Ralfs Augstroze: “Jēzus ir mūsu draugs”

Adventes laikā aicinām pārdomāt – ko Tev personīgi Tavā dzīvē nozīmē Jēzus. Atkarībā no personīgās pieredzes, konfesionālās piederības, teoloģiskajām idejām kristiešiem mēdz atšķirties priekšstati par Jēzus būtību un pat viņa sūtību uz zemes, un lomu, ietekmi šobrīd pasaulē un mūsu katra dzīvē. Tuvumā.lv ir starpkonfesionāls medijs, un aicinām katru interesentu iesaistīties domapmaiņā – kas mums ir Jēzus, kura piedzimšanu ik gadu atzīmējam Ziemassvētkos. Sūti savas domas vai liecību uz e-pastu: redakcija@tuvuma.lv, vai izsakies komentāru sadaļā! Šoreiz ar autora atļauju pārpublicējam no izdevuma ”Kristīgā Balss” 2018. gada otrā numura ASV dzīvojošā latvieša Ralfa Augstrozes pārdomas, 6. maijā uzrunājot Bukskauntijas latviešu baptistu draudzi pirms Svētā Vakarēdiena.

Tuvumā.lv galvenā redaktore Aija Volka

”Kristīgā Balss”

Kāds ievērojams rakstnieks reiz definēja īstu draudzību kā stāvokli, kad cilvēks zina to, kas patiesi ir kāda cita cilvēka sirdī, un kādam citam uztic to, kas patiesi ir paša sirdī. Mēs dalāmies ar savas sirds saturu ar tiem, kam mēs uzticamies, un uzticamies tiem, kas patiešām rūpējas par mums, un, kas to izrāda un pierāda katru dienu ar savu rīcību un attiecībās ar mums. Mēs uzticamies un paļaujamies uz saviem patiesajiem draugiem, jo esam pārliecināti, ka viņi pielietos šo no mums iegūto sirds saturu, lai patiešām justu mums līdzi, lai mums palīdzētu, nevis lai mums kaitētu. Tāpat mūsu patiesie draugi uztic mums savas sirds saturu ar tādu pašu pārliecību un motivāciju.

Mēs ļoti bieži dēvējam Jēzu par mūsu draugu, jo esam pārliecināti, ka Viņš zina visu to, kas ir pat mūsu sirds dziļumos, un grib tikai to, kas nāk mums par labu un par svētību. Mēs atklājam Viņam savas sirdis, jo mēs Viņam uzticamies. Bet, cik bieži patiesi pārdomājam un apzināmies to, ka, [no otras puses], Jēzus uzticas savai tautai, saviem sekotājiem, mums?

Jēzus sauca savus mācekļus par draugiem, nevis par kalpiem, jo Viņš viņiem uzticēja visu, ko Viņš bija dzirdējis un saņēmis no Sava Tēva.

Jēzus uzticējās saviem mācekļiem, saviem draugiem, ka viņi paši to visu saņems, un to tad pielietos savu līdzcilvēku un Dieva valstības labā.

Otrajos Ziemassvētkos kopā ar ”mīļiem seniem draugiem”. Foto no privātā arhīva

Ar visu to, ka zinām, ka Jēzus ir mūsu draugs, vai varam ar tīru sirdsapziņu un pārliecību liecināt, ka mēs esam Viņa draugi? Vai mēs uzticīgi ar nedalītu uzmanību Viņu uzklausām vai mēs īstenībā tikai gribam, lai Viņš mūs uzklausa? Vai patiesi gribam zināt to, kas pilda un norūpē Viņa sirdi, vai mēs tikai gribam izkratīt Viņam savu sirdi?

Ralfs kopā ar sievu Silviju un, kā ierakstīja ”Facebook”,- ”mūsu jauno draudzeni operas superzvaigzni Elīnu Garanču”.

Vai mēs pievēršam savu uzmanību tikai tām Viņa pamācībām, kas mums interesē, nevis visām Viņa pamācībām, pēc kā Viņš grib lai mēs dzīvojam?

Lai būtu patiesi Jēzus draugi, mums ir nepieciešams uzklausīt un iegaumēt visu, ko Jēzus mums māca, un tad dalīties tālāk ar to, tā pievedot citus pie Viņa,

lai Jēzus patieso draugu pulks vairotos, un lai Viņa izglābto pulks ietu plašumā —  tā ir neapejama daļa no Viņa mācības mums, Viņa draugiem. To mūsu patiesais draugs Jēzus mums ir mācījis, un ko Viņš no mums, saviem patiesajiem draugiem, sagaida.

Šīs ir Viņa patiesās rūpes, Viņa mīlestības izpausme par mums, kā dēļ Viņš atdeva savu dzīvību pie krusta mūsu, Viņa draugu dēļ.

Svētais Vakarēdiens. Foto: Pēteris Aļļe

Kaut mēs varētu ar tīru sirdsapziņu un pārliecību par mūsu patieso draudzību ar Jēzu vienoties [..]  kora dziesmas vārdiem:

“Aleluja, ak, kāds Glābējs,
Aleluja, ak, kāds Draugs:
Mīl Viņš, pestī, sargā, palīdz –
Beidzot mani mājās sauks.”

/Jēzus, grēcinieku Glābējs, J. Wilbur Chapman vārdi, tulk. Viljāms Fetlers/

*Fona attēlā Bukskauntijas latviešu draudzes koris. Foto no personīgā arhīva