”Kāpēc Latvijā bērni nemācās latviešu valodā?” Sarunājoties ar meitenēm no Spānijas
Ineta ar vecmāmiņu Margitu, kurai šogad nosvinēti 97 gadi.
Festivāla ”LAMPA” ietvaros šogad, 4. septembrī, Tuvumā.lv autore Ineta Landovne, kura ir arī Latvijas universitātes Teoloģijas fakultātes maģistrante, vadīs sarunu par izlīgumu- kāds ceļš jāmēro, lai latviešu un krievvalodīgo kopienas Latvijā nevis piedzīvotu izstumšanu, bet iekļaušanos. Par šo tēmu Inetai ir ne tikai privāta interese (lasi interviju ar Inetas vecmāmiņu par pieredzi attiecībās ar krieviem Latvijā šeit), bet arī akadēmiska. Studiju darba dēļ – lai iztaujātu par tēmu – viņa pat tikusies ar tobrīd valsts prezidenta amata kandidātu Egilu Levitu.
Izlīgums ir brīvprātīgs process, iesaistoties tiem, kuriem nodarīts konkrētais kaitējums, un tiem, kuri ir atbildīgi par šo nodarījumu. Viņi sanāk kopā un diskutē par to, kas noticis, kā tas viņus ietekmējis, un kopā meklē risinājumu.
/Skaidro Valsts probācijas dienesta Izlīguma nodaļas vadītāja Diāna Ziediņa šeit./
Pirms pasākuma aicinām iesūtīt redakcijai jautājumus un pieredzes stāstus, kā arī aizpildīt aptaujas anketu par kristieša identitāti (šeit), kur jautājam tajā skaitā, cik svarīga ir piederība tautībai, dzimtenei, tēvzemei vai valstij.
Ierosmei – fragments no Tuvumā.lv autores Aļesjas Lavrinovičas pieredzes 2016. un 2017. gada mijā, kad Rīgā notika Tezē jauniešu tikšanās.
Saruna ar trīs meitenēm no Spānijas
”Olainē (un Jaunolainē) ieplānojām uzņemt 150 jauniešus, kas ieradās uz Tezē. Nelielā Olaines katoļu draudze, kas pārsvarā sastāv no gados vecākiem cilvēkiem, uzņēmās organizēt jauniešu izmitināšanu draudzes locekļu mājās, bet katoļticīgajiem pievienojās arī kristieši no vasarsvētku, luterāņu, baptistu un pareizticīgo baznīcām. Katoļticīgie, ar kuriem esmu runājusi, un kas uzņēma jauniešus pie sevis, nu jau gandrīz nedēļu pēc Tezē lūgšanu noslēguma vēl arvien jūtas aplaimoti. „Tas bija it kā eņģeļi apciemotu Olaini”, stāsta Regīna un Jānis, kuri uzņēmuši divas meitenes no Polijas, un kuri paši aktīvi piedalījušies gan jauniešu reģistrācijā, gan rīta lūgšanās, gan nakts pasākumā.
UZZIŅA
- 2018. gadā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas vidusskolas posmā paredz pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā.
- Kopš 2019.gada mazākumtautību skolās tiek pakāpeniski ieviesti trīs dažādi valsts valodas lietojuma proporciju modeļi, no kuriem skola pati var izvēlēties vienu.
- Jaunais pamatizglītības standarts, kas paredz arī mācību valodas maiņu mazākumtautību skolās, spēkā stāsies no 2020. gada 1. septembra.
Avots: la.lv, izm.gov.lv
Infografikas šeit: izm.gov.lv
Es uzņēmu trīs meitenes no Spānijas. Katru vakaru mums bija vēlās vakariņas. Vēlās, jo gan es, gan meitenes pieradušas ēst pēc 6 (precīzāk – pēc 9). Tā nu mēs ēdām vakariņas un kādu reizi es piedāvāju gaļai klāt kečupu (kas ražots Ukrainā, un kam virsū uzraksts krievu valodā). Meitenes jautāja, kas ir rakstīts uz iepakojuma. „Kečups,” es teicu. „Vai Tu zini krievu valodu?” „Jā”, es atteicu. „Un vai daudzi Latvijā zina krievu valodu?” Es teicu, ka liela daļa zina krievu valodu, tomēr daudzi jaunākie jaunieši to nepārvalda, un tas viņiem sagādā grūtības iekārtoties darbā Rīgas uzņēmumos, kas neoficiāli pieprasa zināt krievu valodu. Meitenes bija pārsteigtas. Es teicu, ka Olainē no manas mājas pa labi ir krievu valodas skola, bet pa kreisi – latviešu valodas skola. „Vai krievu valodas skola ir privāta?” „Nē”, es atbildēju, „tā ir valsts skola, un krievu skolu Latvijā ir daudz.” Nu meitenes apjuka.
„Kā tā sanāk?” viņas jautāja. „Kāpēc Latvijā bērni nemācās latviešu valodā?” Es nemācēju atbildēt, atteicu, ka, iespējams, tas tādēļ, lai nodrošinātu tiesības citu tautību cilvēkiem.
„Mēs dzirdam cilvēkus runājam Latvijā, bet neatšķiram, vai tie runā latviešu vai krievu valodā. Vai citās Baltijas valstīs arī ir daudz krievvalodīgo? Vai Padomju laikos bija labi vai slikti?” Meiteņu jautājumi bira viens pēc otra. Jaunākā meitene atklāja, ka meiteņu vecāki, uzzinādami, ka Rīgā notiks Tezē pasākums, domāja, ka meitenēm ir jābrauc uz Krieviju. Es pakomentēju, ka diemžēl ir cilvēki gan Eiropā, gan ASV, kas uzskata, ka Latvija vēl arvien atrodas Krievijas sastāvā. Meitenes atteica, ka viņas gan visas trīs zināja, ka Latvija un pārejās Baltijas valstis ir neatkarīgas republikas, jo viņas to apguva ģeogrāfijas stundās, bet viņu vecāki vēl mācījās tajā laikā, kad Latvija bija daļa no PSRS un tādēļ atceras tikai to, ko tolaik mācīja. Meitenes vaicāja par Baltijas valstu valodām, nākošajā mirklī mēs jau pētījām Interneta lappusēs, no kurienes gan radusies basku valoda, kas ir tik ļoti atšķirīga no spāņu valodas. Basku meitenei bija iepriekš sacīts, ka viņai ir jāmeklē basku valodas saknes Ziemeļeiropā. Secinājām, ka tomēr starp esošajām Ziemeļeiropas valodām nav nevienas līdzīgas basku valodai. Runājām par vis kaut ko, jo bija tik interesanti iepazīt vienam otra valodu, vēsturi un kultūru. ”
Lasi vēl: Miers starp sašķeltajiem kristiešiem un tautām ir iespējams. Tezē dalībnieku atmiņas
Kristietības un citu reliģiju uzskatā pasaule tiek “labota” caur mierpilnu un cieņpilnu attiecību atjaunošanu – ar sevi, līdzcilvēkiem, visu radību un Dievu. Un šajā diskusijā tiks runāts par sociālo izlīgumu starp divām kopienām – latviešu un krievvalodīgo – no kristīgo draudžu perspektīvas. Kā kļūt par izlīguma nesējiem? Kādus piemērus piedāvā Latvijas kristīgās draudzes?
Diskusijā piedalīsies:
Vitālijs Petrenko,
Dr.theol., Latvijas Bībeles Centra vadītājs kopš 2008. gada,
zinātnieks-pētnieks (St. John’s College, Durham University, UK), asociētais profesors (Norwegian School of Leadership and Theology,
Oslo, Norway), Rīgas “Pestīšanas Tempļa” baptistu draudzes mācītājs, Miera un Izlīguma virziena dalībnieks Pasaules Evaņģēliskajā Aliansē.
Ņikita Andrejevs,
Mg.theol., LU Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents un doktorants, tulks, viens no ikgadējā 8. maija Izlīguma vakara organizētājiem Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā.
Atzīmē savu interesi par pasākumu sociālajā tīklā ”Facebook” šeit!
JAUNĀKIE KOMENTĀRI