Dvēseles duša kopā ar tēvu Džeimsu Mandžakalu no Indijas

“Kāda ir Dieva griba? Lai jūsu dzīve ir svēta!”  Šos vārdus atkārtoja Indijas katoļu priesteris Džeimss Mandžakals trīs dienu rekolekciju “Lūk, es visu daru jaunu” laikā. Rekolekcijas notika šogad no 7. oktobra līdz 9. oktobrim Rīgas Kultūru vidusskolā.

Džeimss Mandžakals (James Manjackal) ir dzimis 1946. gada 18. aprīlī Dienvidindijā. Ordinēts par priesteri 1973.gadā Svētā Franciska de Sala misionāru kongregācijā Indijas dienvidrietumu provincē. Gadu strādājis misijās Visakhapatnamā. Vēlāk tika iecelts par profesoru seminārā Keralā. Visus priesterus, kuri ir mūki vai kādai kongregācijai piederīgie, dēvē arī par tēviem.

Priestera Džeimsa dzīvē īpaša loma bijusi kādam harizmātiskam jaunietim, pateicoties kuram viņš pirmoreiz tika dziedināts.

“Pēkšņi pie manis pienāca divdesmitgadīgs puisis, kurš jautāja: “Tēvs, vai varu lūgties par jūsu dziedināšanu?” Tajā laikā harizmātiskā atjaunotne Keralas apvidū nebija zināma un izplatīta, pat priesteri nelūdzās dziedināšanas lūgšanu. Par dziedināšanu lūdzās tikai Vasarsvētku draudžu dalībnieki. Kā katoļu priesteris, negribēju, lai uz manis rokas uzliek Vasarsvētku draudzes dalībnieks. Kad jautāju par viņa identitāti, viņš atbildēja, ka tikai pirms astoņiem mēnešiem viņš satika Kungu, nokristījās un saņēma vairākas Svētā Gara dāvanas jeb harizmas. Tajā laikā es nevarēju noticēt, ka tas bija Svētais Gars, kurš šo jaunieti sūtīja pie manis aizlūgt.”

Lasi vairāk šeit.

Pēc personīgi piedzīvotā tēvs Džeimss juta aicinājumu sludināt harizmātiskās rekolekcijās visā pasaulē.

Polijā 2014.gadā šādās rekolekcijās piedalījušies 5000 cilvēku, 2015.gadā piedalījās 7000 cilvēku. Šogad pāvests Francisks nosauca viņu par žēlsirdības misionāru.

Tēvs Džeimss rekolekcijas vada kopš 1976.gada. Tajās valda īpaša atmosfēra. Cilvēki tiek dziedināti no bailēm, depresijas, atkarībām. Daudzi saņem ticības stiprinājumu.

2012.gadā viņš pats smagi saslima, bija tuvu nāvei, bet tika dziedināts — vēl gan ne pilnīgi, jo atrodas invalīdu ratiņos. Neskatoties uz to, ka viņš pēdējos gados ir paralizēts un cieš fiziski, tēvs Džeimss ir prieka un pateicības pilns. Dievs viņu ir apveltījis ar dziedināšanas dāvanu un lūgšanu mēlēs. Notikušas daudzas dziedināšanas.

Rekolekcijās, kas notika Rīgā oktobrī, apmēram tūkstotis cilvēku klausījās tēva Džeimsa vārdos un slavēja Dievu ar mirdzošām sejām.

Foto: jmanjackal.net

Es arī varu liecināt, ka saņēmu dziedināšanu. Man bija kuņģa kaite, ir jau uzlabojums. Sajutu, ka viss iekšā deg. Sāpes pilnīgi atņemtas. Esmu pateicīga Dievam un priesterim Džeimsam, kurš aizlūdza un uzlika rokas. Priesteris Džeimss, lūdzoties mēlēs un ieklausoties Dieva balsī, vairākkārt ziņoja, ka tiek dziedināti pieci Jāņi no alkoholisma, Vēsma, Kaspars, Anna, Marija, Inese, Anita no dažādām slimībām, arī no vēža…. Tika minēti daudzi, visus nevaru nosaukt…

Kad priesteris minēja manu vārdu, bija mazliet šaubas, bet tad viņš pēkšņi visiem dzirdot skaļi teica: “Inese, Tu esi pilnīgi dziedināta, nešaubies!” Tēvs Džeimss bija dzirdējis Dieva balsi, kurš redz mums cauri. Nokaunējos…

Pateicība arhibīskapam Zbigņevam Stankēvičam, kurš ielūdza šo žēlsirdības apustuli, pateicība pašam priesterim Džeimsam Mandžakalam, kā arī psihoterapeitam Ričijam Landaro un viņa mātei, ka viņi mēroja tālo ceļu kopā ar Džeimsu, liecināja, aizlūdza. Pateicība mūsu vietējiem priesteriem, pieņemot grēksūdzes. Paldies tulkotājai Mārītei, visiem organizatoriem.

Kā piedzīvot brīnumu?

Lai piedzīvotu garīgo un fizisko dziedināšanu, vispirms, pēc priestera Džeimsa vārdiem, jāsastopas personīgi ar Jēzu, kā arī jānožēlo grēki un tie jāizsūdz.

Tad sekos “jaunpiedzimšana”, jo kļūstam par Svētā Gara templi.Kad pēdējo reizi piedzīvoji Svētā Gara darbību sevī vai ap sevi? Vai tai ticam? Šajās rekolekcijās Svētā Gara darbību varēju piedzīvot gan sevī, gan apkārt.  Visi klātesošie sauca uz Svēto Garu, Viņš bija ar mums un mūsos. To nevarēja nejust. Man nebija svarīgi, ko domās par mani citi, jutu Svētā Gara spēku, īpaši tad, kad priesteris Džeimss lūdzās mēlēs.

Svētais Gars ir tik pat būtisks kristieša eksistences priekšnoteikums kā gaiss elpošanai. Svētā Gara spēkā jau pirmkristieši paveica neizskaidrojamas lietas. Man patīk lūgšanas klusumā, bet ir tik svarīgi ilgoties pēc Svētā Gara un to piesaukt arī skaļi. Ja Gars nedarbojas, nav patiesu augļu. Pāvils vēstulē korintiešiem raksta, ka no mums netiek gaidīti vārdi, bet spēks, jo ,,Dieva Valstība pastāv ne vārdos, bet spēkā.” ( Pāvila 1.vēstule korintiešiem 4.nodaļa 20.pants).

Austrijas psihoterapeits Ričijs Landaro, runājot par dziedināšanām, savā uzrunā pievērsās tēmai —  grēks.  Starp grēku un slimību pastāv saikne. Protams, nevar apgalvot, ka katrs, kas ir slims, ir grēcinieks. Tomēr caur grēku nožēlu un Grēksūdzes sakramentu Jēzus Asinis nāk pār mums un atbrīvo mūs no grēka, atjaunojot cilvēka nevainību. Jēzus salauž grēka važas, tāpēc grēksūdze ir dvēseles duša.

Ārsts uzsvēra, ka sliktās domas, kuras uzkrājas mūsu smadzenēs un tās piesārņo, izraisa arī psihiskas slimības, kuras pēc grēksūdzes tiek izdzēstas. Jēzus pārstartē tās it kā no jauna.

Pie grēksūdzēm devās tik daudz ticīgo, ka pie priesteriem bija garas rindas.

Arī priesteris Džeimss uzsvēra, ka īstais brīnums notiek dievkalpojuma [katoļiem Svētās Mises]  laikā, kad dievmaizīte [jeb komunikanti] kļūst par Kristus Miesu un vīns  – par Asinīm.Tēvs aicināja pārdomāt Lūkas evaņģēlija 8.nodaļas 43. līdz 48.pantu, kur aprakstīta sievietes dziedināšana, kas notiek pēc tam, kad viņa pieskaras Jēzum. Daudzi toreiz pieskārās Jēzum, bet tikai sievietes pieskārienu Jēzus sajuta un spēks no Viņa izgāja. Jēzus tad teica: “Tava ticība tev ir palīdzējusi.” Tātad svarīgi ir ticēt, ka Jēzus var dziedināt.

Svētā Gara klātbūtni katrs izjūt citādi. Kad Gars pārveido cilvēku, tas nereti ir sāpīgs process, jo palēnām atbrīvo cilvēku no egoisma, lepnības un bailēm.

Reizēm baidāmies no cilvēkiem, kuri saka, ka ir saņēmuši vārdu no Kunga, bet šajās rekolekcijās es nekā ļauna nejutu. Pastāv arī efektīva pravietojuma īstuma pārbaude pēc celsmes. Pravietojuma mērķis ir iedrošināt un celt klātesošos, nevis manipulēt. To arī sajutu, ka ar mums netiek manipulēts, bet tiekam iedrošināti.Piedzīvojām prieka emocijas, taču tas nav nekas slikts. Nereti cilvēki uzskata, ka jūtas un emocijas ir saistītas ar vājumu, taču Dievs ir radījis arī jūtas. Kad mūsos nav mīlestības, kad esam naidīgi, greizsirdīgi, aprunājam, mēs apbēdinām Svēto Garu. Svētais Gars dod cerību, stiprina ticību.

Bībelē teikts, ka ticība var kalnus pārcelt. Vai tie ir Himalaju kalni? Kas ir šie kalni? Tie var būt depresija, vēzis, cita slimība. Kas man jādara? Jālūdzas un jātic, ka kalns ir pazudis. Tātad jālūdzas bez šaubām. Kā pārvarēt šaubas? Arī ticība ir Dieva dāvana. Mēs, kristieši, taču zinām, ka Jēzus uzņēmās uz sevi visas mūsu slimības. Viņš ir dziedinātājs, Viņam ir spēks.

Tēvs Džeimss arī runāja par baušļu pildīšanu, kas ir ceļa zīmes svētai dzīvei. Kā ir ar bausli – tev nebūs nokaut? Priesteris Džeimss veltīja skarbus vārdus: “Aborti ir sātana plāns, kā samazināt kristiešu skaitu, jo daudzi citu reliģiju pārstāvji, to skaitā musulmaņi, abortus neveic.”

Tomēr Dievs mūs neatstāj bez cerības. Ja būs kristieši, kas Dieva likumus ņems nopietni un slavēs Kungu, lielas lietas var notikt Latvijā un visā Eiropā.