Priesteris Brauns: Halovīnam jāatgādina par pēdējām lietām — nāvi, tiesu, debesīm un elli
Ik gadu, ap Halovīna laiku, kristiešu vidū izskan jautājumi: Kā kristiešiem reaģēt uz šiem spokainajiem svētkiem? Atbilde Latvijas kristiešu vidū pārsvarā ir vienota: Halovīnam ir saistība ar tumsu, ļaunajiem gariem un pašu sātanu. Taču Halovīns ir radies katoļu baznīcā- to vēlējies kristiešiem atgādināt Kristofers Vels.
Foto: vaticannews.va
2019. gada 31. oktobrī oficiālajā Vatikāna ziņu lapā tika publicēts Kristofera Vela (Christopher Wells) raksts “Halovīna katoliskās saknes, Visu svēto dienas vigīlija (nomods),” kurā autors citē priesteri Dr. Marselu Antonio Braunu ( no Katoļu kultūras Alkīnas institūta, kurš atzīst, ka ir cilvēki, kuri uzskata Halovīnu par seno pagānu Jaunā gada atzīmēšanas svētkiem, taču patiesībā šie svētki radušies katoļticīgo vidū.
Visu Svēto vakarā, tas ir, Visu Svēto dienas vigīlijā 31. oktobrī, katoļi atceras tos, kuri “pirms mums ir iegājuši debesu mājvietā”. 1. novembrī ir Visu svēto diena. Nākošajā dienā, 2. novembrī, Katoļu baznīca atceras tos ticīgos, kuri, saskaņā ar Katoļu baznīcas mācību par šķīstītavas pastāvēšanu, vēl arvien atrodas šķīstītavā. Šajā dienā dzīvie, pulcējoties baznīcā, kopā ar priesteri aizlūdz par šo aizgājēju dvēselēm.
Kas ir šķīstītava?
Katoļu baznīcas katehismā ietverta šāda mācība par šķīstītavu (12. artikuls “Es ticu mūžīgajai dzīvei”):
(1030) Tie, kas mirst Dieva žēlastībā un draudzībā, bet nav pilnībā šķīstīti, lai gan viņiem ir nodrošināta mūžīgā pestīšana, izcieš pēc nāves šķīstīšanu, lai iegūtu svētumu, kas nepieciešams ieiešanai debesu priekā.
(1031) Baznīca ar vārdu šķīstītava apzīmē šo izredzēto galējo šķīstīšanu, kura pilnīgi atšķiras no soda, kas jāizcieš pazudinātajiem. Baznīca ir definējusi ticības doktrīnu par šķīstītavu, tas notika galvenokārt Florences un Tridentaskoncilos. Baznīcas Tradīcija, atsaucoties uz dažiem Svēto Rakstu tekstiem, runā par šķīstīšanās uguni:
Kas attiecas uz viegliem pārkāpumiem, tad ir jātic, ka pirms tiesas pastāv šķīstīšanās uguns, saskaņā ar Viņa, kas pats ir Patiesība, sacītajiem vārdiem, ka tad, ja kāds ir zaimojis Svēto Garu, tas viņam netiks piedots ne šajā, ne nākamajā pasaulē ( Mateja evaņģēlijs 12, 32). No šī teikuma mēs varam saprast, ka dažas kļūdas var tikt piedotas šajā pasaulē, bet dažas citas – nākamajā.”
Kāpēc lūdz par mirušajiem?
1032) Šī mācība balstās arī uz lūgšanu praksi par mirušajiem, par kuru ir jau runāts Svētajos Rakstos: “Lūk, kāpēc viņš (Jūdass Makabejs) ir sniedzis šo izpirkšanas upuri par mirušajiem: lai viņi tiktu atbrīvoti no viņu grēkiem.” ( 2 Makabeja 12, 46) Jau no pašiem pirmsākumiem Baznīca godināja mirušo piemiņu un aizlūdza par tiem, īpaši – euharistiskajā Upurī, lai šķīstīti viņi varētu sasniegt svētlaimīgo Dieva skatīšanu. Baznīca iesaka arī žēlsirdības dāvanas, atlaidas un gandarīšanas darbus mirušo labā:
“Palīdzēsim viņiem un pieminēsim viņus. Ja Ījaba dēli tika šķīstīti viņu tēva upura dēļ, kāpēc gan lai mēs šaubītos, vai mūsu upuri par mirušajiem nesīs viņiem kādu mierinājumu? Nevilcināsimies sniegt palīdzību tiem, kas ir aizgājuši no šīs pasaules, un upurēt savas lūgšanas par viņiem.”
Atceroties tos, kuri pirms mums ir iegājuši debesu mājās, ticīgie aizdomājas par mirstību un pēdējiem laikiem.
Katoļu baznīcas liturģija tieši šajās dienās tiek organizēta tādā veidā, lai liktu mums aizdomāties par mirstības neizbēgamību. Tas viss rada diezgan drūmu atmosfēru.
Halovīns (angļu – Halloween) cēlies no angļu “All Hallows’ Eve”, kas tulkojumā nozīmē “Visu Svēto vakars”.
Priesteris Dr. Brauns skaidro, ka vārds “Halovīns” cēlies no vecāka angļu vārda “Hallows”, tulkojumā “svēts” (kristieši, kas ikdienā skaita Tēvreizi angļu valodā, lūdzot “Svētīts lai top Tavs vārds”, saka “Hallowed be Thy name”, paturot šo seno darbības vārdu “hallow”, kas nozīmē “svētīt” – autores piezīme). Burtu kombinācija “e’en” ir saīsinājums no angļu “evening” vai “Eve” (vakars). Halloween tātad ir salikums no divām daļām – hallow (svēts) un e’en (vakars), kas atgādina par katoļu svētku vigīliju. Tādā veidā Halovīns ir Visu Svēto (All Hallows) atcerēšanās. “Šī, tātad, ir diena, kad katoļi atzīmē Baznīcas uzvaru debesīs, un svēto dzīves virs zemes,” – teic priesteris Brauns.
Foto: ucatholic.com
Mūsdienās Halovīnu spocīgums vai mistēriskais raksturs arī ir kaut kas, kas nāk no katoļu tradīcijas. Priesteris Brauns turpina: “Kad domājam par Halovīniem, manuprāt, mēs bieži iedomājamies par spokiem un gobliniem, un arī atbaidošām grimasēm. Taču arī šīm lietām katoļu tradīcijā ir jāatgādina ticīgajiem par [..] pēdējām lietām [..] – nāvi, tiesu, debesīm un elli.
Un mums par to jādomā, jo mēs visi mirsim un mums visiem būs jāstājas tiesas priekšā. Kā mums dzīvot?”
Savā rakstā Kristofers Vels min Oklahomas štata Tulsas diecēzes bīskapu Dāvidu Konderlu, kurš 2018. gada rudenī uzrakstīja savai diecēzei dokumentu – “Memorands par Halovīna svinēšanu”. Memoranda teksts pieejams minētās diecēzes mājas lapā. Memorandā bīskaps Konderla labvēlīgi izsakās par pārģērbšanos biedējošajos tēlos, kas var tikt darīta katoļu garā, bet vienlaikus iesaka izvairīties no tām lietām, kuras ir pretrunā ar katoļticību, bet kļuvušas populāras Halovīna svētku pārņemšanā sekulārajā sabiedrībā.
Halovīna svētku un paražu vēsturi izsmeļoši un interesanti apraksta cits katoļu priesteris, vēsturnieks, Virgīnijas universitātes reliģijas studiju asociētais profesors Dr. Augustīns Tomsons, kurš ir publicējis savu pētījumu “Halovīna katoliskā izcelsme” vietnē uCatholic (raksts angļu valodā). Priesteris vēsturnieks ir pilnīgi pārliecināts, ka “Halovīnam ir ļoti kristīga izcelsme, un vienlaicīgi arī amerikāniska”.
DOMAPMAIŅA:
Vai Tu tici šķīstītavai un aizlūdz par mirušajiem? Raksti komentārā vai uz e-pastu: redakcija@tuvuma.lv.
DAŽĀDI VIEDOKĻI LATVIJĀ
Teoloģijas doktors un misionārs Juris Doveiko: ”Bībelē nekas par šķīstītavu nav teikts.” (Viedoklis Latvijas Kristīgajā radio raidījumā ”Ko par to saka Bībele?” 1.minūtē, 11.10.2019, šeit).
Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības goda bīskaps Jānis Ozolinkevičs par aizlūgšanu par mirušajiem: ”Tas ir nepareizi, tas ir nebībelīgi.” (Viedoklis Latvijas Kristīgā radio raidījumā ”Ko par to saka Bībele?” 51. minūtē, 15.11.2019 šeit.)
”Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis: ”Ja Tev ir personīgas attiecības ar Dievu, tad tu esi dzīvības grāmatā, tad tu tiesā nenonāc. [..] Eņģeļi pa taisno nes uz [..] debesīm. [..] Ceļa no elles uz debesīm nav, nav arī šķīstītavas, tāpēc mums jau šeit virs zemes jāizvēlas pieņemt Dieva upuri par mūsu grēkiem – Jēzu Kristu.” (Sprediķis ”Kā nokļūt ellē?” 29.01.2017. šeit.)
LELB mācītājs Aleksandrs Bite: ”Tā kā pēc Romas teoloģijas Kristībā tiek piedots tikai iedzimtais grēks, bet pārējie aktuālie grēki tiek piedoti ar bikts, gandarīšanas, labo darbu un svēto aizbildniecības palīdzību, tad tiek arī izstrādāts tāds mehānisms, kurš to doktrināli nodrošina. [..] Kristus ir pārtapis no arvien klātesoša Pestītāja par kaut ko līdzīgu filozofu “dievam, kurš atpūšas”. [..] Tiem, kuri sasnieguši nepieciešamās kvalitātes, dota aktīvā starpniecība (Marija, svētie), pārējā “miesa” vai nu čakli pelna savu pestīšanu vai arī pasīvi “šķīstās” purgatorija ugunīs.” (Vairāk žurnālā ”Mantojums” un e-baznīca.lv šeit).
Priesteris Ilmārs Tolstovs: ”Ir skaidri jāsaprot, ka šķīstītava nav kāda vieta, bet ir dvēseles stāvoklis. Patiesībā, tā dvēsele, kas ir škīstītavā nekad nenonāks ellē, jo Dievs ikvienu dvēseli vēlas glābt, nevis pazudināt. Daudzi kristieši, kaut arī ir kristīti, tomēr nedzīvo pēc Dieva un Baznīcas likumiem, nemīl Dievu un tādēļ nāves brīdī vēl nav pilnībā izlīguši ar Dievu. Dievs, kas ir absolūts Labums, Mīlestība un Svētums nevar pie sevis ņemt kaut ko, kas vēl pilnībā nav šķīstījies, tādēļ ir nepieciešams šķīstīšanās process.” (Vairāk- bloga rakstā ”Baznīcas mācība par šķīstītavu” 2014 šeit)
JAUNĀKIE KOMENTĀRI