Ļoti sāp sirds… par Kuldīgas slimnīcā mirušo jaunieti
21 gadus vecā sieviete, kas cietusi no, iespējams, sintētisko narkotiku pārdozēšanas, Kuldīgas slimnīcā mirusi, – tā 1.oktobrī rakstīja portāls ”Delfi”. Slimnīcā viņa bija nogādāta bezsamaņas stāvoklī, vairākas dienas mediķi cīnījās par dzīvību, tomēr iestājās smadzeņu nāve, ziņoja Skrundas TV. Radinieki ir devuši atļauju mirušās sievietes orgānus ziedot donerēšanai. Kuldīgā dzīvojošā Inta Jūrmale- Šķubure saistībā ar šo notikumu ”Facebook” publicējusi vēstījumu par novēroto tukšumu līdzcilvēku dzīvēs, par ko mums nevajadzētu palikt vienaldzīgiem. Ar autores atļauju pārpublicējam.
Tuvumā.lv redaktore Aija Volka
Inta Jūrmale- Šķubure:
“Kuldīgas slimnīcā mirusī jauniete ir kādam meita, varbūt māsa, mazmeita, draudzene, kursabiedrene vai kolēģe… Viņa bija blakus, tepat, starp mums, un kas zina – varbūt vēl nesen pat es esmu pagājusi viņai garām uz ielas, jo neesam pazīstamas.
Šobrīd tik daudz runā par notikumu kā tādu, par faktu, ka, iespējams, lietotas narkotikas un par to, ka no kāda viņa tās ieguvusi.
Bet sirds sāp par to, ka viņa un vēl tik daudz bērnu, jauniešu un arī pieaugušo pa dzīvi staigā, jūtoties vientuļi, nesaprasti, pievilti un ar “neredzu savai dzīvei jēgu” sajūtu, un tad arī meklē kaut mirkli labsajūtas. Un te jau es vairs nerunāju par šo konkrēto meiteni, jo neko nezinu par situāciju. Runāju par sirds un dzīves tukšumu tik daudzos cilvēkos mums blakus, tepat!
Mazie bērni, iespējams, “konfektīti” 1[Valsts policija brīdina, ka sintētisko narkotiku popularitāte pieaug, kas var radīt īpašu apdraudējumu veselībai, jo šīs vielas ir ārkārtīgi spēcīgas un pat nelieli daudzumi var izraisīt nāvi. Šobrīd sintētiskie opioīdi ir pieejami dažādās formās, pat līdzināties konfektēm [..]”. Avots: LSM.lv ] paņemtu naivuma dēļ – ja laipni dod, es cienājos. Bet pusaudži, jaunieši – tik bieži to izvēlas apzināti, savas pašsajūtas labumam! Tik ļoti sāp sirds par to.
Tāpat mana sirds sāp par tiem pieaugušajiem, es domāju, tikpat tukšajiem dzīvē, sirdī, dvēselē, kuri tās vielas apzināti izplata! Kliegt gribas, kā sāp, ka cilvēki neatrod savai esībai, dzīvei, attiecībām, mīlestībai, piepildījumam jēgu. Es citādi to neprotu savai sirdij izstāstīt, kādēļ viena vai otra puse rīkotos šādi – izplatītu vai būtu ņēmējs. Tas viss ir TUKŠUMS! Tukšums dzīvē, sevī, apziņā, sirdī, attiecībās…
Šodien gribu “ruporā saukt”: lai meklējam un atrodam savu esību! Mēs esam, jo piedzimtam. Dzīve IR DĀVANA! Laimes mirkļus mēs varam meklēt un atrast daudzviet, bet
laimīgi būt – tikai savas radīšanas pieņemšanā no paša sākuma Dieva plānā.
Gribu skaļi saukt, protams, arī par savu pieredzi.
Laimi atradu Dievā, noticot vispirms tam, ka esi Dieva meistardarbs! Ka esi Dieva radīts, lolots, mīlēts un vari būt arī Dieva pildīts un vadīts! Tiesa, pie Tavas radīšanas Dievs Tev pašam nepajautāja, vai gribi tapt radīts, vai vēlies būt Meistardarbs! Bet tajā ir tik daudz mīlestības! Viņš ar lielu prieku un mīlestību radīja Tevi – tik īpašu, vērtu! Taču par tālāko gan, kad esi jau apzinātā vecumā, Dievs Tevi uzrunā, jautādams:
vai vēlies, ka ņemu tevi savā mīlestībā, savā aprūpē un vadībā?
Un te sākas Tevis paša izvēle.
Protams, katrs atrod laimi citur, un ne visi Dievā. Lai! Bet no savas puses šodien tikai gribu iedrošināt, ka zinu arī, kā ir dzīvot bez Dieva, tomēr neesmu atradusi neko vērtāku, lai būtu prieks un pateicība dzīvot katru dienu!
Ja izlasīji līdz galam, paldies! Gribu domāt – Tev kāds vārdiņš “aizķērās”. Iespējams, laiks mirklim pārdomām:
vai un kas ir Tavas esības pamatā?
Tukšumu nevajag lāpīt, pie kam – no reizes uz reizi. Tu un Tava dzīve nav zeķe, ko salāpīt. Tukšumu vajag un var PIEPILDĪT! Vai zini, ka esi DIEVA MEISTARDARBS, Dieva radīts ļoti īpašs cilvēks uz šīs pasaules!?
JAUNĀKIE KOMENTĀRI