc?

Kad kristīgi mākslinieki un mūziķi piedzīvo patiesu kopienas sajūtu, viņi var labāk izmantot savus talantus un prasmes Dieva godam, sabiedrības labumam, ģimenes veselībai un draudzes misijai.

Nākamais Mākslinieciskās izpētes vakars klubā “Hamlets” ir paredzēts 15. aprīlī no pulksten 17.00 līdz 23.00.