Rīgas Svētā Pētera baznīcu apjomīgā restaurācijā cer sākt 2024. gada vasarā. Šādu apņēmību pauduši Rīgas senākā dievnama jaunie īpašnieki – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotais nodibinājums. To, vai to izdosies sākt cerētajā laikā, rādīs laiks, jo radušās bažas par to, ka nepieciešamo dokumentu sagatavošanai būs nepieciešams ilgāks laiks, vēstī LTV raidījums “Kultūršoks”.

Atkāpei

Kā iepriekš vēstīja portāls TUVUMĀ.lv, pērnā gada pavasarī Latvijas parlaments atbalstīja likumprojektu, kas paredzēja, ka valsts bez atlīdzības nodos Rīgas Svētā Pētera baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotā Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma īpašumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Šī jautājuma apspriešana bija iestrēgusi parlamentā jau kopš 2006. gada, ilgstoši nespējot tikt skaidrībā ar vairākiem jautājumiem.

Visu šo laiku Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem tās skaitījās bija bezsaimnieka manta, kuru Rīgas dome tikai apsaimniekoja. Beidzot Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums tika sākts risināt 2018. gada beigās, līdz pērn to galīgajā lasījumā pieņēma pērn 13. Saeimas sasaukums.

Visu naudu pumpē domē, baznīcai – piga

Kā vēstī raidījums “Kultūršoks”, līdzšinējie Rīgas Svētā Pētera baznīcas apsaimniekotāji Rīgas doma dievnama ieņēmumus no tūristiem iztērējusi nevis baznīcas uzturēšanas labā, bet gan saviem mērķiem. Kopumā laikā no 2016. līdz 2019. gadam Pēterbaznīca guvusi aptuveni četru miljonu eiro lielus ienākumus.

Arī jaunais nodibinājums turpina iesākto virzienu tūrismā, piedāvājot plašākas iespējas, piemēram, pagarinot darba laiku un dodot iespēju no Pēterbaznīcas torņa paraudzīties uz Rīgu arī tumšajā laikā.

Taču, atšķirībā no pilsētas pašvaldības, jaunie saimnieki visus līdzekļus iegulda baznīcā. Piemēram, atjaunots 16. gadsimtā izgatavotais un trīs metrus augstais baznīcas septiņžuburu svečturis.

33 miljoni eiro rezervēti

Pašlaik eksperti veic padziļinātu tehniskā stāvokļa ekspertīzi, lai varētu saņemt finansējumu rekonstrukcijas darbu veikšanai. Vācijas Bundestāgs šim nolūkam ir rezervējis 33 miljonus eiro. Ja saskaņošanas un iepirkuma procedūras process notiks bez aizķeršanās, darbi varētu sākties 2024. gada vasarā, ziņoja raidījums. Plānots, ka kopējai restaurācijai būtu nepieciešami desmit gadi.

Rīgas Svētā Pētera baznīca ir senākais esošais dievnams galvaspilsētā. Baznīca pirmo reizi rakstos minēta 1209. gadā, no 13. gadsimta saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā. Līdz 1524. gadam šis bija katoļu dievnams, bet pēc tā līdz pat 1940. gadam piederēja Rīgas luterāņu Svētā Pētera vācu draudzes dievnams.

Foto: Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums

Artūrs Andžs
Artūrs ir ar 25 gadu ilgu pieredzi mediju vidū. Darbojies kā redaktors lielākajos Latvijas medijos - sākot ar “Apollo” portāla ienākšanu interneta mediju vidē 2000. gadā, vēlāk laikrakstā “Diena” un citviet, kā arī sabiedriskajos medijos - Latvijas Radio Ziņu dienestā, televīzijās. Ilgāku laiku viņa balsi varēja dzirdēt Radio Marija Latvija viļņos. Ilggadēja pieredze teksta autora jeb, kā moderni teikt, “kopīraitera” arodā, arī sabiedrisko attiecību, digitālā mārketinga un tulkotāja darbā. Izglītojies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, bet arvien uzskata, ka turpina savas studijas caur dzīves rūdījuma skolu, un viens no vadmotīviem ikdienas gaitās ir: “Visa dzīve ir svētceļojums.” Saskarsme ar kristietību apjausta jau bērnībā, lai gan neviens ģimenē nebija kristīts. Gadu gaitā arvien stiprāk izjutis Dieva klātbūtni un aicinājumu sekot. Kristījies Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē. 2023. gadā vēlas atkal pilnībā izdzīvot svētceļojuma uz Aglonu burvību, veltīties žēlsirdības darbiem un vēl vairāk veltīt laiku ģimenei, kas nekad nevar būt par daudz. Patīk Latvijas daba, skriet maratonus un apceļot dzimto zemi.
    Iepriekšējais
    Nākamais