Pagājušā gadsimta 70. gados Šveicē toreizējās PSRS labā kā spiegs strādāja pašreizējais Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils. Krievijas diktatora Vladimira Putina kvēlais slavinātājs un iebrukuma Ukrainā atbalstītājs tolaik Šveices pilsētā Ženēvā darbojās kā aģents Mihailovs. Par to vēsta Šveices laikraksts “Tages Anzeiger“, atsaucoties uz valsts policijas atslepenotiem arhīva dokumentiem.

Kirils jeb biedrs Vladimirs Gundjajevs

Putina ilggadējais draugs un uzticības persona patriarhs Kirils gleznainajā Ženēvā dzīvojis pagājušā gadsimta 70. gadu pirmajā pusē. Patriarhs Kirils, dzimtajā vārdā kā Vladimirs Gundjajevs, bija itin aktīvs padomju spiegs. Nav gan skaidri zināms, cik gadus viņš “kalpoja” VDK labā tieši Ženēvā, taču karjera šajā iestādē virzījusies itin strauji, liecina liecības.

Tikmēr laikraksts “Le Matin Dimanche” ziņo, ka Šveices policijas atslepenotajos materiālos kādā dokumentā atrasta informācija par vīrieti no PSRS. Kā raksta abi izdevumi, materiāli “apstiprina, ka monsinjors Kirils, kā viņš tiek minēts šajā dokumentā, strādāja VDK labā”.

Panākt, lai padome nekritizē PSRS par reliģiskās brīvības apspiešanu

Ženēvā arvien atrodas Pasaules Baznīcu padome (šobrīd tā apvieno 348 baznīcas no vairāk nekā 120 valstīm) un tajā bija pārstāvēta arī PSRS. Toreizējais PSRS spiegs un VDK aģents bija iekārtots šajā padomē kā Krievijas Federācijas pareizticīgās baznīcas pārstāvis.

Kā liecina Šveices policijas dokumenti, jau tolaik izmeklētājiem bija zināms, ka šajā plašajā padomē vēl pirms aģenta Mihailova bija iefiltrējušies arī citi spiegi. Konkrēti Vladimira Gundjajeva galvenais uzdevums bija “rūpēties” par šīs padomes darba un lēmumu pieņemšanas ietekmēšanu.

Laikraksti vēstī, ka PSRS primārais mērķis bija panākt, lai padome atklāti nosodītu ASV un tās sabiedrotos. Otrkārt, lai padome mazāk kritizētu vai vispār pievērtu acis uz reliģiskās brīvības apspiešanu PSRS.

Tagad Pasaules Baznīcu padomē ir… Kirila brāļadēls

Ar to viss vēl nebeidzas. Šķiet, šajā Pasaules Baznīcu padomē Krievijas pareizticīgajai baznīcai ir teju tikpat iemīta taciņa, kā citos līmeņos dzimtajās ārēs Krievzemē – uzņēmumu padomēs un organizācijās valsts mērogā – Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākie oligarhi, kur visos līmeņos dominē ciešas ģimeniskās saites. Pašlaik Pasaules Baznīcu padomē Ženēvā Krievijas pareizticīgo baznīcu pārstāv… šī brīža patriarha Kirila brāļa dēls Mihails Gundjajevs.

Viņš gan laikrakstiem žēlojies, ka tā esot necienīga attieksme pret patriarhu Kirilu. Viņa tēvocis “nekādā ziņā nav bijis aģents, lai gan viņš bija pakļauts ļoti stingrai VDK kontrolei”, raksta “Le Matin Dimanche”. Pēc brāļa dēla apgalvotā, Kirils bijis stiprs, jo VDK uzstājība “nekad neiespaidoja viņa patieso iesaistīšanos ekumeniskajā darbā ar citām baznīcām”.

Mihails Gundjajevs izteicies, ka patriarhs Kirils “ļoti mīl Šveici”. Viņš esot viesojies Šveicē pavisam 43 reizes. Teju katru reizi, kad vien bijusi iespēja, centies izbaudīt kalnu slēpošanas priekus. Reizi tik ļoti aizrāvies, ka kritis un salauzis kāju.

Ar Putinu kontaktā jau kopš 1989. gada

Tagadējais patriarhs Kirils dzimis 1946. gadā tajā pašā pilsētā, kurā sešus gadus vēlāk pasaulē nācis arī Putins – tā ir Ļeņingrada (tagadējā Sanktpēterburga). Saskaņā ar pieejamiem datiem, 1969. gadā kļuvis par mūku un pieņēmis vārdu Kirils. Iespējams, ka jau toreiz VDK ātri vien ievēroja jaunekļa potenciālu, jo tikai trīs gadus vēlāk jeb 1972. gadā viņu savervējot savās rindās. Tas nozīmē, ka Šveicē viņš nonāca vēl pavisam jauns – aptuveni 25-26 gadu vecumā. Zināms, ka Kirils zibenīgi uzkalpojies par VDK virsnieku.

patriarhs Kirils

Foto: Unsplash.com

Neoficiālas ziņas par Kirila pagātni gaismā nāca jau iepriekš, bet sevišķi daudz – pērn, kad jau pilnā sparā ritēja bezjēdzīgā asinsizliešana Ukrainā. Un šī Šveices mediju informācija tagad pilnībā tās apstiprina. Pērnā gada novembrī parādījās ziņas par Kirila un Putina draudzības patiesajiem apmēriem, tās bija aprakstītas divu vēsturnieku un Krievijas vēstures ekspertu Fransuā Kurtuā un Galijas Akermanes (zināma arī kā Gaļina Akermane savas krievu-franču izcelsmes dēļ) darbā “Putina melnā grāmata”. Tā ir par pašu Putinu un viņa nežēlīgo režīmu.

Kirils 1984. gadā kļuva par Smoļenskas un Kaļiņingradas apgabalu metropolītu. Visticamāk, ka VDK aģenta iemaņas tika plaši liktas lietā arī šajā postenī, jo viņš jau tolaik bija ciešās saiknēs ar Krievijas valsts iekārtu. Turklāt tikai piecus gadus vēlāk veiklais karjerists jau kļuva par visas baznīcas sinodes ārējo sakaru daļas vadītāju un turpināja arī vizināties slēpot uz Šveici. Šajā amatā viņš pavadīja turpmākos 20 gadus. Savukārt Putins pēc PSRS un VDK aģenta karjeras sabrukuma atgriezās Ļeņingradā, kur kopš 1991. gada bija pilsētas domes priekšnieks ārējo sakaru komitejā.

Mīla uz mūžu

Faktiski jau kopš tā laika esot sākušās saiknes starp Kirilu un Putinu. Tās gadu gaitā tikai nostiprinājās, bet sevišķi pēc topošā diktatora sēšanās Krievijas prezidenta krēslā. Turklāt, kā savā grāmatā “The Mikhailov Files: Patriarch Kirill and the KGB” rakstīja vēsturnieks un cilvēktiesību aktīvists Fēlikss Korlijs, Putins esot tas, kurš parūpējies, lai tieši Kirils vēlāk kļūtu par patriarhu. Turklāt Putins arī ar savu vēlību padarījis Kirilu par ļoti turīgu cilvēku. Kā piemēru var minēt vēl salīdzinoši nesen Rietumos plaši tiražēto fotogrāfiju, kurā Kirils redzams visā savā godībā, bet uz rokas tam pulkstenis, kura cena bija 30 000 ASV dolāru. Vēlāk šī fotogrāfija tika labota un pulkstenis no rokas jau bija pazudis.

Šāda draudzība ir ļoti izdevīga Putinam, it īpaši šobrīd, kad asiņainais tirāns turpina Ukrainā dzīt bezjēdzīgā nāvē tūkstošiem krievu. Kremlis nekautrējoties jau sen izmanto plašo Krievijas pareizticīgo baznīcas auditoriju diktatora ideoloģijas slavināšanai un attiecīgi svarīgu sabiedriskās domas iepludināšanu cilvēku apziņās. Par to varam pārliecināties arī brutālā iebrukuma Ukrainā gadījumā, kur patriarhs Kirils slavē Krievijas rīcību un atbalsta “cara Putina” karadarbību. Starp citu, patriarhs Kirils savulaik Putina nākšanu pie varas publiski nodēvēja par… “Dieva brīnumu.”

Foto: Krievijas pareizticīgās baznīcas arhīvs/Unsplash.com

Artūrs Andžs
Artūrs ir ar 25 gadu ilgu pieredzi mediju vidū. Darbojies kā redaktors lielākajos Latvijas medijos - sākot ar “Apollo” portāla ienākšanu interneta mediju vidē 2000. gadā, vēlāk laikrakstā “Diena” un citviet, kā arī sabiedriskajos medijos - Latvijas Radio Ziņu dienestā, televīzijās. Ilgāku laiku viņa balsi varēja dzirdēt Radio Marija Latvija viļņos. Ilggadēja pieredze teksta autora jeb, kā moderni teikt, “kopīraitera” arodā, arī sabiedrisko attiecību, digitālā mārketinga un tulkotāja darbā. Izglītojies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, bet arvien uzskata, ka turpina savas studijas caur dzīves rūdījuma skolu, un viens no vadmotīviem ikdienas gaitās ir: “Visa dzīve ir svētceļojums.” Saskarsme ar kristietību apjausta jau bērnībā, lai gan neviens ģimenē nebija kristīts. Gadu gaitā arvien stiprāk izjutis Dieva klātbūtni un aicinājumu sekot. Kristījies Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē. 2023. gadā vēlas atkal pilnībā izdzīvot svētceļojuma uz Aglonu burvību, veltīties žēlsirdības darbiem un vēl vairāk veltīt laiku ģimenei, kas nekad nevar būt par daudz. Patīk Latvijas daba, skriet maratonus un apceļot dzimto zemi.