Sēdējām koridorā pustumsā, sarunas gaitā vienubrīd aiz loga dzirdējām salūtu. Nobrīnījos par viņas mieru un koncentrēšanās spējām, atvērtību un tik atklātām atbildēm brīdī, kad šķietami vajadzēja būt steigai un satraukumam.
Vizma Šulca: “Man piederēja brīnums. Tā Autors dzīvoja manā sirdī un daudzreiz, kad galvā zagās drūmas domas, atcerējos brīnišķīgo notikumu: ugunīgo staru ar glāstoša vēja pieskārienu, prieka un drošības sajūtu. Mani bija dzirdējis Dievs! Es biju saņēmusi Viņa atbildi!”
Aija Volka: “Mana aizraušanās bija tik nopietna, ka pat izsludināju konkursu uz redaktoru un žurnālistu vakancēm un klases biedriem lūdzu iesniegt motivācijas vēstules.”