Vai Pāvils tiešām ir licis sievietēm draudzē klusēt? Mācītājs Linards Rozentāls diskutēs ar teoloģijas doktori Aļesju Lavrinoviču

30. oktobrī plkst. 18. 30  Rīgas Lutera draudzes centrā notiks pasākums ar nosaukumu “Vai Pāvils tiešām ir licis sievietēm draudzē klusēt?” diskusiju ciklā “Vakara sarunas par teoloģiju”. Pasākuma īpašais viesis būs teoloģijas doktore, juriste Aļesja Lavrinoviča. Sarunu vadīs Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.

Pāvila veidotājās draudzēs valdīja citādas vērtības: pulcējās gan vīrieši, gan sievietes, gan vergi, gan brīvie, gan jūdi, gan grieķi un visi tika uzskatīti par Dieva bērniem, kuru garīgā izcelsme svarīgāka par fizisko izcelsmi vai sociālo statusu.

Aļesja Lavrinoviča (pirmā no labās) šobrīd dzīvo ārzemēs, bet, esot Latvijā, apmeklē anglikāņu dievkalpojumus, jo “mani tur neviens neko nepiespiež darīt, mani neviens neliek kalpošanās, neliek smaidīt, kad jūtos bēdīgi, neliek tēlot, kad man ir slikti, neliek priecāties, kad esmu slima. Ar garīgumu vai pārgarīgumu neviens nedižojas, visi ir tādi, kādi ir – parasti cilvēki, kas nāk kopā un lūdz Dievu un klausās evaņģēliju, un to, kā rīkotos Jēzus, kad sastaptu atšķirīgus, nepareizus, parastus cilvēkus. Un mūzika, starp citu, katru svētdienu ir lieliska”.

Šāda pieeja – attiecināt antīkās ģimenes normas uz kristiešu draudzi – atrodamas vēl tikai Pāvila pirmajā vēstulē Timotejam. Taču abas vēstules – Timotejam un arī Titam – tiek uzskatītas par tādām, kuru autors nav bijis pats Pāvils, jo tapušas labu laiku pēc Pāvila nāves un tāpēc tiek dēvētas par Pastorālajām vēstulēm. Tās atšķiras no

Pāvila izpratnes par kalpošanu un draudzi kā organismu, ko tur kopā nevis pakļautība un paklausība, bet gan vienlīdzība un līdzvērtība visu organisma locekļu vidū.