Aļesjas Lavrinovičas komentārs: Par Pētera Grestes Vārda brīvības balvu, žurnālista arodu un cilvēktiesībām (+ APTAUJA)
15. oktobrī Stokholmas ekonomikas augstskolā Rīgā norisinājās Pētera Grestes Vārda brīvības balvas pasniegšanas ceremonija. Pasākums bija veltīts žurnālistu izaicinājumiem mūsdienās, kad vārda brīvību no vienas puses mēģina ierobežot politiskie spēki, kas nereti pakļauj žurnālistu dzīvību riskam, un no otras puses digitālo platformu milzīgā popularitāte, ar kuru palīdzību viltus ziņas vai propaganda var izplatīties zibens ātrumā pa visu pasauli.
Baltkrievijas žurnālista pieredze
Balvas pasniegšanas ceremonijas atklāšanā uzrunu teica Somijas vēstniece Latvijā. Pēc tam uzstājās žurnālists Ruslans no Baltkrievijas, kurš šobrīd kopā ar savu sievu ir spiests atrasties Latvijā, jo Baltkrievijā viņš ticis aizturēts divas dienas pēc 9. augusta vēlēšanām, turēts izolatorā bez ēdiena un sasists. Arī viņa sievai ir nodarīti miesas bojājumi.
Žurnālists Ruslans no Baltkrievijas
Žurnālistu izlaida no cietuma tad, kad ielās izgāja sievietes un rūpnīcu strādnieki, lai prasītu brīvību nepamatoti ieslodzītajiem. Ruslans teica, ka bijis spiests pamest dzimteni, bet atgriezīsies turpināt darbu, tiklīdz viņa veselībai un dzīvībai nedraudēs briesmas.
Tiesības uz vārda brīvību ir paredzētas ikvienam cilvēkam demokrātiskā valstī. Latvijas Republikas Satversme garantē, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” (Satversmes 100.pants)
Satversmes 100. pantā minētā vārda brīvība ir jēdziens, kurā iekļauta arī preses brīvība. Nereti juridiskajā, bet arī žurnālistikas literatūrā vārda un preses brīvību min kā atsevišķus terminus, jo ikvienam cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību, bet preses brīvība attiecas uz žurnālistu tiesībām izgaismot notikumus un informēt sabiedrību pat tad, ja kāds noziegums vēl ir izmeklēšanas stadijā un tiesas spriedums nav pasludināts. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai izmeklēšanas un tiesu iestādēm nebūtu iemesla ‘vilkt garumā’ kādu sabiedrībai kaitējošu noziegumu atklāšanu.
Balvas iniciators ir pazīstamais žurnālists Pēteris Greste (Peter Greste – angļu val.), kurš ir Austrālijas latvietis. Pats Pēteris Greste bija pieslēdzies pasākumam ar Zoom platformas palīdzību un stāstīja par to, ka žurnālistu profesija visā pasaulē vēl arvien ir ļoti apdraudēta. Pēdējā gada laikā tikuši nogalināti 25 žurnālisti un 3 mediju darbinieki. Iepriekšējā gadā šis skaitlis ir bijis gandrīz trīskāršs. No vienas puses ir panākts kaut kāds progress un žurnālista dzīvība tiek stingrāk uzraudzīta, jo beidzot demokrātiskas valstis ir pievērsušas uzmanību žurnālistu aizsardzībai. Tajā pat laikā 68% gadījumu žurnālistu slepkavas nav tikuši sodīti. Turklāt šogad cietumos atrodas par 50 žurnālistiem vairāk, nekā tas bijis pērn – vairāk kā 300 žurnālisti. Pēc Pētera Grestes domām,
Žurnālists Pēteris Greste no Austrālijas
bažīgu dara digitālās pasaules nekontrolēta attīstība, kur zeļ propaganda un viltus ziņas.
Vārda brīvības ziņā Baltijas valstis ir ļoti progresējušas kopš neatkarības atgūšanas laikiem. 190 valstu vidū Igaunija ierindojas 10. vietā pēc vārda brīvības, Latvija – 22., un Lietuva – 28. vietā. Tas ir iespaidīgi, ņemot vērā PSRS pagātni.
Troļļi un tiesvedības kaimiņvalstīs
Balvas tika pasniegtas vienam nominētam pārstāvim katrā Baltijas valstī.
Igaunijas nominantu vidū bija pašreizējā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kura, mēģinot norādīt uz to, ka valstī ir nepieciešams respektēt vārda brīvību, vairākkārt parādījusies ar kleitu, uz kuras bija uzraksts igauņu valodā – “prese ir brīva”.
Kāda žurnāliste no Igaunijas stāstīja, ka ar visu to, ka Igaunija ir augstu kāpusi vārda brīvības statistikā, pašā valstī ir diezgan izplatīts, ka politiķi, kas ir pie varas, un kuriem ir ietekme, kritizē žurnālistu centienus noskaidrot patiesību. Ir arī iestādes, kuras uzskata, ka tām ir tiesības interpretēt likumus, kā tām tīk. Otra žurnāliste Katarīna Krjutškova, kas bija nominēta balvai, stāstīja, ka
tad, kad tiek publicēts pētnieciskās žurnālistikas materiāls, žurnālistam virsū tiek uzsūtīta vesela troļļu armija. Troļļi brūk virsū, pazemo un lamā.
Tas tiek darīts tāpēc, lai nākošreiz konkrētais žurnālists vairs neko nerakstītu par konkrēto politiķi. Tas ir liels traucēklis darīt savu darbu.
No Lietuvas tika nominēti divi žurnālisti – vienā nominācijā bija divi žurnālisti Birute Davidonīte un Dovidas Pancerovas (Ekspress Meedia), kas rakstījuši par korupciju augstākajās iestādēs un izdevuši veselu grāmatu, uz kuras vāka bija Lietuvas premjerministra ēna. Premjerministrs viņus iesūdzēja tiesā. Vēl arvien notiek tiesāšanās. Šie žurnālisti teica, ka politiķi Lietuvā vēl arvien verbāli uzbrūk žurnālistiem un vaino, ka tie esot kādu grupu vai politisko spēku uzpirkti. Valda populisms, ar kuru grūti cīnīties, jo notiek žurnālistu apmelošana un uzbrukumi žurnālistu reputācijai.
Otra nominētā kandidāte no Lietuvas, Elena Reimerīte (Interneta portāls LRT.lt), ir žurnāliste, kas 2019. gadā radīja Lietuvas nacionālajā televīzijā pārraides par homoseksuāliem pāriem Lielbritānijā, kas audzina bērnus. Tas izraisīja lielu rezonansi Lietuvas sabiedrībā un debates par to, vai kaut ko tādu vispār var rādīt nacionālajā televīzijā.
Kristīgās organizācijas griezās tiesā ar prasījumiem par to, kas šāda veida programmas ir iedragājušas tradicionālās kristīgās vērtības un atstājušas ļoti negatīvu ietekmi uz bērniem.
Vēl arvien notiek tiesāšanās. Šajā laikā Lietuvā tika pieņemts likums par bērnu aizsardzību no homoseksuālisma propagandas. Tas ir vienīgais šāda veida likums Eiropā. Žurnāliste pauda prieku par to, ka tikusi nominēta Pētera Grestes balvai, jo tas iedrošina arī citus žurnālistus atspoguļot sabiedrībā lietas par grupām, kuras nav populāri vai nav pieņemts izgaismot.
Vārda brīvība Latvijā
Visbeidzot no Latvijas bija trīs pretendenti uz balvu: Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāne un mācītāja Rudīte Losāne, kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs, asociācijas “Mozaīka” biedrs Kaspars Zālītis un LTV ziņu dienests. Jāteic, ka ne Rudīte Losāne, ne Kaspars Zālītis nenodarbojas ar žurnālistiku. Abi kandidāti ar savu aktīvo sabiedrisko darbību iestājas par kādas grupas tiesībām.
Rudīte Losāne iestājas par sieviešu tiesībām tikt ordinētām luterāņu baznīcā, kā arī pret sievietēm vērstu vardarbību. Rudīte Losāne balvai tikusi nominēta tādēļ, ka viņa ir ienesusi brīvību sieviešu cietumā, kā rezultātā sieviešu cietums ir palicis atvērtāks: speciāli izstrādātas programmas ”Mirjama” ietvaros Rudīte veic ieslodzīto sieviešu resocializāciju un gatavo normālai dzīvei ārpus cietuma. Rudīte Losāne ir norādījusi uz vardarbību ģimenēs, kā rezultātā sievietes arī nokļūst cietumā, jo nereti izdara noziegumu aizstāvoties. Desmit gadu garumā viņa ir bijusi Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģijas apvienības (LLSTA) valdes priekšsēdētāja un publiski iestājusies par sieviešu ordināciju. Šis jautājums Latvijā vēl dažus gadus atpakaļ interneta vidē tika diskutēts augstos un nepieklājīgos toņos. Atceros, ka LLSTA mājas lapas www.sieviesuordinacija.lv foruma sadaļā [red.- raksta autore ir šīs lapas redaktore] sievietes, kas izvēlējušās specializēties teoloģijā, lai kļūtu par mācītājām, tika rupji apsaukātas un pazemotas, atsevišķos gadījumos no kristīgu vīriešu puses tika saņemti draudi. Rezultātā nācās foruma sadaļu slēgt. Pēdējos gados Latvijas sabiedrība kopumā ir kļuvusi atvērtāka pret sievietēm mācītājām, taču 2016. gadā aizliegums ordinēt sievietes Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika nostiprināts Baznīcas Satversmē. Neraugoties uz to, Losāne tika ordinēta 2019. gada oktobrī Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas un šobrīd kalpo arī par mācītāju Cīravas draudzē Kurzemē.
Otrs balvas kandidāts Kaspars Zālītis iestājas par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienas tiesībām tikt pieņemtiem Latvijas sabiedrībā. Viņš aktīvi darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā gan Latvijā, gan starptautiski. Kaspars Zālītis ir kustības “Dzīvesbiedri” vadītājs, lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes loceklis, kā arī informācijas platformas “Pride.Lv” redaktors, kas monitorē diskusiju komentārus sociālo tīklu platformā, lai nepieļautu naida runu saturošu, draudošu un diskriminējošu tekstu cirkulēšanu, kas aicina uz vardarbību pret minoritātēm vai verbāli pazemo cilvēka cieņu. Zālītis ir viens no ”EuroPride 2015” gājiena rīkotājiem Rīgā. Zālītis ir kādreiz darbojies arī Centra “Marta” valdē.
UZZIŅA
Raidījumā ”Aizliegtais paņēmiens” šogad rādīts arī sižets par draudzi ”Kristus Pasaulei”. Pēc tā draudze publicēja video vēstījumu, kritizējot raidījuma veidotājus.
Trešais kandidāts uz balvu bija Latvijas Televīzijas ziņu dienests. Piesakot kandidātu, tika uzsvērts, ka raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika atklāta cigarešu kontrabandas shēma. Ziņu dienesta veidotajā raidījumā “De Facto” regulāri atmaskota korupcija Rīgas domē. Bet, sadarbībā ar ”Re:Baltica”, ziņu dienests pievērsis sabiedrības uzmanību vardarbībai ģimenē. Pārstāvēt LTV Ziņu dienestu Vārda brīvības balvas pasniegšanas ceremonijā bija ieradies žurnālists Guntis Bojārs.
Balvas ieguvēji
No Igaunijas balvu saņēma Katarīna Krjutškova un viņas kolēģis Koits Brinkmans.
No Lietuvas – Elena Reimerīte.
No Latvijas balvu saņēma Kaspars Zālītis.
Vita Dreijere, žūrijas komisijas pārstāve: “Šogad bija jāizšķiras starp spēcīgiem kandidātiem, bet esam pateicīgi, ka balvu šoreiz varējām piešķirt cilvēkam, kurš jau daudzu gadu gaitā ir aktīvi centies pierādīt, ka vārda brīvība ir nevis spēcīgāko un skaļāko privilēģija, bet gan absolūta nepieciešamība pilnīgi visām sabiedrības grupām.”
Avots: DELFI
Lietuvas un Latvijas uzvarētājus vieno viņu cīņa par visu cilvēku, jo īpaši LGBT kopienas, tiesību atzīšanu sabiedrībā, kas mūsu valstīs vēl arvien ir zem tolerances līmeņa. Igaunijā, iespējams, šī situācija ir citādāka, jo kopš 2016. gada 1.janvāra Igaunijā civillaulību var reģistrēt arī viena dzimuma pārstāvji. Iespējams, tas izskaidro, kādēļ Igaunijas nominācijas bija vērstas uz žurnālistu tiesībām brīvi, bez draudiem veikt savu darbu. Varbūt Lietuvas un Latvijas balvu ieguvēji, kurus izraudzījās Pētera Grestes žūrija, kuras sastāvā bija dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī pats žurnālists Greste, tika izraudzīti tādēļ, lai signalizētu to, ka Lietuvā un Latvijā sabiedrības attieksme pret LGBT kopienu ir stereotipos un bailēs balstīta. Kā zinām, gan Latvijā, gan Lietuvā kristīgās baznīcas bauda diezgan lielu autoritāti sabiedrībā un arī politiskajos lēmumos. Taču mums Latvijā tikpat bēdīga situācija ir sieviešu tiesību jomā, par ko Rudīte Losāne ir runājusi gadiem, būdama Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente. Situācija ir dramatiska arī attiecībā uz ģimenes vardarbību abās Baltijas valstīs.
Man personīgi liekas, ka 15. oktobra balvu pasniegšana izrādījās nedaudz vienpusēja, pat prognozējama, raugoties no kristiešu viedokļa. Iespējams, ka kristīgās organizācijas balsotu par citiem kandidātiem, ļoti iespējams, ka kristīgās organizācijas izvirzītu pavisam citus kandidātus. Šai balvai patiesi ikviena fiziska vai juridiska persona varēja izvirzīt savu kandidātu. Bet vai mums tas bija vai ir aktuāli? Varbūt kristiešu sabiedrība netic, ka žurnālistu dzīvība tiek apdraudēta? Varbūt kristiešu sabiedrība neuzskata, ka sievietes teoloģes varētu saņemt draudus, izstumšanu, līdzīgi kā LGBT kopienas cilvēki, kuri nevar iziet no skapjiem, jo baidās par savu dzīvību un veselību?
Šie jautājumi ved pie plašākiem jautājumiem:
Vai mēs kā kristiešu sabiedrība spējam pieņemt, ka citiem cilvēkiem, ar kuriem dalām šo Dieva radīto zemi, arī ir kādas tiesības?
Vai mēs ikdienā piedomājam par citu tiesībām būt tādiem, kādi viņi ir? Vai mīlam un pieņemam tikai līdzīgo un līdzi domājošo? Šie jautājumi man liek aizdomāties par to, ko tieši es uzskatu par vārda brīvību un cilvēktiesībām.
Tuvumā.lv galvenās redaktores Aijas Volkas pēcvārds:
”Aicinu uz DOMAPMAIŅU:
Ko Tu nominētu Pētera Grestes Vārda brīvības balvai?
Inga Spriņģe: ”Sazvērnieki: antivakseri, 5G apkarotāji un profesionālie piketu organizētāji” TVNET, 20.10.2020
Šo jautājumu uzdevām trim cilvēkiem, kuri, manuprāt, pēdējā laikā ir vieni no skaļākajiem Latvijas mediju un publiskajā telpā cirkulējošo viedokļu kritiķiem, līdz ar to tiešā un netiešā veidā rada iespaidu arī par vārda brīvības iespējamību. Tikmēr paši saņēmuši kritiku no iepriekš jau pieminētā Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra ”Re:Baltica” vadītājas Ingas Sprinģes par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu. Svarīga piebilde- visi trīs darbojas politikā vai ir saistīti ar kādu no partijām. Viens no uzrunātajiem bija Saeimas neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems (drīzumā dibinās jaunu partiju), kurš uz jautājumu tā arī neatbildēja, jo esot vēl jāpadomā. Ja atbildi sniegs, publicēsim raksta precizējumu. Uz jautājumu atbildēja- Jānis Pļaviņš, vietnes MainamPasauli.news veidotājs, kuram tiek pārmesta sazvērestību teoriju izplatīšana (piedalījies vēlēšanās no partijas ”Vienoti Latvijai!” saraksta) un Ilona Bremze (piedalījusies vēlēšanās no Nacionālās apvienības ”Visu Latvijai!”/Tēzvemei un Brīvībai/LNNK” saraksta), kura aktīvi kritizē LGTB aizstāvjus un popularizē ģimeni un kristīgas vērtības.
Jānis Pļaviņš, ”Andri Ciekuru nominētu. Cīņa pret ”Re: Baltica” cenzūru – neviens cits Latvijā to nav darījis, līdz ar to šaubos, vai kāds cits būtu pelnījis kaut kādu balvu.” (Red.- A.Ciekurs ir ”Gaismas Tīmekļa” vadītājs- arī kritizēts par sazvērestību teoriju popularizēšanu).
Ilona Bremze, ”Asociācija Ģimene” vadītāja: ”Vēstures zinātņu doktoru profesoru Hariju Tumanu. Tikai drosmīgs un brīvi domājošs cilvēks varētu sniegt tik saturisku interviju ”Neatkarīgajā Rīta Avīzē” (Tumans: Iespējams, mūs gaida civilizācijas gals, 15.09.2020) par situāciju ap Covid-19, kontroles pieaugumu un citiem jautājumiem. Tas sakrīt arī ar to, ko saka Bībele par laiku un sezonu, kurā pasaule ieiet.” (Red.- Līdzīga satura interviju H.Tumans sniedzis arī 2017. gadā žurnālistei Vijai Beintertei ”Latvijas Avīzē” ”Kā atgūt valsti un nepazaudēt sevi. Saruna ar Hariju Tumanu.”
Tuvumā.lv lasītāj, aicinām arī Tevi iesaistīties domapmaiņā par to, kas Latvijā būtu pelnījis atzinību par vārda brīvības pielietošanu vai veicināšanu. Raksti komentārā vai sazinies ar redakciju, rakstot uz e-pastu: redakcija@tuvuma.lv.
JAUNĀKIE KOMENTĀRI