Valsts drošības dienests seko norisēm Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā

Valsts drošības dienests seko norisēm Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā, vēstī izdevums Jauns.lv. Lielāka uzmanība pievērsta pēc tam, kad medijos parādījās informācija par to, ka Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva – Maskavas patriarhāts – it kā veidojot Latvijas Pareizticīgās Baznīcas “melno sarakstu”. Tajā būtu iekļautas Maskavai “uzticīgās” un “neuzticīgās” draudzes un garīdznieki.

“Informējam, ka VDD atbilstoši savai kompetencei pastāvīgi seko līdzi notikumiem valstī, vērtējot to iespējamo ietekmi uz Latvijas nacionālās drošības interesēm. Varam apstiprināt, ka VDD vērtē arī norises, kas saistītas ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas virzību uz autokefāliju jeb pilnīgu neatkarību no citām pareizticīgās konfesijas baznīcām, tajā skaitā Krievijas pareizticīgās baznīcas. Patlaban VDD no plašākiem komentāriem saistībā ar konkrētām norisēm atturēsies,” tā Valsts drošības dienests norādījis savā vēstulē izdevumam.

Kāpēc tam pievērsa uzmanību?

Ziņas par it kā šāda “melnā saraksta” veidošanos parādījās janvāra beigās Krievijas izdevumā “Аргументы Недели” jeb “Nedēļas Argumenti”. Kāds Solovetskas klostera garīdznieks stāstījis, ka no Latvijas Krievijā iebraukušajiem pareizticīgajiem tiek rekomendēts vērsties Maskavas patriarhijas garīgajā centrā – Daņilova klosterī. Tur varot uzzināt, uz kuru Latvijas pareizticīgo baznīcu ieteicams doties un sūdzēt grēkus. Tur arī pateikšot, kuri Latvijas dievnami nenosoda Krievijas pareizticīgo baznīcas varas atbalstu karam Ukrainā. Tāpat arī tos, kurus ticīgie var apmeklēt ar stingru pārliecību, ka viņi saglabās savu “svēto” saikni ar Maskavu.

Tas, cik šāda informācija Krievijas medijos ir patiesa, grūti teikt. Taču nevienam nav noslēpums, cik kaimiņos esošās agresorvalsts līderim un Kremlim vispār ir pietuvināta Krievijas pareizticīgo baznīca. Īpaši tās galva – patriarhs Kirils. To apliecina neskaitāmi dokumentāli fakti kaut vai Ukrainas kara sakarā. Kā mācītāji “iesvēta” tankus, munīciju un tos, kuri dodas šajā bezjēdzīgajā karā. Arī paša patriarha Kirila ciešā draudzība par ditaktoru Vladimiru Putinu.

Jāatzīmē, ka nule kā Šveices medijos parādījušās ziņas par Vladimira Putina draugs – patriarha Kirila – tumšo pagātni PSRS laikā. Atslepenots Šveices policijas dokuments liecina, ka Kirils pagājušā gadsimta 70. gados dzīvojis Šveicē un strādājis Valsts Drošības komitejas labā. Kirils jeb Vladimirs Gundjajevs dzīvoja Ženēvā, kur bija Krievu pareizticīgās baznīcas oficiālais pārstāvis Pasaules Baznīcu padomē. Viņa segvārds bija Mihailovs. Kirila uzdevums bijis ietekmēt padomes lēmumus, lai mazinātu nosodījumu par ticības ierobežojumiem PSRS.

Ceļā pēc pilnīgas neatkarības

Latvijas kontekstā īpaši jāpiemin tas, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca kopš pērnā gada ir ar mainītu statusu attiecībā uz līdzšinējo pakļāvību Maskavas patriarhātam. Pēc Krievijas asiņainā iebrukuma Ukrainā un Maskavas patriarha Kirila publisko atbalstu Krievijai šajā karadarbībā, Saeima pērn 8. septembrī pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā, nosakot, ka turpmāk Latvijas Pareizticīgā Baznīca darbosies pilnībā pastāvīgi un neatkarīgi.

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas tīmekļa vietnē jau kādu laiku ir pazuduši iniciāļi nosaukumā, kas norādīja uz piederību Maskavas patriarhātam. Pagājušā gada oktobra beigās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Koncila delegāti parakstīja vēršanos pie patriarha Kirila par pilnīgas neatkarības jeb autokefālijas piešķiršanas no pakļautības Maskavas patriarham. Līdz šim atbilde nav saņemta un ir maz ticams, ka tāda tik drīz pienāks, ņemot vērā iepriekš Maskavas pausto, ka par šādu soli nevarot būt nekādas runas. Maskavas patriarhāts kritizēja Latvijas likuma grozījumus un norādīja, ka tā ir rupja iejaukšanās baznīcas iekšējās lietās.

Foto: Unsplash.com