Arhibīskaps Jānis Vanags: Vienotībā mazās lietas top stipras

Kad rakstu šīs rindas, Ukrainas tauta ir izturējusi Krievijas iebrukuma pirmo diennakti. Erceņģeli Mihaēl, kas nogāzi sātanu no debesīm – cīnies par Ukrainu kopā ar saviem debesu pulkiem! Latviju NATO ietvaros sargā īpaša solidaritāte ar citām valstīm, bet tas nenozīmē, ka mierīgi stāvam maliņā. Mūs mēģina maldināt, kārdināt, biedēt un šķelt. Mūs piemeklēs kara un sankciju sekas. Dzīve būs grūtāka, trūcīgāka un bīstmāka. Mēs to nevaram novērst vai pagriezt atpakaļ, bet varam sagatavoties. Paredzot lielās bēdas, Kungs Jēzus saka – izslienieties un paceliet galvas, jo jūsu pestīšana ir tuvu. Nevis sūkstīties par mums tikko nolaupīto pasauli, bet klausīties Kristus balsī un apņemties – es pacelšu galvu un iztaisnošu plecus, lai kopā ar tevi, Kungs, visu izturētu kā nesalauzts, tev līdzīgs cilvēks! Ieslēgsim sirdī apustuļa Pāvila vārdus: “Es visu spēju viņā, kas man dod spēku. Un tomēr jūs darāt labi, būdami līdzdalīgi manās ciešanās.” (Fil. 4:13)

Trešdiena ir Pelnu diena. Sākas lielais 40 dienu gavēnis, kura laikā vingrināmies dzīvot lūgšanā, vienkāršībā un atturībā, atrodot gandarījumu gara uzvarās pār miesas vēlmēm un vajadzībām. Gavēnī mēs vērojam Jēzu un modinām sevī ilgas, lai mūsu dzīve vairāk līdzinātos viņējai. Tas vienmēr palīdz iekšējai izaugsmei, bet šajos īpašajos apstākļos sagatavos priekšā stāvošajam laikam, kurš visticamāk atņems to, no kā gavējot lapbrātīgi atturamies, un vēl vairāk. Dažām lietām mums jāpievēršas īpaši nopietni un dedzīgi.

Lūgšanai:

Lūgsim sirsnīgi, regulāri un neatlaidīgi par mieru Ukrainā, Latvijā un citās zemēs. Lai Dievs pasauli pasargā no vēl viena globāla kara. Lūgsim uzvaru taisnīgai lietai un sirdsprāta izmaiņu agresoriem, lai tie atgriežas no sava pazušanas ceļa. Izlūgsimies piedošanu par saviem grēkiem, īpaši par to, kur esam atsaluši ticībā un bijuši neatsaucīgi pret Dieva gara iedvesmām. Nupat tiks atcelti daudzi pulcēšanās ierobežojumi, tādēļ nekavēsimies, bet steigsimies uz savām baznīcām, lai vārdā, sakramentos un draudzes kopībā atkal piedzīvotu Dievu mūsu vidū! Ja tuvākajās dienās pulksten divpadsmitos jūs izdzirdēsiet baznīcu zvanus, tas būs atgādinājums uz brīdi apstāties, apzināties sevi Dieva priekšā un runāt ar viņu no sirds.

Patiesībai:

Informācijas telpa ir pilna ar apzinātiem meliem un neapzinātiem maldiem. Atcerēsimies, ka sātans ir melis un melu tēvs, kurš staigā starp mums kā rūcošs lauva, meklēdams, kuru varētu aprīt. Kara laiks ir viņa laiks. Nesabiedrosimies ar viņu, bet stāvēsim modri patiesības gaismā! Rūpīgi un savaldīgi pārbaudīsim vārdus, ko runājam un ziņas, ko izplatām. Informācijas kara apstākļos katrs esam atbildīgi, lai pat komentāri pie mūsu ierakstiem sociālajos tīklos nekļūst par naidīgas propagandas un dezinformācijas līdzekli. Par nelaimi šis ir arī priekšvēlēšanu cīņu laiks, kurš pat miera apstākļos mēdz izvērsties par nomelnošanas sacīksti. Krīzes brīžos nācijai ir svarīgi uzticēties savām institūcijām. Tādēļ turēsim demokrātisko procesu godīgu un tīru no savtības, kūdīšanas un meliem.

Atcerēsimies, ka Dievs no haosa izveidoja labu un apdzīvojamu kārtību, runājot uz to patiesības Vārdu.

Ja vēlam labu Latvijai, darīsim mēs tāpat.

Solidaritātei:

Labklājības līmenis neizbēgami kritīsies. Būsim vērīgi pret savu tuvāko, lai nevienam tas nekļūst miesīgi un garīgi nepanesams. Draudzēm, kaimiņiem, ģimenēm jāsaliedējas savstarpējā palīdzībā. Kam spēks un drosme, lai stājas Zemessardzē. Atcerēsimies, ka varam ziedot Ukrainai. Padomāsim, kā atbalstīt kara bēgļus. Lai Svētais Gars palīdz atrast sirds atbildi uz jautājumu, kādēļ kaut ko atraut sev, lai palīdzētu kādam citam.

Vienotībai:

Šis nav krievu karš pret ukraiņiem vai latviešiem. Šis drīzāk ir imperiālistu karš pret tautu pašnoteikšanās tiesību aizstāvjiem.

Totalitārisma karš pret brīvības ideju.

Turklāt atcerēsimies, ka nevis cilvēkiem ir idejas, bet idejām ir cilvēki. Ne tautībā ir problēma. Krievijā varas orgāni ir aizturējuši simtiem krievu, kas, spītējot briesmām, izgāja pretkara demonstrācijās. Latvijas sociālajos tīklos ir simtiem komentāru, kuri skaidrā latviešu valodā izbauda Ukrainā notiekošo un sajūsminās par “krievu lāča” varenību. Ne pret miesu un asinīm ir īstā cīņa, bet pret “ļaunajiem gariem pasaules telpā”. Pret totalitārisma, imperiālisma un varmācības idejām. Ja kādus tās savaldzina un pieviļ, tad jācīnās visupirms ir pret to, kas pieviļ.

Mēs bieži daudzinām, ka esam maza tauta un maza valsts, taču vienprātībā mazās lietas pieaug spēkā.

Diemžēl pēdējās desmitgadēs Rietumu cilvilizācija pati savām rokām ir ārdījusi lielos vēstījumus, kuri to radīja un vienoja.

Tas ir izrādījies mūsu vājums, tur esam ievainojami. Mums vajag dzīvinošu ideju, kas iedvesmo, saliedē un, raugoties nākotnē, ļauj ne tikai izturēt, bet arī iztaisnot plecus un pacelt galvu. Skaistu ideju, kas pārliecina pat “lāča fanus”. Vēstījumu, kurā ir Dievs, ticība, solidaritāte, mīlestība, ģimene, tikums, bet nav impēriskās varmācības. Tā ir ideja, kuru nevajag izgudrot, bet atcerēties un atklāt. Kungs Jēzus teica: “Visupirms dzenieties pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Tepat, mūsu brīvajā Latvijā. Nebūs viegli, bet Dievs mums palīdzēs!

Raksts pārpublicēts no autora Facebook profila ar autora atļauju. Lai nodrošinātu raksta atbilstību kristīgā medija TUVUMĀ.lv stila un noformējuma vadlīnijām, izdarītas izmaiņas teksta noformējumā.

Vāka foto: Baltijas ceļš pie Ķekavas. Uldis Pinka, CC BY-SA 4.0, Wikimedia Commons