Redaktora slejaUkrainaZiņas

Provokācija, kļūda vai jauns kara posms? 19 Krievijas droni ielidojuši Polijas teritorijā

Aija VolkaAija Volka
22 views0
Naktī uz trešdienu deviņpadsmit Krievijas trieciendroni “Šahed” (“Shahed”) ielidoja Polijas gaisa telpā,  kā rezultātā Polijas amatpersonas lika Polijas iedzīvotājiem palikt savās mājās. Tika slēgtas vairākas lidostas, tajā skaitā galvaspilsētā Varšavā.

NATO iznīcinātāji pacēlās gaisā (iesaistoties Nīderlandes, Itālijas un Vācijas gaisa spēkiem), un droni tika notriekti. Daļa no tiem ielidojuši caur Baltkrieviju, rakstīts medijā wiadomosci.onet.pl.

Tiek meklētas nokritušās dronu atlūzas. Kā noskaidrojies, viena drona atlūza uzkritusi uz kādas dzīvojamās mājas jumta Ļublinas vojevodistes Viriki pilsētā, kā arī uz pie mājas novietotās automašīnas, raksta delfi.lv, atsaucoties uz Polijas mediju “Polsat News”.

Paldies Dievam, nav ziņu par to, ka būtu cietuši Polijas civiliedzīvotāji pagājušajā naktī, tomēr jāpiekrīt Latvijas valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rakstītajam (X), ka notikušais ir pierādījums tam, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs ietekmē tieši.
Kādas sekas var nodarīt “Šahed” drons?
Pirms pāris dienām ziņā par Ukrainu, kur dronu uzlidojumi jau ir ikdiena, varēja lasīt: ”viens no Krievijas palaistajiem “Šahed” droniem ietriecās daudzstāvu dzīvojamajā mājā, daļēji sagraujot vairākus stāvus, nogalinot sievieti un viņas divus mēnešus veco bērniņu, kā arī vienu vīrieti – viņa mirstīgās atliekas pirmdien izraktas no gruvešiem. Tika ievainoti arī aptuveni 20 cilvēki, bet lielam skaitam apkaimes dzīvokļu nodarīti dažādi postījumi,” raksta delfi.lv. 
Pēdējās nedēļas laikā Ukrainā kopumā ap 800 droni lidojuši. Pagājušonakt uz Ukrainu palaisti 415 droni.
Mediju uzrunātie vairāki eksperti saka: ja kaimiņvalstī ielido viens drons, tā vēl varētu tikt uzskatīta par nejaušu kļūdu, bet, ja tie bijuši vairāki, tas ir Krievijas apzināts incidents.  Eksperti saka: šī tulkojama kā apzināta provokācija jeb pret Rietumvalstīm jeb mūsu modrības pārbaude.

 Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns komentējis, ka pastāv iespēja, ka droni ielidoja Polijā ”Ukrainas pretdronu darbības rezultātā”, bet pat tādā gadījumā ar šādu iznākumu noteikti Krievija rēķinājās, tāpēc viņaprāt jāsecina: ”pirmo reizi sabiedroto, tātad NATO, gaisa kuģi notriec Krievijas objektus NATO gaisa telpā. Tā ir jauna fāze šajā karā,” vēstī lsm.lv.

Tātad, arī Polijas dzīvojamās mājas bija ”izmēģinājuma” iespējamais mērķis…

Te BBC tiešraide.

Uzrunātie eksperti un reportieri stāsta, ka poļi, zinot pasaules vēsturi, pieļauj, ka Krievija apsver domu arī par iebrukumu Polijā, tāpēc tagad tiek sagaidīta NATO atbildība, aizsargājot Poliju un citas NATO dalībvalstis. Tiek sagaidīta arī ASV prezidenta Donalda Trampa atbildīga rīcība. Kā zināms, tika solītas ekonomiskās sankcijas, taču tās netika ieviestas.
Polija ir lūgusi aktivizēt NATO līguma 4. pantu, kas ļauj steidzami sasaukt augsta līmeņa sarunas starp alianses dalībvalstīm, lai apspriestu draudus un to apkarošanas veidus. Tiesa, šis nav aizsardzības mehānisms NATO 5.panta izpratnē, raksta wiadomosci.onet.pl.
Kāds katoļu priesteris, kurš seko līdzi ziņām Polijā, saka: droni ir iznīcināti, ja vajadzēs, armija ir gatavībā, bet visticamāk šī bijusi tikai Krievijas provokācija, un uz to nevajag uzķerties, ziņo māsa Inese Šteina.
Šajās dienās un vispārīgi pēdējā laikā, pēdējos gados, sastopamies ar disinformāciju un propagandu, līdz ar to ir jābūt ļoti uzmanīgiem, izvērtējot, kādai informācijai ticēt un kam neticēt.
Būsim modri, sekosim līdzi ziņām, un vienlaikus – lai Dievs dod, ka spējam saglabāt mieru! Lūgsim par Polijas iedzīvotājiem! Turpināsim lūgt par Ukrainu!
Atjaunināts plkst.16.56.
Izmantots attēls no sociālā tīkla X, Baltkrievijas opozīcijas medija NEXTA profila.

 

Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Ieguvusi maģistra grādu arī bibliotēku, informācijas un arhīvu zinībās, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv
Previous