Izpēte

Morāle Baltkrievijā. Kā kristieši reaģē uz prezidenta vēlēšanu rezultātu? (papildināts)

Baltkrievijas karogs (1991–1995), agrākais Baltkrievijas Tautas Republikas karogs (1918). 1994. gadā ievēlētais prezidents Aleksandrs Lukašenko atkārtoti ieviesa Baltkrievijas PSR simbolus.

Pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā jau vairākas dienas ilgst protesti, tiek arestēti protestētāji, notiek sadursmes ar varas iestādēm. Kā novērots, kristieši Latvijā reaģē atšķirīgi. Turklāt daļa nemaz nezina par notiekošo kaimiņvalstī, jo mediju ziņām vispār neseko principiāli vai šonedēļ dodas uz Aglonu, vai kāds nu kuram cits iemesls. Aicinām uz domapmaiņu: kā vērtējat sabiedrības morāli Baltkrievijā- vispārīgi un šajās protestu dienās pēc vēlēšanām?

Faktu pārbaudi – uz kādas informācijas pamata tiek balstīti viedokļi — neesam veikuši. Aptaujas mērķis ir noskaidrot kristiešu noskaņojumu.

Edgars Mažis. Foto: Jānis Deinats

Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis:

“Notiekošais Baltkrievijā atsauc atmiņā notikumus Latvijā pirms vairāk kā 30 gadiem. Ir brīdis, kad sabiedrība nogurst no autoritārisma, kaut arī tas dod šķietamu drošību, darbu, nosacītu stabilitāti. Un tad nāk sprādziens. Autoritārais vadītājs Baltkrievijā ilgstoši nav ieklausījies citos viedokļos. Un nu vadzis ir lūzis. Ne visas demonstrācijas bija miermīlīgas, bet tas, kā spēka struktūras izrēķinās ar cilvēkiem, ir nežēlīgi. Bīskapa Kaspara Šterna draugs Sergejs Melunets [Sergiy Melyanets] tika arestēts par to, ka sēdēja automašīnā un kopā ar draugiem lūdza Dievu. Bez jebkāda iemesla tika sists un turēts pazemojošos apstākļos. Baltkrievijas sabiedrība ir sakustināta, un šodien vairs nebūs iespējams viņu vēlmi pēc godīgām vēlēšanām apspiest ar tādu brutalitāti. Nezinu, vai tā būs otrā Ukraina, bet cilvēku ilgas pēc brīvības ir lielākas par lētu benzīnu un maizi.
Kā kristietim man ir žēl un skumji, redzot, kā cilvēki Baltkrievijā tiek pazemoti.
Turpinu domāt un lūgt par šo valsti, lai Dievs mierina sakarsušos prātus un ļauj piedzīvot kaut ko jaunu arī šī haosa vidū. Zinu, ka daudzi kristieši piedalās miermīlīgajos gājienos, lai protestētu pret notiekošo vardarbību. Sergejs Meluanets raksta: “Cilvēki man raksta, ka nevar gūt uzvaru bez spēka pielietojuma. Bet… Jēzus Kristus uzvarēja, nomirstot pie krusta. Jans Huss [Jan Hus] uzvarēja, sadegot uz sārta. Martins Luters Kings uzvarēja, nomirstot no snaipera lodes. Viņi naidu apkaroja ar mīlestību. Pasaule ir mainījusies, pateicoties viņu mīlestībai, viņu piemēram un viņu upurim.”

Kā kristieši, mēs varam iestāties par Baltkrieviju, lūdzot, lai nāk izmaiņas un lai šī valsts piedzīvo Dieva svētību turpmāk.“

Gints ar sievu Kristīni. Foto no Facebook

Gints Berneckis no Cēsīm:

“Uzskatu, ka Baltkrievijā notiek mēģinājums veikt valsts apvērsumu. Man šķiet, ka Baltkrievijas tauta ir sašķelta divās frontēs. Vieni par, otri pret. Atgādina barikādes Latvijas vēsturē. Tauta grib pārmaiņas, tas ir skaidrs. Vienīgais pēc gadiem tauta piedzīvos vilšanos. Kopā ar demokrātiju ienāks arī grēks — LGBT [red. – lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas], Sorosveidīgā ideoloģija. Cilvēki vienmēr grib kaut ko vairāk, bet vai būs gatavi tam?

Man šķiet, ka daudzi no Baltkrievijas nesaprot, ka šī situācija ar prezidentu —diktatoru  — ir glābiņš no morālā pagrimuma.

Personīgi atbalstu Lukašenko režīmu. Viņš iestājās par ģimenes vērtībām, mēģina palikt stabils, neskatoties uz mēģinājumu pakļaut gan Rietumiem, gan Austrumiem. Kaut arī nav visi bagāti, nav tomēr tik daudz nabagu un trūkumcietēju. Vēl viena lieta ir skaidra: viņa pozīcija pret LGBT, Pasaules jauno kārtību. Protams, šobrīd ir reizēm brutāli un šķietami nepiedodamas agresijas laiks, tomēr mēs zinām, kas notika ar Ukrainu, un šķietami Baltkrievijā tiek gatavots šis pats scenārijs.
Uzskatu, ka Baltkrievija var būt pateicīga, par to, ka viņu valsts nav piesārņota ar rietumniecisko ideoloģiju.
Mans viedoklis atšķiras no daudzu kristiešu viedokļa, bet tāds tas ir.”

Marlēna Pirvica, spektrs.com veidotāja:

Neviena valsts sistēma nespēj sevi atražot mūžīgi, kādreiz notiek lūzumpunkts. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu paredzamais rezultāts apliecina, ka baltkrievu tautas  mērs ir pilns. Baltkrievija cietusi diktatūru valstī 26 gadus, tagad tā morāliski izaugusi līdz līmenim, kad sākusi pretoties un iestājusies par savām pašnoteikšanās tiesībām. Tauta neuzticas vēlēšanu rezultātiem un ir pārliecināta par to falsifikāciju. Jāņem vērā, ka visas valsts vara līdz šim bija viena cilvēka rokās.

No pārmērīgi ilgas un ciešas varas noturēšanas savās rokās var rasties mānīgs iespaids par pārkāpumu nesodāmību, turklāt Lukašenko nav Dāvids, kurš katru dienu lūdza Dievu par savu valsti un gudrību tās pārvaldīšanā.

Autoritārais prezidents Lukašenko apcietina opozicionārus un atbrīvojas no konkurences. Miermīlīgo protestu laikā OMON — bez atpazīstamības zīmēm — un milicija izmanto nesamērīgu spēku un vardarbību pret protestētājiem, par to liecina video reportāžās redzamā nežēlība no OMON puses ar izteiktu pārliecību, ka vīrus melnajās ķiverēs neviens neatpazīs un paliks nesodīti par cietsirdību un slepkavību.

Tāpēc pamatoti pastāv viedoklis (lasīt šeit), ka augstām amatpersonām nevajadzētu ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. 

No garīgās puses, mana reakcija, protams, ir lūgšana par Baltkrieviju, lai tā spēj atgūt savas pašnoteikšanās tiesības un neatkarību. Taču vērojot politisko norisi, šaubos, ka Baltkrievu tauta, pēc asins izliešanas, nežēlīgas apspiešanas miermīlīgo protestu laikā un nelikumīgas aizturēšanas pieļaus Lukašenko atgriešanos prezidenta krēslā, ja nu vienīgi viņš mācēs tautai kaut ko sasolīt tādu, no kā tā nespētu attiekties.. Kas nāks Lukašenko vietā? Vai tā būtu Svetlana Tihanovska, kura piedalījās prezidentu vēlēšanās un pēc vēlēšanām devusies uz Baltkrievijas Centrālo vēlēšanu komisiju iesniegt oficiālu protestu pret Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu falsifikāciju? Dokumentu iesniegšanas brīdī no komisijas ēkas viņu neizlaida vairākas stundas, iespējams ietekmēšanas rezultātā sieviete nolasa no lapas aicinājumu Baltkrievijas iedzīvotājiem neiziet ielu protestos. Pēc šāda paziņojuma un nepalikt ar tautu nozīmīgā laikā, bet izvēloties doties uz Lietuvu, diez vai nokļūs prezidenta krēslā. Domāju, viņa savu lomu ir nospēlējusi godam. Vai arī atkārtotās vēlēšanās nāktu pie varas cits oligarhs- opozicionārs? Kas mainītos baltkrievu tautas dzīvē? Visdrīzāk nekas, ja nu vienīgi opozicionārs nebūtu Krievijas vai Sorosa aģents.

Vai demokrātijas iedibināšanas centieni būtu labs risinājums baltkrievu tautai? Ja diktatūra nevaldītu milzīgu laika periodu, kad PSRS nomainīja tās faktisko turpināšanos valstī vēl 26 gadus, un kad Lukašenko daudziem baltkrieviem nebūtu “tēvocis”- (baķa), kurš vienmēr visu darot pareizi, varbūt pārejas laiks būtu vieglāks, bet šajā gadījumā, to ko nevarēja panākt Lukašenko valdīšanas laikā, jo viņš visu varu turēja savās rokās, to panāktu tagad. Vai tā būtu Krievija, jo līdz šim Lukašenko ir mācējis Krievijas intereses savaldīt un Kremļa oligarhiem nav izdevies uzpirkt ne lielās rūpniecības, enerģētikas un transporta uzņēmumus, ne privatizēt skaistākās vietas, kur uzcelt savrupmājas.

Vai arī, tā būtu ES. Šodien Eiropas Savienība vairs nav tāda, kāda tā bija dibināšanas laikā. Tās pamatfunkcijas  ir mainījušās.

Milzīgais kvalitatīvais dzīvojamais fonds ar infrastruktūru nonāktu skandināvu banku īpašumā.  Saprotams, ka Vācijā un citās Rietumeiropas valstīs no Āfrikas ievestie “bēgļi” nav strādātāji, bet pabalstu saņēmēji, tad tādā gadījumā tās īpaši būtu ieinteresētas Baltkrievijai sniegt “palīdzīgu roku” tās  ”demokratizācijā”. Tāpēc Lukašenko novākšanu no valdīšanas ar baltkrievu tautas rociņām atvieglotu ceļu SVF [red.- Starptautiskā valūtas fonda] vadītās tirgus ekonomikas standartu ieviešanai. Eiropas Savienība (ES) palīdzētu Baltkrievijai ievēlēt jaunu Sorosa skolā izmācītu valdību, kas lūgs miljardu kredītus Pasaules Bankai, Starptautiskajam valūtas fondam un Eiropas komisijai, apmaiņā pret solījumu uzsākt vispārēju nacionālo uzņēmumu un lauksaimniecības zemju privatizāciju. Tādējādi visi stratēģiskie uzņēmumi ātri nonāktu Kremļa oligarhu īpašumā. Vietējo vairums paliktu bez darba un būtu spiesti aizņemties ātro kredītu firmās, nonāktu parādu verdzībā un pamestu valsti, dodoties peļņā uz Rietumvalstīm. Diemžēl šādu scenāriju ir piedzīvojusi Latvija, kuras valsts vīri joprojām savu neprašanu pārvaldīt valsti meistarīgi noveļ uz “Eiropas direktīvām”, par kuru eksistenci dažkārt ES atliek vien brīnīties.

Nonākt Kremļa nagos nenovēlu, bet ja paši pastāvēt nevarēs, tad ES varavīksnes krāsotajos nagos novēlu nonākt uz saviem nostādītajiem noteikumiem.”

Bella Briška, aktīviste un teoloģe:

”Ir labi iestāties par taisnīgumu, godprātību un sabiedrības interesēm. Jā, atsaucoties uz dīvāna kritiķu balsīm, viena piketa ietekme uz reālo situāciju ir minimāla (es noteikti iesaku meklēt arī efektīvākus veidus, kā palīdzēt, piemēram ziedojot organizācijām, kam ir lielāka rīcībspēja), bet vienlaikus — solidaritāte ir svarīga, lai izdarītu spiedienu uz institūcijām Latvijā, kurām savukārt ir daudz vairāk ietekmes arī globālā kontekstā. Domāju, ka kristietim iesaistīšanās politiskos procesos ir īpaši svarīga.

Jēzus nepakļāvās netaisnīgai varai, un mums vajadzētu sekot viņa piemēram.

Turklāt kristietim būtu īpaši augstu jāvērtē rūpes par saviem pasaules līdzgaitniekiem — tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, palīdzot viņiem, savu iespēju robežās.”

 

 

Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas (LAMB) superintendents Edgars Šneiders:

“Es neesmu pārliecināts, ka varēšu paust visu metodistu viedokli par šo jautājumu, jo katram no mums var būt savi uzskati. Man personiski nav pazīstami kādi baltkrievu kristieši, tādēļ visa informācija, ko iegūstu, ir no medijiem.
Protams, arī mūsu Baznīca nosoda tādu rīcību, kura apspiež cilvēku brīvību, kā arī neatbalsta negodīgumu, korupciju un vardarbību. Viena no lielākām Dieva dāvanām ir iespēja izdarīt brīvas izvēles, un tas būtu pavisam normāli, ka ikvienā valstī un sabiedrībā cilvēkiem ar varu netiktu uzspiesti kādi viņiem nepieņemami viedokļi. Diemžēl mēs visi dzīvojam pasaulē, kura novirzās no Dieva ceļiem, un arī lielākā daļa varas pārstāvju nerespektē Dieva gribu. Līdz ar to šādas lietas notiek.

Tas, ko mēs varam darīt šajā situācijā, ir vēl dedzīgāk lūgt par saviem ticības brāļiem un māsām Baltkrievijā un, ja būs tāda nepieciešamība, tad meklēt iespējas, kā viņus atbalstīt kādā praktiskā veidā.

Kas attiecas uz vēlēšanu rezultātiem, tad, kā jau es rakstīju, mana vienīgā pieejamā informācija ir no masu medijiem un no tā, ko atrodu internetā. Es pieļauju , ka ar vēlētājiem ir notikušas kādas manipulācijas un vēlēšanu rezultāti, iespējams, ir tikuši sagrozīti. Tomēr es nedomāju, ka Baltkrievijas esošajam prezidentam nebūtu bijis balsu vairākums. Diemžēl šajā valstī vēl ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri atbalsta šo totalitāro režīmu. Tādēļ mums biežāk savās personiskās lūgšanās un arī savās draudzēs vajadzētu lūgt par šo valsti un par cilvēkiem, kuri tajā dzīvo. Lūgt, lai mainās viņu skatījums uz to, kas notiek, un viņiem ir drosme paust savus viedokļus. Lūgt par Baltkrievijas kristīgām draudzēm, lai kristieši nesamierinās ar ļaunumu, bet nevardarbīgā veidā spēj ietekmēt sabiedrību.”

Maija Blumberga Instagramā uz storija (story) jautājumu uzlīmes (question sticker) uzrakstīja, ka Baltkrievijā notiekošais ir tautas protests pret vienpersonisku prezidenta varu!

 

Ko domā Tu? Raksti:redakcija@tuvuma.lv vai komentāru sadaļā!

*14. augustā publicējām pirmās atbildes. 15.augustā papildināts ar Marlēnas Pirvicas, Bellas Briškas un Edgara Šneidera viedokli. Ja vēl kāds iesūtīs, papildināsim.

*22.augustā raksts papildināts ar Baltkrievijas seno karogu un uzziņu par to.

 

Aija Volka
Aija ir nodibinājuma ''Kristīga dzīvesveida izpētes fonds'' un fonda uzturētā medija ''Tuvumā'' dibinātāja. Aijas vīzija ir ar medija ''TUVUMĀ'' palīdzību savest kopā cilvēkus, lai nestu mieru Latvijā, Eiropā, pasaulē. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu komunikācijas zinātnē (LU SZF), specializējoties žurnālistikā, mediju ētikā. Šobrīd ir ceļā uz otro maģistra grādu bibliotēkzinātnē, pētot informācijpratību, tostarp – medijpratību. 2010.gadā ieguvusi Žurnālistikas cerības balvu par pētniecisko žurnālistiku. Sevi par kristieti uzskata kopš agras bērnības, kristījusies 16 gadu vecumā Rīgas Āgenskalna baptistu draudzē. Šobrīd ar vīru un trim dēliem dzīvo Ventspilī. Vairāk: aijavolka.lv