IzpēteZiņas

Vai Pāvils tiešām ir licis sievietēm draudzē klusēt? Mācītājs Linards Rozentāls diskutēs ar teoloģijas doktori Aļesju Lavrinoviču

Aija VolkaAija Volka
1560 skatījumu0
30. oktobrī plkst. 18. 30  Rīgas Lutera draudzes centrā notiks pasākums ar nosaukumu “Vai Pāvils tiešām ir licis sievietēm draudzē klusēt?” diskusiju ciklā “Vakara sarunas par teoloģiju”. Pasākuma īpašais viesis būs teoloģijas doktore, juriste Aļesja Lavrinoviča. Sarunu vadīs Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Rīgas Lutera draudzes centrs “jau vairākus gadus darbojas kā garīgās izglītības un pieredzes centrs, kurš piedāvā dažādus izglītojošus pasākumus un pasākumu ciklus ne tikai draudzes locekļiem, bet ikvienam interesentam,” teikts draudzes mājaslapā.
Šī gada 25. septembrī notika pirmā saruna ciklā ”Vakara sarunas par teoloģiju”. Tajā viesojās teoloģijas maģistre Aira Līcīte, kura stāstīja par savu maģistra darba tēmu – “Pazudušā Svētā Gara atgriešanās jeb kā pasaulē atklājas Dieva svētums”.
30. oktobrī būs cikla otrais pasākums, kurā viesosies Aļesja Lavrinoviča, un runās par savas doktora disertācijas tēmu.  A.Lavrinoviča publiski jau izteikusi cerību, ka atnākušie jau iepriekš būs sagatavojuši jautājumus, lai diskusija izvēršas tikpat interesanta, kāda bijusi doktora darba aizstāvēšanā.
Kā jau esam rakstījuši, Aļesja Lavrinoviča, rakstot doktora disertāciju Cīrihes universitātē, izpētījusi, ka apustuļa Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem atrodamie panti par sievietēm, kurām draudzes sapulcēs likts klusēt, nepieder pie Pāvila vēstules sākotnēji rakstītā teksta, kas adresēts Korintas draudzei, bet gan pievienots vēlāk no cita konteksta,  proti, tas ir tā saucamais antīkais un nerakstītais regulējums mājsaimniecībās, kas piemērots draudzes videi. Šis regulējums senās pasaules ģimenes dzīvē sievieti ekskluzīvi pakļāva vīrietim. Taču, kā zināms,
Pāvila veidotājās draudzēs valdīja citādas vērtības: pulcējās gan vīrieši, gan sievietes, gan vergi, gan brīvie, gan jūdi, gan grieķi un visi tika uzskatīti par Dieva bērniem, kuru garīgā izcelsme svarīgāka par fizisko izcelsmi vai sociālo statusu.

Aļesja Lavrinoviča (pirmā no labās) šobrīd dzīvo ārzemēs, bet, esot Latvijā, apmeklē anglikāņu dievkalpojumus, jo “mani tur neviens neko nepiespiež darīt, mani neviens neliek kalpošanās, neliek smaidīt, kad jūtos bēdīgi, neliek tēlot, kad man ir slikti, neliek priecāties, kad esmu slima. Ar garīgumu vai pārgarīgumu neviens nedižojas, visi ir tādi, kādi ir – parasti cilvēki, kas nāk kopā un lūdz Dievu un klausās evaņģēliju, un to, kā rīkotos Jēzus, kad sastaptu atšķirīgus, nepareizus, parastus cilvēkus. Un mūzika, starp citu, katru svētdienu ir lieliska”.

Šāda pieeja – attiecināt antīkās ģimenes normas uz kristiešu draudzi – atrodamas vēl tikai Pāvila pirmajā vēstulē Timotejam. Taču abas vēstules – Timotejam un arī Titam – tiek uzskatītas par tādām, kuru autors nav bijis pats Pāvils, jo tapušas labu laiku pēc Pāvila nāves un tāpēc tiek dēvētas par Pastorālajām vēstulēm. Tās atšķiras no

Pāvila izpratnes par kalpošanu un draudzi kā organismu, ko tur kopā nevis pakļautība un paklausība, bet gan vienlīdzība un līdzvērtība visu organisma locekļu vidū.
Pakļautības un paklausības tēma draudzēs kļuva aktuāla tikai otrajā paaudzē, kad tās sāka institucionalizēties un atspoguļot tās iekšējās un ārējās struktūras, kas tā brīža sabiedrībā bija aktuālas.

 

LASI VAIRĀK

Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Ieguvusi maģistra grādu arī bibliotēku, informācijas un arhīvu zinībās, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv
Iepriekšējais
Nākamais