365

Kāpnes debesīs. Mārča Jencīša liecība

”Cie­tu­ma ka­me­ras stū­rī ir tu­ale­te. Pa­pī­ra vie­tā pa­ma­nu Bī­be­les la­pas, vēl kaut kur pie cie­tu­ma ma­ku­la­tū­ras at­ro­du bro­šū­ru. La­su: – Sā­ta­nam ir plāns ta­vai dzī­vei, un Die­vam ir plāns ta­vai dzī­vei, bet pa­šam tev jā­iz­vē­las, ku­ra plā­nos ie­kļau­ties. Pir­mo rei­zi mū­žā lū­dzu Die­vu. Dievs ma­ni uz­klau­sa: ma­ni šeit ne­no­sit, ne­pa­da­ra par zi­lo, ne­es­mu no­mi­ris ba­dā, pat vi­si zo­bi mu­tē.”

1983

Kas ir tas velns, ko mīl latvieši?

Ir viedoklis, ka teikas un folklora mīkstina velna dabu un ir padarījušas viņu par nekaitīgu tēlu vai arī ka no kultūras mantojuma ir radies velns, kas tikai latviešu valodas īpatnību dēļ nes to pašu vārdu, ko bibliskais velns. Tam iepretī runā viedoklis, ka velns ir un paliek Dieva absolūts pretstats un viņa daba ir viena – zagt, nokaut un nomaitāt.