Cik ilgi tu neatpūtīsies? (+VIDEO)
Cik ilgi? Tas ir jautājums, kuru dažreiz ir vieglāk atbildēt, citreiz – grūtāk. Cik ilgi jāgaida līdz pusdienām? Nu kādu pusstundu. Cik ilgi ir jāgaida līdz Kristus dzimšanas dienas svinībām? [..] Cik ilgi ir laika jautājums. Dažreiz to ir tik grūti atbildēt? Cik ilgi tu ģērbsies, saka vīrs vai sieva savam dzīvesdraugam, kad ir jau kavēšanās, lai atbrauktu laikā uz baznīcu.
Parasti mums ir izjūta, ka šo jautājumu drīkst jautāt tikai cilvēks cilvēkam un droši vien arī cilvēks Dievam. Bet izrādās, ka arī Dievs drīkst jautāt kaut ko mums. It kā gaidot, kad kaut kas mainīsies mūsu dzīves uztverēm, kad mēs sāksim dzīvot jēdzīgāk? Kad beigsies mūsu nepaklausība?
Senais notikumus no tuksneša ceļojuma no Ēģiptes uz Apsolīto zemi ļauj ieraudzīt gan Dieva brīnumus, gan Viņa rūpes par savu tautu.

Ilustratīvs attēls. Nomadi Afganistānā. Avots: wikipedia.org
[..] Un vakarā atlidoja paipalas un noklāja visu nometni, bet no rīta visapkārt nometnei bija rasas klājums. Nožuva rasas klājums, redzi, tuksnesī bija kaut kas plāns kā zvīņas, plāns kā sarma uz zemes! Israēla dēli to ieraudzīja un teica cits citam: “Kas tas ir?!” – jo viņi nezināja, kas tas ir. Un Mozus tiem teica: “Tā ir maize, to Kungs jums devis ēst! Kungs jums ir pavēlējis tā: savāciet to, cik katram vajag ēšanai, pa omeram uz cilvēku, ņemiet pēc ļaužu skaita, kas jūsu teltīs!” Israēla dēli tā darīja, viņi savāca dažs vairāk, dažs mazāk. Viņi izmērīja ar omeru – un tam, kam bija vairāk, nebija palicis pāri, bet tam, kam bija mazāk, nebija pietrūcis – viņi savāca tik, cik katram vajadzēja ēšanai. Un Mozus tiem teica: “Neviens lai to neatstāj līdz rītam!” Bet viņi neklausīja Mozu, daži atstāja līdz rītam – un tas sapuva, un tajā iemetās tārpi. Tad Mozus noskaitās uz tiem. Un viņi vāca to katru rītu – cik katram vajadzēja ēšanai, jo, kad karsēja saule, tas izkusa. Un sestajā dienā notika tā – viņi savāca divtik maizes, divus omerus katram, un sanāca visi pulka vadoņi un pastāstīja to Mozum. Un viņš tiem teica: “Tā Kungs sacīja: Kungam rīt ir sabats, svētais sabats, – cepiet, kas jums jācep, un vāriet, kas jums jāvāra, un visu, kas jums atlicis, nolieciet un pataupiet rītam!” Viņi to nolika līdz rītam, kā Mozus pavēlēja, un tas nesapuva, un tārpi tajā neiemetās. Un Mozus teica: “Ēdiet to šodien, jo šodien ir sabats Kungam, šodien jūs laukā neko neatradīsiet! Sešas dienas to vāciet, bet septītajā dienā ir sabats – tad nekā nebūs!” Un septītajā dienā notika tā – daži no ļaudīm aizgāja vākt, bet nekā neatrada! Un Kungs teica Mozum: “Cik ilgi jūs liegsieties turēt manas pavēles un manu bauslību?! Redziet – Kungs jums devis sabatu! – tādēļ sestajā dienā viņš jums dod maizi divām dienām! Palieciet katrs, kur esat, septītajā dienā lai neviens nekur neiet!” Un tauta atpūtās septītajā dienā. Un Israēla nams nosauca to par mannu, tā bija balta kā koriandra sēkla un garšoja kā cepums ar medu!
/2. Mozus 16.nodaļa 13.-31.pants/
Barība ik dienas
[..] Tuksneša ceļojums bija grūts. Kad izraēlieši atstāja Ēģipti, viņiem nebija laika sagatavot un ņemt līdzi lielus pārtikas krājumus. Saprotama ir tautas kurnēšana, kad trūkst pamatlietas – maize un ūdens. Mēs jau arī uztraucamies, kad naudas pietrūkst, kad bērniem jāpērk apavi un drēbes, un diezgan bieži, jo viņi aug. Jūtu līdzi izraēliešiem. Iespējams, ka viņus vislabāk šajā brīdī saprot vecākā paaudze, kura kara gados un grūtajos pēckara gados iemācījās dzīvot ar ļoti maz līdzekļiem. Dievs gādā par savu tautu. Jau no tā brīža, kad viņi bija Ēģiptē.
[..] Vai viņi toreiz saprata, ka Dievs par viņiem gādā? Vai viņi pateicās Dievam par to, ka tika sargāti? Droši vien nē. Varbūt vienkārši teica, redzi, [Tomam] Bricim bija taisnība. No nelaimes cieta Latgale, bet mēs Rīgā vienkārši turpinām dzīvot it kā nekas nebūtu bijis…
Dieva gādība. To jau apšaubīja čūska Ēdenes dārzā, sakot, ka Dievs jau to pašu labāko ir aizliedzis ēst…
Kā Tu redzi Dieva gādību savā dzīvē?
Vai to apzinies? Ko dari tad, kad pietrūkst?
Izraēlieši izvēlējās kurnēt pret Dievu. Šī bija tikai otrā reize, bet būs vēl. Un kādā brīdī pār kurnētājiem nāca Dieva dusmas un sods. Bet, neskatoties uz viņu kurnēšanu, Dievs deva viņiem ēdienu. Manna! Maize no debesīm. Ne manna, kādu pērkam veikalā. Varbūt kaut kas no insektu nektāra vai ķērpjiem tuksnesī. Šo nevar izskaidrot racionāli. Maize no Dieva. Visu tuksneša ceļojumu laiku. 40 gadus. Bet tad, kad tik ilgi jāēd šī maize, tad atkal ir kurnēšana.

Ilustratīvs attēls. Foto: oprah.com; Stockbyte
[..] Bet Dievs turpināja par viņiem gādāt.
Cik bieži tu pateicies Dievam pirms ēšanas, ka tev ir ēdiens galdā? Vai tas ir veselīgs ieradums tavā dzīvē? Ko tu māci ar to saviem bērniem?
Kā tu tiec galā ar kārdinājumu kurnēt un būt neapmierinātam ar Dievu?
Izraēlieši diemžēl šajā jautājumā smagi grēkoja, testēja Dieva pacietību, kura tiešām ir ļoti liela. Bet viņiem bija problēmas ne tikai attiecībā uz Dieva gādību.
Sabata atpūta
[..] Dieva gādība izpaudās tajā, ka viņš deva mannu vienai dienai. Katras dienas rītā tā bija jāsalasa visai dienai. Neko atstāt uz otru dienu nedrīkstēja, izņemot dienu pirms sabata, kad viss bija jāsagatavo iepriekšējā dienā. Kaut ko līdzīgu darīja mana vecvecmāmiņa, kura svētdienā tikai uzsildīja ēdienu, kas bija gatavots sestdien. Kā ir ar mums? Vai esam gatavi svinēt svētdienu, atsakoties no darba vai veikala apmeklēšanas? Dievs deva īpašu likumu savai tautai attiecībā uz sabatu. Pat pirms bauslis par sabatu bija dots. Un kaut arī kristieši svin svētdienu kā savu sabatu, tik bieži mēs nezinām, kā to svinēt? Patiesībā,
kristiešu sabatam vajadzētu pēc analoģijas ar ebreju sabatu sākties sestdienas vakarā pēc saulrieta.
Senie latvieši parasti sestdienā strādāja līdz pusdienām, tad kurināja pirti, mazgājās, uzvilka baltas drēbes un gatavojās svinēt svētdienu, vai nu braucot uz baznīcu, vai esot mājas svētbrīdī. Kā ir ar mums? Kā tu gatavojies svētdienas svinēšanai? Vai nav tā, ka tev nemaz nav nekādu svinēšanas tradīciju vai pat prieka, ka šāda diena ir?
Kāpēc Dievs deva sabatu savai tautai? Par to runā viens no baušļiem.
[..] Sabats vai svētdiena kā atpūtas diena. Kā mēs katrs saprotam atpūtu? Vai mums ir laika atpūsties fiziski? Garīgi? Emocionāli. Spēt atslēgties no darba nedēļas. Būt kopā ar savējiem? Varbūt esam tie, kas netic, ka šāda atpūta ir vajadzīga? Tajā pašā laikā sevi nodzenam fiziski tiktāl, ka saslimstam. Vai Dievs būtu kļūdījies, dodams atpūtas dienu? Vai Viņš to nedeva mums, lai mēs varētu pateikties par to, kas bijis, un krāt spēkus tam, kas vēl būs? Atpūtas diena ir svēta. Nošķirta no citām. Citādāka. Vai ir citādāka? Varbūt tāda pati kā citas?
Tie, kas negrib atpūsties
[..] Kāpēc kādi cilvēki nespēja atpūsties, kad Dievs to pavēlēja darīt? Vai viņi nebija salasījuši pietiekami, ka pietiktu divām dienām un nebūtu jāmeklē un jālasa sabatā? Sabata darbs izrādījās tukšs un bezvērtīgs. Mannas nebija. Kāpēc viņi nepaklausīja Dievam? Kāpēc tu un es nepaklausām Dievam, kad svētdiena ir kļuvusi par darba piepildītu dienu. Jā, ir tie, kas saka: zālīte jāpļauj, lapas jāgrābj, jo sešas dienas ir smagi jāstrādā, lai kaut ko nopelnītu. It kā loģisks arguments. Ko Jēzus saka par sabatu? Viņš to dienu nepadarīja par pielūgsmes objektu. Viņš dziedināja cilvēkus, atbrīvoja saistītos. Bet viens bija skaidrs: Jēzus sabata dienā bija sinagogā, izņemot kādu reizi, kad viņi gāja un, lauku ieraudzījuši, ņēma vārpas un ēda. Ēšana nebija darbs, bet graudu atbrīvošana no vārpas gan. Vismaz tā domāja farizeji.

Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock
Kādā sabatā, viņam caur labību ejot, viņa mācekļi plūca vārpas un ēda graudus, izberzdami tos ar rokām. Daži farizeji sacīja: “Kādēļ jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?” Lūkas evaņģēlijs 6.nodaļa, 1.-2. pants
Ir labi atpūtas dienā būt draudzē, ir labi labu darīt citiem. Bet mēs tik bieži nespējam apstāties. Gribas skriet un skriet. Darīt un darīt.
Un Kungs teica Mozum: “Cik ilgi jūs liegsieties turēt manas pavēles un manu bauslību?!” (28.pants)
Atpūta ir nevis tava un mana izvēle, bet Dieva pavēle. Dievu neapmierina mūsu taisnošanās – man nav laika atpūsties, kas tad notiks, ja es atpūtīšos. Atpūta ir pārāk liela greznība. Cik ilgi tu pretosies Dievam un neatpūtīsies? Vai turpināsi pret Viņu cīnīties? Bet varbūt, ka tu nemāki atpūsties? Tev neviens nav to mācījis. Tu esi juties vainīgs par nepadarītiem darbiem. Svētdiena tev ir tāda kā neizdarītā panākšana. Dievs saka: nomierinies! Nekas slikts nenotiks, ja tu mācīsies norimties, klausīsies uz Dievu. Cik ilgi tu jau neatpūties? Cik ilgi tu vēl to darīsi? Kristus reiz sacīja saviem mācekļiem:
[..] “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” – jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst. Un viņi laivā aizīrās uz kādu nomaļu vietu. Marka evaņģēlijs 6.nodaļa, 31.-32.pants
Varbūt šis vārds ir tev šajā rītā no Jēzus. Šim Adventa laikam. [..] Kā būtu, ja tu gribētu veidot veselīgu ieradumu atpūtai [..]?

Foto: freeimages.com
Pamēģini iesākt svētdienu sestdienas vakarā. Iededz sveces. Apsēdies kopā ar ģimeni pie galda. Pavadi laiku kopā ar viņiem! Atrodi laiku svētdienā, lai būtu ārpus mājas, lai meklētu Dieva klātbūtni dabā! Paguli pēc dievkalpojuma!
Tev ir jāatpūšas. Man arī.
*Svētruna teikta Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā 2024. gada 1.decembrī
JAUNĀKIE KOMENTĀRI