Raksturizglītība mudina tiekties uz labo. Rīgas Katoļu ģimnāzijas pieredze (+ VIDEO)

Vasaras mēnešos, kad skolēniem ir brīvlaiks, vecāki savā starpā var pārrunāt, kāds bijis aizvadītais mācību gads. Vairāki jautājumi droši vien ir prātā arī topošo pirmklasnieku vecākiem. Vai skolotāji bērnam sniegs pietiekamu uzmanību? Vai viņu skolā pasargās no emocionālās un fiziskās vardarbības? Vai bērnam būs iespējams attīstīties kā personībai un kā kristietim? Es esmu Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) absolvents. Lai gan man nav bērnu, ko sūtīt skolā, mani ieinteresēja izpētīt, kādā virzienā mana skola ir attīstījusies pēdējos gados. RKĢ ir privātskola ar mazām klasēm un aktīvu garīgo dzīvi, kas guvusi Rīgā un tuvākajās pilsētās dzīvojošo kristīgo vecāku cieņu. Tajā savus bērnus sūta gan katoļi, gan citu konfesiju kristieši.

Regulāri dievkalpojumi un spēcīgs garīgais pamats

RKĢ vienlīdz balstās kā uz akadēmisko, tā uz garīgo pamatu. Mācību gadu tradicionāli atklāj arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vadīta Sv. Mise skolas kapelā. Ar Sv. Misi tiek svinēti arī Baznīcas, valsts un skolas svētki. Dievkalpojumi notiek visa mācību gada laikā: sākumskolas skolēniem otrdienu rītos, vecāku klašu skolēniem – ceturtdienu rītos. Ģimnāzijā labi iejūtas arī citu konfesiju pārstāvji.

Jānis Balodis, baptistu mācītājs, RKĢ strādā par sporta un ekonomikas skolotāju:

“RKĢ strādāju kopš 2012. gada. Es pārstāvu baptistu konfesiju, un šī skola mani tādu ir pieņēmusi. Kolektīvs skolā ir draudzīgs un atvērts, tāpēc RKĢ var strādāt arī citu konfesiju cilvēki. RKĢ mācās bērni no dažādām konfesijām. Kad katoļu skolēni iknedēļas dievkalpojumā saņem vakarēdienu, citu konfesiju bērni var saņemt priestera svētību, uzliekot roku uz pleca. Ģimnāzijas kapelāns Modris Lācis ir labsirdīgs un atvērts. Manuprāt, ļoti vērtīga ir skolā īstenotā raksturizglītība. Tā cenšas līdzās apgūtajām kompetencēm un prasmēm piešķirt arī izpratni par morāles un ētikas jautājumiem, garīgām vērtībām.”

Raksturizglītība- disciplinēšanai un motivēšanai

Latvijas mēroga novitāte skolā ir īstenotā raksturizglītība, par kuru vairāk pastāstīja RKĢ direktore Anna Jermakoviča. Katra mēneša sākumā kapelāns Svētajā Misē paziņo izvēlēto vērtību, piemēram, godīgums, līdzjūtība, atbildība vai cieņa.

Par šo vērtību vecākiem tiek izsūtīts materiāls, aicinot to iedzīvināt ģimenes ikdienas dzīvē. Savukārt skolas un klašu telpās par to liecina īpašs noformējums. Tāpat katram tikumam tiek izvēlēts aizbildnis, kurš to īstenojis savā dzīvē. Mēneša laikā notiek atbilstoši pasākumi, piemēram, eseju rakstīšana vai literārs vakars. Šīs raksturizglītības mērķis ir panākt, ka skolēns savās izvēlēs un ikdienas rīcībā pats tiecas uz labo un taisnīgo, līdzīgi kā augs tiecas uz sauli.

Par  raksturizglītības ieviešanu un attīstību rūpējas direktores vietniece audzināšanas darbā Lolita Ērgle. Viņa pauž savu skatījumu, sakot:

 “Izglītības mērķis vienmēr ir bijis labs un gudrs cilvēks, tāds, kuram ir stipra griba iegūtās zināšanas un prasmes pielietot, lai pasauli darītu labāku.

Cilvēka raksturu nosaka tas, ko tu dari, nevis tas, ko tu saki vai kam tu tici. Rīcība ir atkarīga no gribas kompetences un personas ieraduma. Griba izpaužas tajā, kad skolēns pārvar savas bailes, egoismu, personīgās intereses, lai to, ko viņš zina labu esam, īstenotu rīcībā. Tas nozīmē, ka rakstura izglītība ir iekšējās disciplinēšanas un motivēšanas metode, kas  sekmē skolēnos labā darīšanas kompetenci. Un šī kompetence var realizēties tikai kopienā: ģimenē un skolā.”

RKĢ kapelāns Modris Lācis atzīst, ka skola ir kā garīgās cīņas bastions. Cīņa bieži vien ir pret mūsos pašos mītošo kūtrumu, vienaldzību un intrigām. Garīgā dzīve ir kā dārzs, kas jākopj, jāravē un jālaista.

Priesteris Modris, atsaucoties uz pāvestu Francisku, saka: “Kristietim Dieva radītā pasaule un jo īpaši līdzcilvēks jāpieņem ar cieņu.”

Ģimnāzijas lielo nozīmi personības veidošanā novērtē gan absolventi, gan skolnieki, gan vecāki. Piemēram, 1. klases audzinātāja ir RKĢ 2016. gada absolvente Monta Beļavska:

“Kad mācījos Rīgas Katoļu ģimnāzijā, katru rītu nācu uz skolu ar prieku. Klases audzinātājas palīdzēja ikvienam attīstīt savus talantus. Kopā ar pāris klasesbiedriem nodibinājām mūziķu grupu un spēlējām skolas Svētajās Misēs. Ģimnāzijas vadība mūs atbalstīja. Pateicoties ģimeniskajai atmosfērai un ticīgajai videi, sapratu, ka šī man būs perfekta darbavieta. Šeit attieksme pret cilvēku ir kā pret vērtību. Es varu ar bērniem runāt par Dievu. Savu audzināmo klasi mācu, runājot par praktiskām lietām. Analizējam savstarpējās attiecības – gan tad, kad rodas kādi konflikti, gan arī piedzīvojot izaugsmi un panākumus.”

Elza Jāņkalna, rudenī mācīsies 8. klasē (sudraba diploms par labām un teicamām sekmēm mācībās):

Elza Jāņkalna

“Līdz šī gada februārim mācījos vienā no prestižākajām valsts ģimnāzijām. Tajā skolā viss notika pēc konveijera darbības principa. Klasē bija 27 skolēni, stundās koncentrēties traucēja troksnis. Ja kāds netika līdzi stundās apgūstamajam saturam, vajadzēja vai nu iemācīties to mājās, vai rēķināties ar iespēju, ka būs jāmeklē cita skola.

Savukārt RKĢ ir mazas klases. Skolotāji pievērš pienācīgu uzmanību katram skolēnam un izskaidro vielu tā, ka saprot ikviens. Skolotāji bērnus respektē. Kārtība un pieklājība tiek panākta nevis uzspiežot, bet gan mierīgi un saprotami runājot ar bērniem. Šeit esam kā viena ģimene. Ar prieku apmeklēju Sv. Misi ceturtdienu rītos.”

Šarlote Juste

Šarlote Juste, rudenī mācīsies 11. klasē (skolēnu pašpārvaldes prezidente):

“RKĢ mūs audzina, lai pēc skolas absolvēšanas mēs izprastu dzīvi, ticētu Dievam un atpazītu labo no ļaunā.”

Dace Miezīte, divu RKĢ skolēnu mamma:

“Man patīk, ka skolotāji ir kristieši. Sadarbojoties skolai un vecākiem, ir iespējams pozitīvi ietekmēt bērnu personības veidošanos. Audzināšanas stundās notiek sarunas par vērtībām, tiek apspriestas problēmsituācijas. “

Eksaktajiem programmēšana, humanitārajiem – radio pārraižu veidošana

Līdztekus ierastajiem mācību priekšmetiem RKĢ ir arī tādi, kas nav atrodami citu skolu mācību programmās. Pirmkārt, visās klasēs tiek apgūta ticības mācība. “Protams, jāņem vērā, ka ticības mācība balstās uz katolisko mācību,” piebilst Jānis Balodis. No 1. klases tiek mācīta angļu valoda un datorika un, ja ir vēlēšanās, tad fakultatīvi arī krievu valoda. 10. – 12. klasē ir iespējams apgūt vai nu eksakto, vai arī humanitāro mācību programmu. Eksaktais virziens ietver programmēšanu, matemātisko analīzi, kā arī multimediju un digitālās tehnoloģijas. Savukārt humanitārajā virzienā ietilpst sabiedriskās attiecības, žurnālistika, lietišķā etiķete un multimediju tehnoloģijas.  Humanitārās programmas krustmāte un viena no aizbildnēm ir LTV žurnāliste Dace Stirāne. Interesanti, ka žurnālistikas priekšmeta ietvaros skolēni paši veido pārraides “Radio Marija Latvija.” Tāpat vidusskolā apgūst arī filozofiju, politiku un tiesības, runas mācību, psiholoģiju un ekonomiku.

Zemāk skolēnu veidots video:

21./22. vieta 250 Latvijas skolu vidū

Attiecībā uz akadēmiskajiem sasniegumiem vispirms jāpiemin jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (OECD PISA) rezultāti. Šajā apjomīgajā pētījumā analizēti dati par 2013. – 2016. gadu. RKĢ starp 250 Latvijas skolām, kas pētījumā iedalījās, ieguvusi 21./22.vietu. Tas ir virs vidējā rezultāta gan Latvijas, gan pasaules mērogā.

2016. gada 12. klases eksāmenos, salīdzinot ar vidējo līmeni Latvijā, RKĢ rezultāti latviešu valodā bija par 16% labāki nekā vidēji valstī, angļu valodā – par 18% labāki un vēsturē – par 47% labāki. Matemātikā, bioloģijā un ķīmijā absolventu rezultāti nav pārspējuši vidējo valsts līmeni. Iespējams, tas varētu mainīties, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Universitāti. RKĢ audzēkņiem tagad ir pieeja LU Dabaszinātņu centra laboratorijām, lai veiktu praktiskos darbus dabaszinātnēs.

50% no klašu telpām ir pieejams projektors. Visās klašu telpās ir dators un internets. Savukārt skolotāji ir apmācīti jauno tehnoloģiju lietošanā. Arī ar mācību grāmatām audzēkņi ir apgādāti. Uz LU Dabaszinātņu centru, olimpiādēm un citiem pasākumiem skolēnus nogādā ar diviem mikroautobusiem.

Atbalsts gan grūtībās, gan talanta attīstībā

Trijiem skolotājiem ir doktora grāds. Ģimnāzijā ir pieejams psihologs un sociālais pedagogs. Talantīgajiem skolēniem ir iespējams iesaistīties, piemēram, matemātikas pulciņā. Ar tiem audzēkņiem, kuriem mācīšanās sagādā grūtības, tiek papildus strādāts konsultācijās. Individuāla pieeja katrā priekšmetā tiek sniegta arī tiem, kuri ilgstoši bijuši slimi vai kavējuši skolu starptautisku sporta nometņu un sacensību dēļ. Rūpējoties par karjeras izvēli, vecāki aicina klases uz savām darba vietām un iepazīstina ar dažādām profesijām. Ģimnāzijas skolēni labprāt piedalās Ēnu dienās.

Katru mēnesi vecāki tiek iepazīstināti ar savu bērnu sekmju izrakstu. Divreiz gadā tiek izsniegtas starpliecības. Savukārt mācību gada beigās vislabākie skolēni tiek apbalvoti ar zelta un sudraba diplomiem, atzinības rakstiem, kā arī ar pateicības rakstiem par izaugsmi mācībās.

Estere Briede

Estere Briede, rudenī mācīsies 10. klasē (zelta diploms par izcilām sekmēm mācībās):

“RKĢ mācos kopš 1. klases. Sākumā atzīmes nebija ļoti augstas, jo tolaik nebiju tik ļoti fokusēta uz mācībām kā tagad. Sākumskolā bija arī grūti brīži. Pagrieziena punkts bija 6. klasē, kad nolēmu kļūt par klases labāko skolnieci mācību jomā. Sāku iet uz šo mērķi. Kad tas izdevās, sapratu – pieliekot pūles un ticot, ka izdosies, viss sanāk. Ar laiku mani labie mācību panākumi sāka likties pašsaprotami. Liels paldies skolotājiem, jo viņi man palīdzēja iegūt šīs zināšanas! Ar skolotājiem man ir labs kontakts, viņi ir ar mieru man palīdzēt mācībās. Pateicoties raksturizglītības programmai, es jutos pieņemta, atzīta un saprasta. Te ir akceptēta katra individualitāte un tas nekas, ja esi citāds. Katrs tiek cienīts kā personība.”

Atzinīgi vērtētas ārpusstundu aktivitātes

Vairākas ārpusstundu aktivitātes kļuvušas par RKĢ tradīciju. Piemēram, katru novembri tiek rīkots Mārtiņdienas tirdziņš. Sākumskolas audzēkņi tajā pārdod pašdarinātas rotas, sveces, spēles, gardumus un citas lietas. Pircēji ir skolotāji un vecāko klašu skolēni. Pēc tam sākumskolas skolēni daļu nopelnītās naudas (daudzi no viņiem – pat visu nopelnīto) ziedo “Mārtiņa fondam.” Šī organizācija palīdz bērniem, kam ir leikēmija, ļaundabīgi audzēji, kā arī redzes, dzirdes un citi traucējumi.

Par ierastām kļuvušas rudens un pavasara ekskursijas. Uz baznīcām, veco ļaužu pansionātiem un arī koncertiem labprāt aicina skolēnu kori. Vairākas godalgas guvusī teātra studija ir uzstājusies ārzemēs, savukārt RKĢ rīko Kristīgo jauniešu teātra studiju festivālu. Tāpat katru gadu tiek rīkots šaha turnīrs. Darbojas arī jauno zinātnieku klubiņš, vizuālās mākslas pulciņš un citi. Domāšanas pulciņā bērni kopā ar skolotāju paši nonāk pie atziņām, secinājumiem jautājumiem. Tā vadītāja Līga Sece teic: “Vēlos, lai bērni paši spēj veidot dažādas loģiski iespējamas pasaules, kuras atvērtas paradoksiem un dilemmām, daudzveidīgiem secinājumiem un pamatojas stabilās vērtībās.” Savukārt brīvlaikos ģimnāzijā notiek kupli apmeklētas nometnes.

Lai iepriecinātu plašāku publiku, skola aktīvi piedalās Muzeju naktī, Pārdaugavas svētkos un citos pilsētas svētkos. Praktisku pielietojumu ir raduši viņu vizuālie darbi. Vienas skolnieces darbs sīvā konkurencē iekļuvis UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas veidotajā kalendārā. Savukārt kāds cits līdzīgā veidā ticis izmatots Ziemassvētku apsveikumu kartīšu ražošanā. Dažāda mēroga aktivitāšu un pasākumu organizēšanā labprāt iesaistās aktīvākie skolēni.

“Interesants likās skolēnu veidotais projekts par bērniem 100 gadu griezumā. Tika izmantotas bērnu fotogrāfijas no 1916. līdz 2016. gadam. Manuprāt – ļoti aizraujošs veids, kā ieinteresēt par vēsturi,” atminas Dace Miezīte.

Es pats savulaik esmu darbojies skolā gan pašpārvaldē, gan veidojis skolas avīzi, tāpat arī piedalījies olimpiādēs. Mani personīgi skola ir iedvesmojusi tiekties uz akadēmisko un garīgo izaugsmi. Lai gan manā mācību laikā daži sauca RKĢ par “siltumnīcu,” esmu pārliecinājies, ka ģimnāzijas vide spēj sagatavot jauniešus panākumu gūšanai “lielajā dzīvē.”