”Cietuma kameras stūrī ir tualete. Papīra vietā pamanu Bībeles lapas, vēl kaut kur pie cietuma makulatūras atrodu brošūru. Lasu: – Sātanam ir plāns tavai dzīvei, un Dievam ir plāns tavai dzīvei, bet pašam tev jāizvēlas, kura plānos iekļauties. Pirmo reizi mūžā lūdzu Dievu. Dievs mani uzklausa: mani šeit nenosit, nepadara par zilo, neesmu nomiris badā, pat visi zobi mutē.”
Sēdējām koridorā pustumsā, sarunas gaitā vienubrīd aiz loga dzirdējām salūtu. Nobrīnījos par viņas mieru un koncentrēšanās spējām, atvērtību un tik atklātām atbildēm brīdī, kad šķietami vajadzēja būt steigai un satraukumam.
Vizma Šulca: “Man piederēja brīnums. Tā Autors dzīvoja manā sirdī un daudzreiz, kad galvā zagās drūmas domas, atcerējos brīnišķīgo notikumu: ugunīgo staru ar glāstoša vēja pieskārienu, prieka un drošības sajūtu. Mani bija dzirdējis Dievs! Es biju saņēmusi Viņa atbildi!”
Aija Volka: “Mana aizraušanās bija tik nopietna, ka pat izsludināju konkursu uz redaktoru un žurnālistu vakancēm un klases biedriem lūdzu iesniegt motivācijas vēstules.”