Monsinjoram Antonam Smelteram – 100

17. janvārī aprit 100 gadu jubileja monsinjoram Antonam Smelteram, kurš aiz sevis atstājis neizmērojamu garīgo mantojumu visai Latvijas katoļu baznīcai. “Tēva Smeltera devumu katoliskajai Baznīcai Latvijā ir grūti pārvērtēt,” tā iepriekš sacīja arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Par godu tēva Smeltera lielajai jubilejai, 17. janvārī Sv. Jēkaba katedrālē tika svinēta Sv. Mise, kuru celebrēja priesteris Pauls Kļaviņš. Tieši šajā katedrālē monsinjors Antons Smelters kalpoja sava bagātīgā mūža nogalē – laikā no 1993. gada līdz savai nāvei 2001. gadā viņš bija Sv. Jēkaba katedrāles prāvests.

Monsinjors Antons Smelters dzimis 1923. gada 17. janvārī “Kokaru” mājās Varakļānu pusē. 1943. gadā tika iesaukts vācu leģionā, bet gadu vēlāk nokļuva amerikāņu gūstā, pēc tam – arī pie angļiem Falingbosteles nometnē. 1945. gada otrajā pusē pie zemniekiem Austrumprūsijā bēga no piespiedu atgriešanās uz Padomju Savienību, un nonāca Vācijas ziemeļos. Tieši tur viņš sāka sarakstīties ar bīskapu Boļeslavu Sloskānu, kurš 1946. gadā laimīgi nokļuva Beļģijā.

Tieši bīskaps Sloskāns bija tas, kurš uzņēmās topošo priesteru audzināšanu, un Antons Smelters bija viens no semināristiem. Viņš mācījās Don Bosko koledžā netālu no Briseles, bet filozofiju un teoloģiju – Turnē diecēzes seminārā Bonne–Esperansā. Par priesteri viņš tika ordinēts 1956. gada 15. jūlijā Turnē katedrālē.

Divus gadus vēlāk viņam bija jāpārceļas uz dzīvi un kalpošanu Osnabrikas diecēzē Vācijā. Pārņēma Ziemeļvācijas latviešu katoļu garīgo aprūpi, izdeva latviešu katoļu biedrības “Druva” apkārtrakstu. Svētdienās veica garus pārbraucienus, lai kopā ar latviešiem dievkalpojumus. No 1970. līdz 1990. gadam kalpoja par Harpšletas draudzes prāvestu.

Dzimtajā Latvijā viņš atgriezās 1991. gadā, tūdaļ pat sākot aktīvu kalpošanas darbu. Jau tūdaļ viņš kļuva par semināra Garīgo tēvu, tulkojot “Stundu liturģiju”, kā arī skoloja topošos priesterus. Viņš ir arī Vecrīgā, turpat pie Sv. Jēkaba katedrāles esošās Adorācijas kapelas dibinātājs, kuru ikviens var apmeklēt 24 stundas diennaktī.

Lasi vairāk: Monsinjora Antona Smeltera dzīves gājums un viņa garīgais mantojums [katolis.lv]

“Priesteris Antons Smelters mīlēja atrasties Euharistiskā Jēzus priekšā, lūgties, kalpot ar grēksūdzi, arī tikties un sarunāties ar daudziem. Plūda stāsti par dzīves pieredzi, attiecībām ar Dievu lūgšanā, bieži izraisījās arī dzīvas pārrunas par visjaunākajiem notikumiem Baznīcā.” – tā par viņu teikts Sv. Jēkaba katedrāles “Vēstnesītī” [8.1.2023]

Antona Smeltera priestera dzīves devīze: “Ecce servus Tuus” – “Lūk, Tavs kalps”

Mēs, kas esam pazinuši Antonu Smelteru, zinām un varam liecināt par viņa vienkāršību, sirsnību un kā viņš pulcināja ap sevi cilvēkus,” Sv. Mises sprediķī 17. janvāra rītā sacīja priesteris Pauls Kļaviņš.

“Viņš vienmēr uzklausīja cilvēkus, kas nāca pie viņa. Viņa atziņas ir lasāmas gan lielajā “Katoļu Baznīcas Vēstnesī”, gan mazajā – Jēkaba katedrāles “Vēstnesītī” redaktora slejās un savās uzrunās viņš uzsvēra – Dievs dara lielas lietas. Mēs esam tikai ar tukšām rokām. Kā viņš teica, piepildi, Dievs, manas tukšās rokas un dari manu sirdi dedzīgu, lai varu kalpot vienīgi Tev,” tā priesteris Pauls Kļaviņš.

Lai akcentētu viņa devumu katoliskajai Baznīcai Latvijā, iecerēts iniciēt titula “Venerabilis – Godināmais” piešķiršanu monsinjoram Antonam Smelteram, ir “nepieciešams viņa tikumu varonības oficiāls apstiprinājums”. Tas nozīmē rūpīgu personas lietas materiālu apkopošanu, sistematizēšanu un iesniegšanu izpētei Vatikāna Kongregācijai Svēto lietās. Tāpēc Baznīca aicina ticīgos iesūtīt liecības – atmiņu stāsti, sprediķos vai privātās sarunās sacīto, fotogrāfijas un citus materiālus par tēva Smeltera dzīvi un darbību.

“Ir daudz ticīgo Katoļu baznīcā Latvijā, kuri, pazīstot monsinjora dzīves gājumu, nešaubās, ka jau šobrīd Smeltertēvs var palīdzēt mums lūgt Dievu slimību gadījumā un citās nopietnās vajadzībās. Arī šādos izdziedināšanas vai citas palīdzības gadījumos lūdzam sniegt liecības,” teikt aicinājumā.

Antons Smelters devās mūžībā 2010. gada 19. maijā. Viņš ir apbedīts Rīgas Sv. Franciska baznīcas dārzā.