Aleksandrs un Elīna Aļošini – otrais gads laulībā. Aleksandra stāsts


917
Jau iepriekš izdevniecība “Santa” žurnālā “Ieva” publicēja patiesu stāstu par kādu jaunu sievieti Elīnu Aļošinu, kura pērn 33 gadu vecumā apprecējās un kāzu naktī piedzīvoja pirmās intīmās attiecības. Tāda bijusi viņas apzināta izvēle – saglabāt nevainību līdz kāzām. Rakstā Elīna atklāja, kā nonākusi līdz šādam lēmumam. Kā tikusi galā ar izmisumu un šaubām, kas reizēm pārņēmušas, un cik lielu atbalstu šajā dzīves posmā sniegusi ticība Dievam. Kopā ar vīru – moderno deju dejotāju un skolotāju, šova “Dejo ar zvaigzni 3” dalībnieku Aleksandru Aļošinu – vēlējušies savu pieredzi, ieguvumus un atziņas darīt zināmas plašākam lasītāju lokam. Izdevniecības “Santa” intervijā galvenā varone ir Elīna, tad Tuvumā.lv šodien piedāvā iepazīties ar šā stāsta otru varoni – Aleksandru Aļošinu.


Ceļš pie Dieva

“Laulībā esam pusotru gadu. Esmu laimīgs, ka Dievs man devis tādu brīnišķīgu sievu un mīļu meitiņu. Atšķirībā no Elīnas iepriekš esmu dzīvojis “vienkāršās”, pasaulīgās attiecībās, un tagad varu teikt, ka tajās valda nemiers, nedrošība, aizdomas, vai tik otrs cilvēks nekrāpjas, un neziņa, vai vispār viņš ir īsta tava otrā pusīte. Toties būt laulībā ir dievišķi,” vēsta Aleksandrs.

Par Jēzu Kristu pirmo reizi Aleksandrs uzzināja 12 gadu vecumā 1989. gadā. Gadu vēlāk kāds viņam iedeva Gideona Jauno derību un Psalmus. “Izlasīju, pat kristījos Pareizticīgajā baznīcā, bet turpināju dzīvot grēcīgi. Nebija personīgas grēku nožēlas un sastapšanās ar Jēzu,” saka Aleksandrs, piebilstot, ka pašam toreiz šķitis, ka neesot slikts cilvēks. Bet no dienas, kad pirms apmēram 11 gadiem nokļuvis draudzē “Talsu Kristīgā sadraudzība”, dzīve patiešām mainījusies. “Izlasīja Bībeli, toreiz gandrīz neko nesapratu, turpināju dzīvot grēkā. Taču draudzes cilvēki vairākkārt aizrādīja, ka tā dzīvot nedrīkst. Šos aizrādījumus it kā nedzirdēju.”

Tieši tolaik izjukušas kārtējās attiecības, draudzene pametusi Aleksandru, aizgājusi pie cita. Tas bijis sāpīgs dzīves posms. Bet tad sastapies ar Jēzu un atklāsmi, ka vajadzīga grēku nožēla. 2015. gada 15. septembris ir Aleksandra otrā dzimšanas diena, šoreiz – garīga, kad Jēzus kļuva par viņa dzīves Kungu un Glābēju.

Aleksandrs atklāj, ka viņš ir izlūgts – par viņu lūgusi gan draudze, gan viņa senči.

Aleksandra vecvectēvs bijis Evaņģēliskās draudzes mācītājs, kuru padomju vara nogalināja viņa ticības dēļ.

Aleksandrs uzsver: “Ja draudzi apmeklē kāds, kurš dzīvo grēkā, lai viņš nāk, vismaz uzzina, kas ir kas. Mēs nezinām, kad Dievs viņu noliks uz ceļiem. Es tāds draudzē biju sešus gadus, pirms nāca atklāsme un nožēloju grēkus.”

Attiecību vēsture negatīva

“Nevainoju nevienu. Jo gan es, gan manas draudzenes rīkojās, kā cilvēki, kuri neredz, nedzird un nezina Patiesību. Tikai Jēzus spēj mūs pamodināt no miega. Sapratu – kas nav saskaņā ar Dieva Vārdu, tam nav svētības. Ja esat intīmajās attiecībās pirms laulības, tas noteikti nav no Dieva. Tie ir pazaudēti dzīves gadi. Man tagad ir pieredze, kā nevajadzēja darīt! Iesaku izvairīties no tādām attiecībām,” aicina Aleksandrs, norādot, ka Elīna zina viņa pagātni.

Kurā mirklī sācis nopietni domāt par laulībām? Atbilde ir īsa: pēc sastapšanās ar Jēzu Kristu. Aleksandrs sācis lūgt, tā bija lūgšana Dievam: “Lai notiek Tavs prāts manā dzīvē, arī runājot par laulību. Protams, Dievs zināja manas ilgas pēc otrās pusītes.”

Būdams vīrietis, tā teikt, labākajos gados, tā ap 40, reizēm bijis žēl, ka vēl nebija sastapis un apprecējis dievbijīgu sievu. Dažkārt šaubījies un skumis, vai tādu maz sastaps. Taču juties droši, jo nodevis savu dzīvi Dieva rokās. Pat ja neapprecēsies, galvenais, ka sirdī miers un Jēzus.

“Sievu atradu tieši tai brīdī, kad vismazāk par to domāju,” atzīst Aleksandrs.

Pirmā tikšanās

Aleksandrs atceras, ka attiecību sākumā pirmo soli spērusi Elīna, piedāvājot pafotografēt sporta deju sacensības. Citējot “Santas” interviju, Elīna saka: “Par godu Latvijas simtgadei nolēmām, ka mēs –draudze kopumā un katrs individuāli izdarīsim ko labu savai valstij. Nezināju un nesapratu, ko varētu izdarīt es, kad pēkšņi sociālajos tīklos ieraudzīju sludinājumu. Meklēja fotogrāfu, kurš varētu bez atlīdzības fotografēt bērnu sporta deju konkursā. [..]. Sazinājos pa norādīto numuru, un man atbildēja Aleksandrs. Kā uzzināju vēlāk, viņš ir moderno deju dejotājs un sporta deju pasniedzējs bērniem.” Norunātajā dienā Elīna safotografējusi visu nepieciešamo, un, pasākumam beidzoties, Aleksandrs viņu vedis mājās. “Man patika brīvā noskaņa, kas valdīja mašīnā, – runājām par visu, kas ienāk prātā, un man bija ļoti interesanti. Tai brīdī nedomāju par to, vai viņš ir brīvs vai nav, vienkārši baudīju brīdi.”

Aleksandrs ar saviem skolēniem, foto no Facebook

Aleksandrs turpina: “Pēc sacensībām aizvedu Elīnu ar mašīnu mājās, sākām sarakstīties, gandrīz katru dienu. Tad arī satikties nedēļas nogalēs – pastaigas, izbraucieni dabā. Apmeklējām Dievkalpojumus. Es braucu pie Elīnas uz draudzi, Elīna pie manis uz draudzi. Uzrunāja tas fakts, ka abi savās draudzēs kalpojām svētdienas skolā.”

Elīna ir īstā

“Mums neizprast Dieva dabu ar savu prātu, tā ir atklāsme,” vēsta Aleksandrs. Viņš pievērsis uzmanību tam, ka gan viņš, gan Elīna kalpo svētdienas skolā. “Bija arī viens evaņģelizācijas brauciens no mūsu draudzes uz Saldu, tad Elīna arī brauca līdzi. Mēs gājām kopā pa ielām, es uzrunāju cilvēkus, bet Elīna lūdza par tiem, kuri tam piekrita. Tas man šķita tik forši!”

Abi apprecējās 2018. gada decembrī – deviņus mēnešus pēc iepazīšanās.

“Kamēr bijām vieni, mēs kalpojām Dievam katrs atsevišķi, tagad esam komanda, esam daudz spēcīgāki, jo ir rakstīts: „Viens uzvar tūkstoti, bet divi – desmit tūkstošus.” Šobrīd Dievs mums ir uzticējis audzināt mūsu bērnu.” Par dzīves misiju Elīna un Aleksandrs uzskata būt par piemēru apkārtējiem, rādīt, kā veidot attiecības, kurām ir Dieva svētība.

“Laulātais draugs ir Dieva dāvana, un tieši tāpēc viņš(a) ir īstais un vienīgais. Vai ir izvēle? Protams! Dievs var pievest tev cilvēku klāt, un tu drīksti arī atteikties. Mums taču ir brīva griba. Dievs neko neuzspiež,” saka Aleksandrs.

Jautāju, vai izjuti, kā Dievs sagatavoja tam, kas esi šobrīd? “Visa dzīve ir kā sagatavošanās posms.

Dievs veido mūs, lai mēs būtu spējīgi laulībā kalpot viens otram, nevis domātu tikai par sevi.

IESAKĀM. Elīnas stāsts ”Taupīju nevainību līdz 33 gadu vecumam” vietnē santa.lv šeit.

Tas notiek, piedzīvojot dažādas situācijas, dažādus apstākļus. Mums neizprast Dieva ceļus, Viņš zina vislabāk, kas mums vajadzīgs laulībā, un atbilstoši tam mūs gatavo. Prasme pagatavot ēst vai uzcelt māju nepadara mūs gatavus laulībai. Laulība ir attiecības, nevis prasmes,” norāda Aleksandrs Aļošins.

Kā atrast dzīves draugu

Aleksandra Aļošina ieteikumi

  1. Jāsāk ar grēku nožēlu un pilnīgu paļaušanos uz Dieva Vārdu. Saproti pareizi – tavas domas ir tavas domas, bet, ja tās nesaskan ar Dieva Vārdu, tad Dieva Vārdam vienmēr ir priekšroka.
  2. Īpaši pats nemeklē! Dievs nav paredzējis, ka cilvēkam jāpaliek vienam. Ja tā notiek, tas nozīmē, ka šim cilvēkam tā ir labāk. Vispirms atrodi Dievu, un Dievs piepildīs tavas ilgas un vēlmes.
  3. Dzīvo savu dzīvi aktīvi un visu dari pēc Dieva Vārda. Neizolējies no sabiedrības!
  4. Kamēr vēl turpinās pandēmija, iepazīties vari, izmantojot sociālos medijus (bet ne iepazīšanās portālus). Tādējādi nepārkāpsi valdības noteiktos ierobežojumus, jo tas ir mūsu visu drošībai.